ĀCM apkarošanā ņem vērā Latvijas un Igaunijas pieredzi

Sākums » Aktualitātes » 2018

ĀCM apkarošanā ņem vērā Latvijas un Igaunijas pieredzi
Aizvadītā gada nogalē, 18. un 19. decembrī, Bulgārijā notika Medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) un Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE), kā arī mednieku organizāciju pārstāvju kopīgs Āfrikas cūku mēra problēmai veltīts seminārs.

03.01.2018.

Divu dienu laikā tika uzklausīts veterinārmedicīnas jomas autoritāšu redzējums par šo slimību, mednieku redzējums par slimības izplatību un apkarošanas iespējām.

 

Par savu pieredzi stāstīja Igaunijas mednieku asociācijas pārstāvji. Latvijas medniekus pārstāvēja LATMA valdes locekle Linda Dombrovska.

 

Seminārā tā arī netika rasta viennozīmīga atbilde uz jautājumu, kā apturēt slimības tālāku izplatīšanos. Ir pārāk daudz nezināmo un slimības gaita ir citādāka, nekā to sākotnēji paredzēja zinātnieki. 

 

Tika sagatavotas vadlīnijas, kuras tiks iesniegtas Eiropas Komisijai. Tajās par pamatu ņemta Latvijas un Igaunijas pieredze – labie piemēri un arī tas, kas nav strādājis. Diemžēl vienota risinājuma visām valstīm nav. Katrai jāmeklē konkrētajai situācijai piemērotākais risinājums. Pašlaik tiek paustas bažas, ka slimība šķērsos visu Eiropu. Nelīdz pat teritoriju nožogošana, kas izmēģināta Čehijā – jau reģistrēti gadījumi ārpus norobežotās teritorijas.

 

Tāpat nav ne mazākās jausmas, kā mežacūkas uzvedas populācija, kurā ir vīruss, kā notiek un mainās dzīvnieku migrācija. To vajadzētu pētīt pastiprināti.

 

Beidzot tiek ņemta vērā mednieku pieredze un viedoklis. Starp Pārtikas un veterināro dienestu Latvijā un atbilstošo institūciju Igaunijā, kā arī šo valstu medniekiem ir izveidojusies ļoti laba sadarbība. Tas ir labais piemērs Eiropā, kas jāņem vērā. Tādējādi tiek nodrošināts gan situācijas monitorings, gan uzraudzība, veidojas abpusēja izpratne.

Linda Dombrovska seminārā uzsvēra, ka atbildīgajām institūcijām ir jāsadarbojas ar medniekiem un jāveido motivācijas sistēma, maksājot par konkrētām lietām. Mednieks darbojas brīvprātīgi un nedrīkst viņam prasīt kaut ko darīt bez maksas, ja kādam citam, par pakalpojumu tiek atlīdzināts.

 

– Visdīvainākais šķita tas, ka mirklī, kad Latvijā un Igaunijā 2014. gadā saskārāmies ar Āfrikas cūku mēri, Eiropas mednieku kopiena un citas starptautiskās organizācijas mums teica, ka tā ir vietējā problēma. Tagad, kad ir pagājuši trīsarpusi gadi un mēris turpina izplatīties, visi runā, ka mums jāstrādā kopā. Mēs vienmēr esam bijuši atvērti un gatavi sadarbībai, tikai līdz šim neviens necentās apjaust slimības izplatības riskus un veicamā darba apjomu, – tā LATMA valdes locekle Linda Dombrovska. – Sagatavotajās vadlīnijās ir mūsu viedoklis par, vai būtu ierobežojami kādi medību paņēmieniem, par piebarošanas aizliegumiem un medību higiēnu – minētas praktiskas lietas, kas strādā un kas nestrādā. Piemēram, nevar aizliegt dzinējmedības un cerēt uz slimības ierobežošanu. Ir vietas kur tas „strādā”, ir vietas, kur nē. Tāpat ir ar piebarošanu.