Ierēdņu pārcentībai un nezināšanai var būt dramatiskas sekas

Sākums » Aktualitātes » 2018

Ierēdņu pārcentībai  un nezināšanai var būt dramatiskas sekas
Satiksmes ministrijas ierēdņu savdabīgā likuma normu traktēšana un neiedziļināšanās līdz šim pastāvošajā Āfrikas cūku mēra un citu bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas kārtībā, ko veiksmīgi īsteno gan Zemkopības ministrija, gan Pārtikas un veterinārais dienests, var radīt situāciju, kad slimības ierobežošanās iesaistītās valsts institūcijas, gan mednieki būs spiesti no jebkādas tālākas darbības atteikties.

03.01.2018.

Satiksmes ministrijas ierēdņi izprātuļojuši, ka Āfrikas cūku mēra „pozitīvo” meža un mājas cūku pārvadāšanā vajadzētu piemērot Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR). Šī nolīguma prasības ir ļoti stingras un paredz bīstamās kravas pārvadāt šoferiem ar īpašu sertifikātu, ko var iegūt, ejot kursos, kravai jābūt attiecīgi marķētai, kā arī bīstamajām substances jāpārvadā īpašos konteineros.

Visā Eiropā ADR nosacījumi attiecās tikai uz starptautiskajiem pārvadājumiem. Nezināmu iemeslu dēļu Satiksmes ministrijā šos noteikumu mēģina piemērot arī vietējiem pārvadājumiem.  Turklāt, ministrijas ierēdņi pat nav pacentušies izzināt sistēmu, kas jau veiksmīgi darbojas pašlaik.

 

ADR prasības izpildīt ir ārkārtīgi sarežģīti un dārgi. Turklāt, pat citviet Eiropā tās tiek piemērotas vien tad, ja jāpārvadā attiecīgajā nolīgumā minēto slimību tīrkultūras, kas laboratorijās ir īpaši apstrādātas un ir īpaši bīstamas.

 

Nolīgumā minēto slimību vidū ir ne tikai Āfrikas cūku mēris, bet arī hroniskā briežu novājēšanas slimība, trakumsērga, bruceloze – visas slimības kas mežā un lauku sētā var būt sastopamas.  Kamēr nav iegūts apliecinājums, ka paraugs nav inficēts, nolīgums to paredz uzskatīt par potenciāli bīstamu.

 

Sekas šādam traktējumam – neviens necentīsies ne medīt, ne pārvietot mežacūkas un slimības ierobežošana apsīks. Tāpat varētu tikt apturēta izpēte par iespējamo briežu hroniskās novājēšanas slimības izplatību.  Arī, iespējams, traku lapsu no ceļmalas neviens nevedīs projām, bet šī slimība ir bīstama arī cilvēkiem. Tāpat bioloģiskos materiālus nevarēs uz laboratorijām aizvest ne PVD darbinieki, ne praktizējoši veterinārārsti. Skaidrojuma Satiksmes ministrijas ierēdņiem nav.    

 

Vai tiešām satiksmes ministrijas ierēdņi vēlas Latvijā apturēt sistēmu, kas līdz šim veiksmīgi spējusi ja ne apturēt, tad būtiski ierobežot bīstamu slimību izplatīšanos?   

 

Pastāv aizdomas, ka ierēdņu centības pamatā ir kādi citi slēpti mērķi. Lai iegūtu sertifikātu, pārvadātājam jāapmeklē 300 eiro vērti kursi. Latvijā ir 21 tūkstotis mednieku, kuri jebkurā brīdī var vest, piemēram nomedītu mežacūku. Tādējādi no kursantiem vien varētu iekasēt 6,3 miljonus eiro. Arī speciālie konteineri maksā dārgi. Tur vēl būtu „atrodami” vairāki miljoni…

 

Mednieki par saviem līdzekļiem dara visus iespējamo, lai slimības izplatību ierobežotu, taču viņi nav „cērpamas aitas”.

 

LATMA par esoši situāciju savu viedokli pauda 21. decembrī sēdē, kas notika Satiksmes ministrijā, prasot ieredņiem izskaidrot, kā praktiski turpmāk varētu tiks piemērotas ADR prasības, pārvadājot mežacūkas inficētajās teritorijās. Pašlaik tiek gaidīts sanāksmes protokols, lai spert tālākos soļus. Milzt konflikts, kura sākums meklējams pagājušā gada 19. jūlijā, kad  Valsts ceļu policija apturēja kravu, kurā tika pārvadātas ar ĀCM inficētā novietnē nogalinātas mājas cūkas. Tika uzrakstīts administratīvais protokols par to, ka šī krava netiek pārvadāta atbilstoši ADR prasībām. Tā kā apliecinājuma par to, ka konkrētie cūku liemeņi tiešām bijuši inficēti, valsts policijas inspektors protokolu uzrakstījis vadoties no savām aizdomām un likumu interpretācijas spējām.