Svarīgākie notikumi Latvijas Mednieku asociācijā 2017. gadā

Sākums » Aktualitātes » 2018

Svarīgākie notikumi Latvijas Mednieku asociācijā 2017. gadā
2017. gads sākās ar kaislīgām diskusijām, kuras ap medībām uzvirmoja vēl 2016. gada pašā nogalē. Teju katram mednieku oponentam bija gluži vai “biologa diploms kabatā un svētā statuss kādā no konfesijām”. Taču realitātē cilvēki bez zināšanām publiskajā telpā pauda radikālus un gana emocionālus viedokļus, medniekus apvainojot visos iespējamajos grēkos un neņemot vērā, ka bez mednieka nav iespējama nedz normāla mežsaimniecības, nedz lauksaimniecības attīstība.

03.01.2018.

- Gandrīz visu gadu nenorima diskusija par grozījumiem Šaujamieroču direktīvā. Terorisma draudu dēļ nezin kāpēc vēlējās noteikt būtiskus ierobežojumus medniekiem un sportistiem, lai gan ieroči, kurus izmanto mednieki un sportisti, nav populārākie teroristu vidū. Pirmos gan ir viegli kontrolēt un pārbaudīt, savukārt otrie - tīko pēc pavisam citas klases šaujamajiem. LATMA sniedza FACE visu nepieciešamo informāciju, piedalījās sanāksmēs, komentējot FACE sagatavotos iebildumus Eiropas Komisijai. Pieņemtie grozījumi Šaujamieroču direktīvā ir mazākais ļaunums, ko varējām sagaidīt. 

 

- Lai veicinātu medību saimniecības attīstību Latvijā un sabiedrības izglītošanu medību jomā, janvārī Medību saimniecības attīstības fonda padome nolēma 2017. gadā atbalstīt 14 projektus par kopējo summu 141 621 eiro.  Atbalsts piešķirts Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētījumam par lielo plēsēju populācijas stāvokļa izmaiņām medību ietekmē un Latvijas Universitātes pētījumam par ligzdojošiem un nomedītiem ūdensputniem.

Atbalstīti arī vairāki izglītošanas pasākumi, tostarp ikgadējo mednieku un jauno mednieku teorētisko un praktisko apmācību nometne "Vanaga acs" un mednieku izglītošanas pasākumi festivāla "Minhauzens 2017" laikā. Tāpat finansējums piešķirts biedrības "Latvijas dzinējsuņu klubs" iesniegtajam projektam par nacionālās šķirnes Latvijas dzinējsuņa apmācībām, lai popularizētu medības ar medību suņu piedalīšanos.

Latvijas Mednieku asociācijai atbalstīti projekti:  „Mednieku izglītošana un medību popularizēšana”, „Mednieku izglītošana mednieku festivāla „Minhauzens 2017” ietvaros”, „Latvijas mednieku interešu pārstāvniecība starptautiskajās nevalstiskajās medību organizācijās.”

 

- 24. februārī Rīgā, a/s "Latvijas valsts meži" telpās Vaiņodes ielā 1, notika konference "Medības 2017". Tajā sprieda par nozares aktualitātēm. Konference guva milzu atbalstu, to skatījās tiešraidē, kā arī konferencē piedalījās ap 120 cilvēku. Galvenā tēma – problēmas, kas saistītas ar medību platībām.

 

- Pērn tika sagatavota  briežu hroniskās novājēšanas slimības (HNS) uzraudzības programma. Tās sagatavošanā piedalījās speciālisti no ZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta, Lauksaimniecības datu centra, Pārtikas un veterinārā dienesta un institūta “Bior”, kā arī mednieku organizācijām.

 

- Valsts meža dienests būtiski papildināja mednieku un medību vadītāju eksaminācijas jautājumus. Mednieku sabiedrībā raisījās plašas diskusijas, jo daži jautājumu bija tādi, uz kuriem nav iespējams sniegt viennozīmīgu atbildi.

 

- Visa gada garumā plašsaziņas līdzekļi turpināja šķelt sabiedrību un medniekus, publicējot puspatiesības vai apzināti noklusējot faktus, lai medniekus parādītu pēc iespējas nelabvēlīgākā gaismā. Viens no piemēriem bija uzbrukums “Mārtiņa beķerejas” vadītājam, kurš likumīgi medni bija nomedījis Somijā, bet nelabvēļi safabricēja stāstu par Latvijā nelikumīgi iegūtu putnu.

 

- 6.aprīlī Briselē, pateicoties Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijai (FACE), sadarbībā ar Starptautisko medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komiteju (CIC) FACE biedriem tika rīkota tikšanās ar Eiropas Komisijas un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pārstāvjiem. Jāuzver arī, ka šo pasākumu atbalstīja arī Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests Mārtiņa Seržanta personā, kurš sniedza ļoti vērtīgu prezentāciju klātesošajiem. Tāpat par situāciju  Igaunijā stāstīja Igaunijas Mednieku savienības pārstāvis Tonis Korts. Diemžēl nevarēja ierasties Lietuvas un Polijas mednieku organizāciju pārstāvji, kas noteikti varētu sniegt savu pienesumu šī jautājuma risināšanai. Sanāksme sākās ar EFSA un Eiropas Komisijas pārstāvju prezentācijām. Kā vēlāk norādīja beļģijas pārstāvis un bijušais FACE ģenerālsekretārs Dr. Īvs Lekoks, šo iestažu sniegtā informācij ir ļoti pretrunīga. Pirmkārt, tiek uzsvērts, ka Eiropas Savienībā pēdējo četrdesmit gadu laikā pastāvīgi pieaudzis mežacūku skaits. Tāpat tiek norādīts, ka lielais mežacūku blīvums veicina ĀCM izplatību, tomēr pretrunīgs ir ieteikums – nepalielināt medību slodzi. Kā tad samazināt blīvumu, ja slodzi palielināt nevar? Jautājot EFSA pārstāvim par to, ko tad darīt – samazināt vai nesamazināt mežacūku skaitu, saņēmu pretjautājumu – ko tad mēs Latvijā pēdējos trīs gadus esam darījuši? Vai tas ir līdzējis? Tas vien norāda uz to, ka EFSA, uz kuras rekomendācijām balstās Eiropas Komisijas ieteikumi, patiesībā nemaz nezina, kas īsti darbotos, lai ĀCM apturētu. Šķiet, ka uzmanība tiek pievērsta it kā redzamākajām lietām, piemēram, piebarošanai. Tikai tad, kad norādīju, ka mežacūku migrācija saskan ar laiku, kad dzīvnieki pārvietojas uz laukiem, savu vasaras  dzīvotni, ka vasara ir tieši tas laiks, kad arī tiek konststēts visvairāk slimo un mirušo mežacūku, tad EFSA pārstāvis mēģināja uzmanību novērst uz to, ka pēc viņu datiem tieši piebarošana esot tas, kas izplata mēri. Jāsaka gan, ka vēl pirms kāda laika tika runāts par totālu piebarošanas aizliegumu, turpretim tagad runā par mežacūku pievilināšanas pieļaušanu, lai atvieglotu to nomedīšanu. Tomēr savā ziņā sanāksmi var uzskatīt par sekmīgu, jo Eiropas Komisija, EFSA, CIC un FACE visi vienojās kopīgā dziesmā, ka šāda veida sanāksmei vajadzēja notikt daudz ātrāk, jo sadarbībai ar medniekiem jānotiek pavisam citā līmenī, proti, mednieku viedoklis arī ir jāuzklausa, jo šajā jautājumā mednieks ir partneris nevis ienaidnieks.

 

- Maijā Berģu kultūras namā notika vērtīgs seminārs, kurš bija veltīts stirnu populācijas izkopšanai. To vadīja pieredzējuši jomas eksperti no Lietuvas. Seminārs guva lielu atsaucību. 

 

- No 26. līdz 28. maijam Francijā notika Eiropas briežu piebaurošanas čempionāts. Tajā piedalījās arī komanda no Latvijas. Komandā bija Jānis Misiņš, kurš šajā čempionātā piedalījās arī pērn, Oskars Treilihs, kurš uzvarēja briežu piebaurošanas sacensībās Lietuvā, un Kaspars Lārmanis. Viņš pērn bija trešais briežu piebaurošanas čempionātā Lietuvā. Kā tiesnesis Francijā pabija Raivo Jansons, savukārt komandas kapteines pienākumi bija uzticēti Lindai Dombrovskai. Jānis Misiņš iekļuva čempionāta finālā!

 

- Latvijas dāmu mednieču kuba Lady HUNT delegācija pārstāvēja mūsu valsts mednieces un Latvijas Mednieku asociāciju (LATMA) 1. Starptautiskajā mednieču konferencē 3. jūnijā Polijā, Belovežā. Jāsaka, ka kopā 2017. gadā dāmu mednieču klubs rīkoja un piedalījās apmēram 15 dažādos pasākumos.

 

- Jūnijā Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) par mēneša projektu izvēlējās Latvijā īstenoto lielo plēsēju sugas stāvokļa novērtēšanas monitoringu. Mednieki piedalās šajā projektā, sniedzot pētniekiem ļoti svarīgu un būtisku informāciju.

 

- 1. jūlijā (2017) Rundāles pils dārza svētku ietvaros notika unikāla izrāde – staltbriežu buļļa riesta atdarināšana. Demonstrēja – Latvijas Staltbriežu piebaurotāju klubs. Savukārt Latvijas Mednieku asociācijas biedri stāstīja par medību nozīmju tautsaimniecībā. Notika vērienīga medību suņu parāde. Rundālē apvienojoties LATMA, dāmu mednieču klubam, mednieku skolai “Taurs” un žurnālam “Medības” vienā stendā, dienas garumā notika dažādas aktivitātes bērniem un to vecākiem, informējot par medniecības nozīmi.

 

- Augusta pirmās nedēļas nogalē Mērsragā izskanēja 19. mednieku festivāls „Minhauzens”. Tajā piedalījās 84 mednieku formējumu komandas no tuvākiem un tālākiem novadiem. Festivāla dalībniekus vienoja pirātu tēma. Krāšņajā gājienā netrūka ne pašu pirātu, ne nāru, ne no „aizjūras” lādēs atvestu daiļavu un zelta naudas. Savukārt sporta spēles veiksmīgākie bija mednieki no Lejasciema. Festivālā notika plaša izglītojošā programma, kā arī Latvijas staltbriežu piebaurošanas čempionāts.

 

- Septembra sākumā Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) Eiropas Parlamentā (Briselē) atklāja izstādi, kuras tēma bija Jaunie mednieki – bioloģiskās daudzveidības nākotne. Ar sešiem plakātiem izstādē piedalījās arī Latvijas dāmu mednieču klubs Lady Hunt, kas darbojas Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) paspārnē. Lady Hunt sagatavotajā materiālā bija uzsvars uz to, ka cieņa pret dabu sākas ar ģimeni.

Izstādes atklāšanā kluba pārstāve Linda Dombrovska norādīja: ja runājam par jaunajiem medniekiem, tad jāskatās mazliet plašāk, ne tikai uz bērniem un jauniešiem. Medībām nav nācijas, profesijas, vecuma vai dzimuma, par mednieku kļūstot pat 70 gadu vecumā, tik un tā šis cilvēks tiks uzskatīts par jauno mednieku.

Lai dabas aizsardzība būtu interesanta, dabai jābūt vērtīgai cilvēku acīs, un medības ir viens no veidiem, kā padarīt dabu vērtīgāku. Ilgtspējīgas medības nodrošina iespēju bioloģiskajai daudzveidībai saglabāties. Bioloģisko daudzveidību apdraud citi faktori – dzīvotņu izzušana, intensīva lauksaimniecība, urbanizācija un citi.

 

- Pērn noslēgta arī pelēkā vilka sugas aizsardzības plāna atjaunošana. Jaunie priekšlikumi paredz vilka medību kvotu noteikšanā piesaistīt plašāku institūciju loku, kā arī uzlabot un ar kaimiņvalstīm saskaņot populācijas monitoringu. Tāpat rekomendācijas veidā plānā ierakstīts atbalsts lopkopjiem ganāmpulku pasargāšanā no vilku uzbrukumiem, lai veicinātu līdzāspastāvēšanu. LATMA pārstāvji piedalījās visās sanāksmēs, aizstāvot viedokli, ka līdzšinējā sistēma ir efektīva un vilku medības būtu jāturpina.

 

- 4. novembrī Latvijā tika uzsākts iedzīvināt sv. Huberta dienas tradīciju – katrs iesākums ir neliels, taču svarīgs. Sv. Huberta dienā notika diskusijas radio par medniecības nozīmi, kā arī Siguldā tika rīkota Sv. Hubertam veltīta mise.

 

- Šveicē 15. novembrī notika FACE centrālā reģiona valstu tikšanās, kurā bija iespēja piedalīties arī LATMA valdes loceklei Lindai Dombrovskai.  LATMA uzskata, ka sadarbība ar FACE dažādu reģionu dalībvalstīm ir svarīga, jo ir situācijas, kad mums palīdz ar informāciju, bet ir gadījumi, kad varam sniegt savu ieguldījumu. Piemēram, FACE un tās dalībvalstis Somija un Zviedrija nodrošināja pamatojumu un Eiropas normatīvo prasību analīzi, kas ļāva Latvijā legalizēt trokšņu slāpētājus. Čehija atzīst, ka mūsu skaidrojumi par ĀCM norisi ir palīdzējuši viņiem ieviest dažādas prasības. Tāpat šī informācija var būt ļoti noderīga citām valstīm. FACE ir medniekiem pieejama platforma Eiropas mērogā, kas ļauj iepazīties ar dažādām citu valstu pieredzēm un labajiem piemēriem.

 

- Savukārt decembrī FACE ģenerālsekretārs Ludvigs Vilnegers Latvijā tikās ar Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un arī Latvijas mednieku organizāciju pārstāvjiem. Katras valsts pārstāvis ieskicēja esošās medību sistēmas nianses, iepazīstonot FACE ģenerālsekretāru ar galvenajām aktualitātēm. Vienlaikus Ludvigs Vilnegers skaidroja FACE darbības jomas Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, norādot, ka apmēram 85% lēmumu, kas dažādās jomās var ietekmēt medniekus, tiek pieņemti Briselē, tādēļ ir svarīgi, ka mednieku intereses dažādās institūcijās tiek pārstāvētas. Ludvigs Vilnegers piedalījās arī sanāksmē Pārtikas un Veterinārajā dienestā, piedaloties diskusijā par ĀCM un FACE pozīciju šajā jautājumā. Sanāksmē piedalījās arī Zemkopības ministrijas, Latvijas Valsts mežu pārstāvji.

– Šī bija pirmā Baltijas valstu mednieku organizāciju un FACE augstākā līmeņa vadības tikšanās pēdējos divos gados, – tā LATMA valdes priekšsēdētājs H. Barviks. – Pirms tam tikšanās notika biežāk. – Bija svarīgi, ka jaunais FACE ģenerālsekretārs Ludvigs Vilnegers iepazīstas ar situāciju medību jomā Baltijā un Baltkrievijā. Baltkrievijas mednieku organizācija gan nav FACE dalībniece, taču ir izteikusi vēlmi piedalīties šajos procesos. Protams izkristalizējās divas galvenās problēmas – Āfrikas cūku mēris un lielo plēsēju medības. Tāpat daudz tika runāts par „zaļo” aktivitātēm, kas var ietekmēt ne tikai medību procesu, bet bremzēt nozīmīgu vietējās tautsaimniecības jomu attīstību. Mums bija svarīgi pateikt, ko sagaidām no FACE kā organizācijas, savukārt Ludvigs Vilnegers pastāstīja, kādas ir organizācijas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropas institūcijās. Tā bija abpusēji noderīga un izglītojoša tikšanās, – skaidro H. Barviks.