Aļņa (Alces alces) izplatība Eiropā kopumā daudzviet ir stabila, tomēr areāla dienvidu malā aina var būt pavisam cita. To labi parāda atklātas pieejas pētījums žurnālā Ecology and Evolution, kur pētnieki analizēja aļņu novērojumu un bojāejas datus Austrijas–Čehijas–Vācijas pierobežā — Eiropas kontinenta dienvidrietumu “robežjoslā”, kur aļņu populācija ir neliela un izolēta.
Autori apvienoja dažādus vēsturiskos un mūsdienu avotus par aļņu klātbūtni laika posmā no 1958. līdz 2019. gadam, izveidojot kopīgu datubāzi ar 771 ierakstu (novērojumi un bojāejas gadījumi). Pēc tam tika analizēts:
- kā laika gaitā mainījusies aļņu izplatība,
- kādi bijuši būtiskākie bojāejas faktori,
- vai biotopu pieejamība varētu izskaidrot novērotās izmaiņas (izmantojot biotopu piemērotības modelēšanu).
Galvenie secinājumi — īsi un skaidri
1) Pēc ilgstoša kāpuma seko straujš kritums.
Novērojumu skaits pieauga, sasniedza maksimumus 1990. gados un ap 2010. gadu, taču pēc 2013. gada sekoja salīdzinoši straujš kritums.
2) Biotops nav galvenais ierobežojošais faktors — piemērotu teritoriju pietiek.
Modelējums parādīja, ka aļņiem īpaši piemērotas ir augstienes ap 700–1000 m v.j.l., kur ir mitrāji, lapu koku meži un dabiskie zālāji. Savukārt stāvākas nogāzes un intensīvas cilvēku aktivitātes zonas tiek izvairītas. Vienlaikus pētījums norāda – piemērotu “kodola” teritoriju ārpus pašreizējās izplatības ir daudz, tātad biotopu trūkums vien neizskaidro sarukumu.
3) Praktiski nozīmīgākais risks ir cilvēka ietekme, īpaši satiksme.
No dokumentētajiem bojāejas gadījumiem būtisku daļu veidoja sadursmes ar transportlīdzekļiem (īpaši uz mazākiem ceļiem). Tas vēlreiz uzsver – pat nelielai populācijai infrastruktūra un ceļu tīkls var kļūt par noteicošu faktoru.
Kāpēc šis pētījums ir svarīgs Latvijai?
Latvijā aļņu apsaimniekošanā pārsvarā balstāmies uz oficiālo uzskaiti un medību statistiku. Taču šāda mēroga, ilgtermiņa analīze, kur vienuviet tiek vērtēta izplatība, bojāejas cēloņi un biotopu piemērotība, mums līdz šim nav kļuvusi par ikdienas standartu. Tieši tādēļ šādi pētījumi ir vērtīgi kā metodisks “spogulis”, ko var izmantot arī mūsu apstākļos.
Centrāleiropas piemērs parāda ļoti praktisku lietu – pat ja biotops ir labs un piemērotu teritoriju netrūkst, populāciju var “iznest” citi faktori — ceļu tīkls, satiksmes intensitāte, traucējums un fragmentācija. Mazas populācijas gadījumā nozīme ir arī nejaušiem notikumiem, piemēram, vairāku dzīvnieku bojāejai īsā laikā.
MooseBelt — solis uz datiem balstītu apsaimniekošanu EstLat telpā
Tieši šādu pieeju Latvijā un Igaunijā paredz pārrobežu projekts MooseBelt (Interreg Igaunijas–Latvijas programma 2021–2027), kurā iesaistīti “Dabas izcilības institūts” (vadošais partneris), Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte (Eesti Maaülikool), LVMI “Silava”, Latvijas Mednieku asociācija, Latvijas Mednieku savienība un Igaunijas Mednieku asociācija.
Projekta mērķis ir uzlabot Latvijas un Igaunijas lielākā zīdītāja — aļņa — aizsardzību un apsaimniekošanu EstLat reģionā, vienlaikus domājot par satiksmes drošību, ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem un laukiem, kā arī sabiedrības un mednieku izglītošanu.
Būtiski, ka MooseBelt pievēršas ne tikai jautājumam “cik daudz nomedīt”, bet arī tam, kā medīt – kādā proporcijā plānot buļļu, govju un teļu ieguvi un kādā telpā pieņemt lēmumus, ja populācija ir vienota, bet apsaimniekošanas pieejas katrā valstī atšķiras. Iegūstot reālus datus par aļņu pārvietošanos, būs iespējams precīzāk saprast minimālo teritoriju, kurā plānot apsaimniekošanu, un pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus ar mērķi nodrošināt vitālu aļņu populāciju.
Kā viens no projekta rezultātiem paredzēta aļņu populācijas apsaimniekošanas stratēģija Latvijai un Igaunijai, kā arī reģionāls aļņu populācijas apsaimniekošanas plāns.
Secinājums
Centrāleiropas pētījums parāda, cik svarīgi ir skatīties plašāk par vienkāršu skaitīšanu. Aļņu nākotni var noteikt ne tikai biotops vai populācijas lielums, bet arī satiksme, infrastruktūra, traucējums un telpiskā saistītība. MooseBelt ir solis pretī tieši šādai — datiem un realitātei balstītai — aļņu apsaimniekošanai mūsu reģionā.
