LATMA un LMS nosūta vēstuli, iebilstot pret Zemkopības ministrijas plāniem mainīt medību kārtību un paaugstināt nodevas. Priekšlikumi ir nepamatoti, sasteigti un tiek īstenoti bez sabiedrības līdzdalības. Uzsver, ka staltbriežu populācijas problēma ir lokāla, nevis valsts mēroga, bet vilku apsaimniekošanas ignorēšana apdraud ekoloģisko līdzsvaru.
Evikai Siliņai, Ministru prezidentei
Valsts kancelejai
Zemkopības ministrijai
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju
14.05.2025.
Biedrības “Latvijas Mednieku asociācija” un “Latvijas Mednieku savienība” kategoriski iebilst pret Ministru kabineta noteikumu projektiem “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 “Medību noteikumi””, ID 25-TA-991 un “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 82 “Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām”, ID 25-TA-997 (turpmāk – projekti) tālāku virzību šādu iemeslu dēļ:
1. Projektam nav tikusi īstenota publiskā apspriešana un nodrošināta sabiedrības līdzdalība, kā to paredz normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrības līdzdalību tiesību aktu projektu veidošanā un virzībā. Kā arī, ņemot vērā projekta raksturu, ir ignorētas Vides aizsardzības likuma 6. un 8. pantā ietvertās tiesības.
2. Projekta anotācijas 6.punktā ietvertais steidzamības pamatojums neiztur kritiku, kā arī pieminētā līdzdalība neatbilst īstenībai – ministrija medniekus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas ir vienpusēji informējusi par savām iegribām, absolūti ignorējot NVO un jomas ekspertu viedokli. Piedevām vēl 25.04.2025. tika nosūtīta vēstule Zemkopības ministram “Par staltbriežu populācijas apsaimniekošanu”, kurā abas nevalstiskās organizācijaspauda iebildumus pret šādām iniciatīvām.
3. Staltbriežu nodarīto postījumu problemātika ir aktuāla atsevišķās lokālās un relatīvi nelielās valsts teritorijās nevis visā valstī. Tāpēc Zemkopības ministrijas izveidotajā ar medību jomu saistīto starpnozaru jautājumu risināšanas darba grupā jau 2023. gada 11. augustā tika izstrādāti konkrēti risinājumi esošā tiesikā regulējuma ietvaros un tie tiek sekmīgi īstenoti.
4. Projektā ietvertie risinājumi nav savietojami ar izpratni par dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, konkrēti – par starpsugu attiecībām (sukcesijām) un dramatiskajām sekām, kas neizbēgami iestāsies, ja šādi risinājumi tiktu īstenoti. Proti, no pārnadžu (ne tikai staltbriežu govju un teļu) limitēšanas varētu atteikties, bet tikai pie nosacījuma, ka pirms tam [starp Zemkopības ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju] tiek atrisināts hroniskais jautājums par adekvātu vilku medīšanas apjomu vai arī vilki tiek pārcelti pie nelimitēti medījamajiem dzīvniekiem. Pretējā gadījumā sekas būs katastrofālas, jo ir absurdi un neprofesionāli samazināt barības bāzi [visā valstī], nesamazinot to ekspluatējošo plēsēju apjomu – garantēti pieaugs postījumu apjoms lopkopībai, uzbrukumu skaits mājdzīvniekiem, radīts disbalanss ekoloģiskajā stabilitātē, utt.
5. Tāpat vēlamies norādīt uz to, ka projektos paredzēto nodevu apjomi NAV iepriekš saskaņoti ar nevalstiskajām organizācijām. Piedevām vēl, nav saprotams, kāpēc jāceļ sezonas kartes apmērs visiem Latvijas medniekiem, ja ne visā Latvijā tiek medīti staltbrieži, bet šo projektu mērķis ir “samazināt staltbriežu (Cervus elaphus) nodarītos postījumus lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un staltbriežu (Cervus elaphus) izraisītos ceļu satiksmes negadījumus”.
Līdz šim sadarbība ar Zemkopības ministriju savvaļas dabas resursu apsaimniekošanas jautājumos daudzu gadu garumā bija vērtējama pozitīvi. Diemžēl, redzot projekta saturu un patreizējo sadarbības stilu, jāsecina, ka profesionālais līmenis ir dramatiski krities.
Pamatojoties uz augstāk minēto lūdzam apturēt projekta tālāku virzību un nodrošināt pilnvērtīgu Zemkopības ministrijas ieceru izvērtēšanu darba grupā, kurā pieaicināti un tiek sadzirdēti medību jomas eksperti, interešu grupas un ietekmētās puses.
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics
Iebildumus atbalsta arī Latgales Mednieku un makšķernieku biedrība
Lieliskas ziņas medniekiem! Eiropas Parlaments apstiprina lielāku elastību vilku pārvaldībā visā Eiropā
2025-05-08
Eiropas Parlaments šodien nobalsoja par Eiropas Komisijas priekšlikumu mainīt vilku aizsardzības statusu saskaņā ar ES Biotopu direktīvu, pārvietojot to no IV pielikuma (“stingri aizsargājams”) uz V pielikumu (“aizsargājams”)
Šis solis iezīmē ceļu uz līdzsvarotāku un praktiskāku pieeju lielo plēsēju pārvaldībai Eiropā.
Lēmums tapis pēc vairāku gadu spiediena no lauku kopienām, zemes īpašniekiem, lauksaimniekiem un medību organizācijām, kā arī pēc 18 mēnešus ilga politiskā procesa. Tas atspoguļo gan vilku populācijas veiksmīgo atjaunošanos, gan nepieciešamību dalībvalstīm dot rīkus, kā efektīvi mazināt konfliktus ar cilvēku saimniecisko darbību.
Lai gan vilks joprojām paliek aizsargāta suga ES līmenī, izmaiņas ļaus dalībvalstīm elastīgāk noteikt un īstenot piemērotus aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus atbilstoši vietējai situācijai.
FACE un ELO organizācijas šo balsojumu uzskata par svarīgu pavērsienu ES dabas aizsardzības politikā, kas apliecina: veiksmīga sugas atjaunošana prasa arī elastību, atbildību un pielāgotus risinājumus ilgtspējīgai līdzāspastāvēšanai ar lielajiem plēsējiem.
Svarīgi uzsvērt – vilks arī turpmāk paliks aizsargāta suga visā Eiropas Savienībā. Šis lēmums nenozīmē, ka vilku medības kļūs brīvi pieejamas vai ka notiks nekontrolēta izšaušana. Tas vienkārši dod dalībvalstīm lielāku elastību, lai uz vietējo apstākļu pamata varētu noteikt, kad un kādos gadījumos nepieciešama iejaukšanās, piemēram, postījumu novēršanai vai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ.
Šāda pieeja ļaus vilku populācijas kontrolēt ilgtspējīgi un atbildīgi, vienlaikus saglabājot augstus aizsardzības standartus. Elastīgāks tiesiskais ietvars palīdzēs mazināt konfliktus starp cilvēkiem un plēsējiem un ļaus labāk sabalansēt vides aizsardzības mērķus ar reālajām lauku dzīves vajadzībām.

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu