Jauna parazītu suga invazīvajam jenotam Polijā tika atklāta, pateicoties Polijas Mednieku asociācijas iesaistei un sadarbībai ar zinātniekiem. Tieši mednieku nodrošinātie paraugi un informācija no lauka ļāva veikt detalizētus izmeklējumus un identificēt līdz šim nezināmu demodecīdu dzimtas ādas ērci.
Invazīvās sugas nav tikai “sveši dzīvnieki”. Tās nereti ienāk jaunās teritorijās kopā ar visu savu bioloģisko “bagāžu” – arī parazītiem. Nesen publicētā zinātniskā pētījumā aprakstīta jauna demodecīdu dzimtas ādas ērce Demodex procyonis, kas konstatēta invazīvā jenota (Procyon lotor) populācijā Polijā.
Demodex procyonis ir mikroskopiska ādas ērce (parazīts) no Demodecidae dzimtas, kas specifiski parazitē jenotā (Procyon lotor). Demodex procyonis pats par sevi nav “šausmu parazīts”, bet tas ir ļoti skaidrs signāls, ka invazīvās sugas Eiropā nenāk vienas – tās nes līdzi arī neredzamus riskus, kurus var pamanīt tikai ar sistemātisku uzraudzību un sadarbību starp medniekiem un zinātniekiem.
Kas īsti tika atklāts?
Pētījumā tika izmeklēti trīs Polijā nomedīti jenoti. Analizējot ādas paraugus ar laboratorijas metodēm un mikroskopiju, visos trīs dzīvniekos konstatēta līdz šim neaprakstīta demodecīdu ērce, kas nosaukta par Demodex procyonis. Parazīti visbiežāk atrasti galvas apvidū, retāk – uz muguras, vēdera un cirkšņa rajonā.
Svarīgi – izmeklētajiem dzīvniekiem netika novērotas klīniskas ādas problēmas, un konstatētā invāzija bija neliela. Tas nozīmē, ka konkrētajā gadījumā parazīts, visticamāk, ir “kluss līdzbraucējs”, kas saimniekam ne vienmēr rada redzamas sekas.
Kāpēc tas ir būtiski?
Demodecīdu ērces parasti ir ļoti saimniekspecifiski parazīti – tās ir cieši pielāgojušās konkrētam saimniekam un bieži “ceļo līdzi” tam arī izplatības paplašināšanās laikā. Šis atklājums ir vēl viens signāls, ka invazīvās sugas var ienākt Eiropā ne tikai kā jauns plēsējs vai konkurents vietējām sugām, bet arī kā potenciāls jaunu parazītu un slimību ierosinātāju “transportētājs”.
Vienlaikus invazīvās sugas var kļūt arī par rezervuāru vietējiem parazītiem un patogēniem, paplašinot to apriti vidē. Tādēļ invazīvu sugu uzraudzība nav formāla procedūra – tā ir praktiska nepieciešamība dabas aizsardzībai, veterinārajai drošībai un sabiedrības veselības riskiem.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Latvijā jenots vēl nav izplatīts kā vairākās Centrāleiropas valstīs, lai gan arī viens jenots Latgalē šogad tika nomedīts. Tomēr Eiropas pieredze skaidri rāda, ka invazīvās sugas izplatās pakāpeniski un bieži vien nemanāmi. Turklāt riski ne vienmēr ir uzreiz redzami – dažkārt tie ir tieši šādi: mikroskopiski, bet ekoloģiski nozīmīgi.
Mednieku loma – no lauka līdz zinātnei
Šāda veida pētījumi ir iespējami tikai tad, ja ir pieejami kvalitatīvi paraugi un precīza informācija no lauka. Tieši mednieki daudzviet Eiropā ir pirmie, kas pamana invazīvo sugu parādīšanos, spēj nodrošināt paraugus izmeklējumiem un sniedz datus, kas zinātniekiem ļauj objektīvi izvērtēt notiekošās izmaiņas dabā.
Arī Latvijā mednieku iesaiste invazīvo sugu uzraudzībā ir būtiska – tā nodrošina, ka lēmumi par dabas apsaimniekošanu balstās faktos, nevis pieņēmumos.
Secinājums
Jaunas parazītu sugas aprakstīšana invazīvajam jenotam Polijā nav tikai zinātnisks fakts. Tas ir skaidrs piemērs tam, kā praktiska sadarbība starp medniekiem un zinātniekiem sniedz reālu pienesumu dabas aizsardzībai un risku izvērtēšanai. Jo agrāk šādi signāli tiek pamanīti, jo efektīvāk iespējams rīkoties nākotnē.
