jūnijā 2025. gadā tika publicēts oficiālais Eiropas Savienības lēmums par vilka statusa maiņu, kas nozīmē būtisku pavērsienu dabas aizsardzības politikā. Šis lēmums noslēdz vairāk nekā desmit gadus ilgušo dalībvalstu, reģionu un Eiropas Parlamenta deputātu prasību periodu, kā arī 19 mēnešus aktīvas aizstāvības kampaņas, ko īstenoja FACE un tās dalīborganizācijas visā Eiropā — Eiropas Parlamentā, Padomē un Komisijā.
Saskaņā ar jauno regulējumu dalībvalstīm līdz 2027. gada 15. janvārim ir jāievieš šis lēmums savos nacionālajos tiesību aktos. No šī brīža vilks ir iekļauts Dzīvotņu direktīvas V pielikumā (“aizsargājama suga”), un vairs netiek uzskatīts par “stingri aizsargājamu sugu” (IV pielikums). Tas sniedz plašākas iespējas dalībvalstīm elastīgi pārvaldīt vilku populācijas, īpaši tajās teritorijās, kur sadzīve ar vilkiem izraisa konfliktus ar mājlopiem vai cilvēku drošību.
Šī statusa maiņa jeb “downlisting” mērķis ir panākt līdzsvaru starp dabas aizsardzību un lauku kopienu vajadzībām. Tās veiksmīga īstenošana būs atkarīga no nacionālo likumu izmaiņām un pastāvīga dialoga starp dabas aizsardzības speciālistiem, lauksaimniekiem, medniekiem un politikas veidotājiem.
Paralēli šim procesam dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. jūlijam bija jāiesniedz savi Dabas stāvokļa ziņojumi (Article 17) saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu par periodu 2019–2024. Šie ziņojumi ir būtiski vairākiem stratēģiskiem virzieniem:
lielo plēsēju populāciju tendenču un stāvokļa noteikšanai,
Dabas atjaunošanas regulas īstenošanai (nacionālo plānu sākotnējie dati),
ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2030. gadam galīgajam izvērtējumam un nākotnes politikas plānošanai,
starptautiskajām saistībām, tostarp Kunminas–Monreālas globālajam bioloģiskās daudzveidības ietvaram.
Lai nodrošinātu precīzus datus un savlaicīgu ziņošanu, ir ļoti svarīgi ieguldīt pietiekamus resursus kvalitatīvā uzraudzībā un datu apstrādē. Tas ir īpaši būtiski tāpēc, ka tas, kā vilka aizsardzības statuss tiks novērtēts šajos ziņojumos, tieši ietekmēs nākotnes pārvaldības iespējas katrā dalībvalstī.
Šis lēmums iezīmē jaunu posmu vilku pārvaldībā Eiropā, kur līdzsvars starp aizsardzību un praktisku realitāti kļūst par galveno principu.
Raksts tapis ar Medību saimniecīobas attīstības fonda atbalstu
