Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ilgst jau četrus gadus. Šajā laikā pasaule redzējusi sagrautas pilsētas, miljoniem pārvietotu cilvēku un tūkstošiem dzīvību zaudējumu. Taču paralēli humānajai traģēdijai notiek arī mazāk redzama, bet ilgtermiņā ne mazāk nopietna krīze – dabas un savvaļas dzīvnieku krīze.
Apšaudes un sprādzieni ir izpostījuši mežus, izdedzinājuši stepes un mitrājus, izveidojuši tūkstošiem krāteru laukos. Daudzviet teritorijas ir mīnētas un gadiem ilgi paliks nepieejamas. Upju piesārņojums, appludinātas teritorijas un iznīcināti biotopi ir atstājuši sekas, kuras nebūs iespējams novērst tuvākajā nākotnē. Daļa dabas vērtību ir zaudētas neatgriezeniski.
Šādos apstākļos strādā mūsu kolēģi – Visukrainas mednieku un medību platību lietotāju asociācija. Kara laikā viņiem nākas vienlaikus saskarties ar drošības apdraudējumiem, infrastruktūras sabrukumu, ekonomiskām grūtībām un paralēli – ar savvaļas dzīvnieku populāciju un slimību kontroles jautājumiem.
Savvaļas dzīvnieku veselība kara laikā nekļūst mazāk svarīga. Gluži pretēji – kontroles sistēmu traucējumi var radīt papildu riskus. Šobrīd Eiropā nopietni izaicinājumi joprojām ir putnu gripa un Āfrikas cūku mēris.
Putnu gripas uzliesmojumu skaits Eiropā saglabājas augsts, un lielākā daļa gadījumu tiek konstatēti tieši savvaļas putniem. Tas skaidri apliecina, cik nozīmīga ir agrīna slimību atklāšana dabā. Tieši mednieki ir tie, kuri ikdienā atrodas medību platībās, novēro neparastu dzīvnieku uzvedību vai masveida bojāeju un var savlaicīgi informēt atbildīgos dienestus.
Āfrikas cūku mēris turpina ietekmēt mežacūku populācijas un lauku kopienas vairākās valstīs. Slimība nozīmē piekļuves ierobežojumus medību teritorijām, stingras biodrošības prasības un nepieciešamību veikt kontrolētus populācijas regulēšanas pasākumus. Latvija šajā ziņā diemžēl ir viena no valstīm ar augstu konstatēto gadījumu skaitu. Tas vēlreiz parāda, ka slimību kontrole nav tikai veterinārs jautājums – tā ir kopīga atbildība, kurā mednieku loma ir būtiska.
Ukrainas apstākļos situācija ir vēl sarežģītāka. Orālās vakcinēšanas programmas pret trakumsērgu, kas citviet Eiropā devušas ļoti labus rezultātus, prasa ilgtermiņa plānošanu, miljonus vakcīnu devu, stabilu finansējumu, laboratorisku monitoringu un drošu piekļuvi teritorijām. Kara laikā šādu programmu īstenošana kļūst ārkārtīgi apgrūtināta.
Tādēļ kontrolēta, likumīga plēsēju populāciju regulēšana, sadarbība ar veterinārajiem dienestiem un sistemātisks monitorings šobrīd ir praktiski pieejamie instrumenti, ar kuriem iespējams mazināt riskus cilvēkiem, mājdzīvniekiem un savvaļas faunai.
Ukrainas mednieki šajos četros kara gados ir pierādījuši, ka medību kopiena nav problēma, bet gan daļa no risinājuma. Viņi turpina pildīt savu funkciju – būt dabas novērotājiem, ziņot par slimību uzliesmojumiem, piedalīties populāciju regulēšanā un saglabāt profesionālu pieeju arī ekstremālos apstākļos.
Dabas aizsardzība kara laikā neapstājas. Tā kļūst sarežģītāka, riskantāka un finansiāli smagāka, bet tā joprojām ir nepieciešama. Savvaļas dzīvnieku veselība, biodrošība un līdzsvars ekosistēmās ir jautājumi, kuri nepazūd pat visdramatiskākajos laikos.
LATMA izsaka solidaritāti Ukrainas kolēģiem un atzīst viņu darbu kā būtisku ieguldījumu sabiedrības drošībā un dabas pārvaldībā. Šie četri kara gadi ir atstājuši rētas gan cilvēkiem, gan dabai, taču atbildīga rīcība un profesionāla pieeja ir pamats nākotnes atjaunošanai.
