Biežāk uzdotie jautājumi, kā palīdzēt stirnām

Sākums » Aktualitātes » 2010

Biežāk uzdotie jautājumi, kā palīdzēt stirnām
Pēdējās divas ziemas Latvijā ir bijušas pietiekami bargas. Mednieki ir gatavi dzīvniekiem palīdzēt, bet kā to darīt labāk? Atbild Valsts meža dienesta Medību daļas speicālisti.

27.12.2010.

Cik apdraudētas šajā ziemā ir stirnas?


Daudz stirnu ies bojā, taču pat zaudējot ¾ no stirnu populācijas, Latvijā būs vairāk stirnu nekā bija 2000. gadā. Vairāk cietīs tie dzīvnieki, kas bija pieraduši uzturēties lauksaimniecības zemēs, krūmājos un cilvēku apdzīvotās vietās, jo tur barošanās un drošības apstākļi dziļā sniegā ir sliktāki nekā mežu masīvos. Šajā vasarā stirnu kazām nebūs daudz kazlēnu, un āžiem neizaugs visai skaisti ragi, taču, ja barga ziema neatkārtosies, 2011. gadā būs daudz kazu ar 3 kazlēniem un āžu ar gariem simetriskiem ragiem.

 

Vai stirnām vajag palīdzēt piebarojot?

Dabiski ieviesušai savvaļas sugai Latvijas faunā palīdzēt nav nepieciešams. Kā sugai, ko vēlas arī medīt, ir jāpalīdz, lai saglabātu saimnieciski nozīmīgu skaitu. Nelielos apmēros piebarošanu var veikt arī lauku iedzīvotāji, kuri nav mednieki, lai apmierinātu savas ētiskās un estētiskās vajadzības.

 

Kādu barību labāk izmantot?

Vasarā kaltētas lapu (apses, kārkli, pīlādži, vīgriezes, avenāji) slotiņas, ābolus, sīkus kartupeļus vai kartupeļu mizas, sasmalcinātas bietes, piemājas saimniecībā audzētus burkānus, kāpostu lapas, mazās devās skābsienu, auzas, apšu zarus.

 

Vai stirnas ēd sienu?

Gandrīz neēd stiebrzāles, izlasa dažādu augu lapiņas, āboliņa stublājus, pienenes u.c. Nepiemērots vēlu pļauts siens.

 

Vai jābūt sāls laizītavai?

Janvārī un februāra pirmajā pusē lielajā salā sāls drīzāk iedarbojas negatīvi – rada slāpes un papildus prasību pēc sulīgās barības, kas rezultātā var novest pie caurejas. Sākoties regulāriem atkušņiem, kā arī pavasarī līdz pat ziemas apmatojuma nomaiņai sāls ir vēlama. Labāk laizītavu iekārtot tā, lai nebūtu tieša piekļuve sāls kristāliem.

 

Vai stirnas var gulēt sniegā?

Jā, veselai stirnai gulēšana sniegā nav bīstama.

 

Kā pareizi piebarot?

Barība jāizvieto pēc iespējas izkliedēti, daudzās vietās. Speciāli būvētas barotavas jācenšas izvietot tā, lai dzīvnieki neposta meža kultūras, nākot uz barotavu, nešķērso autoceļus un stirnām viegli nevarētu pielavīties plēsēji. Sulīgā barība un spēkbarība (graudi) reizē jāliek ne vairāk kā 1 kg uz vienu dzīvnieku diennaktī, pirms tam noskaidrojot, cik dzīvnieku barotavu apmeklē. Jāatceras, ka dziļā sniegā vienā vietā izgāzt pārāk daudz sulīgās barības ir kaitīgi stirnu gremošanas sistēmai, un pēc ilgstošas tās lietošanas dzīvnieks novārgst un nobeidzas.

 

Cik ilgā laikā stirnu skaits atjaunosies?

Ja nesekos citas bargas ziemas, populācija atjaunosies 3-5 gados. Parasti mednieki pieļauj kļūdu, gaidot atjaunojamies augstu stirnu blīvumu, un tikai tad atsāk medības. Lai izvairītos no postījumiem un atgūtu agrākās medību iespējas, medību slodze jāpalielina, tiklīdz sāk novērot dzīvnieku skaita palielināšanos. Stirnu populācija var neatjaunoties tur, kur saglabājies liels staltbriežu un meža cūku blīvums.

 

Ko nedrīkst darīt nekādā gadījumā?

Aizliegts slimu vai novārgušu stirnu sagūstīt un turēt nebrīvē, ja nav speciālas šādai rīcībai izsniegtas atļaujas. Par nobeigušos, slimu, savainotu vai bezspēkā nonākušu atrastu medījamo dzīvnieku jāziņo tuvākai Valsts meža dienesta reģionālai struktūrvienībai (mežniecībai vai mežsargam, ja zināms tā kontakttālrunis). Jāsaprot, ka šādos apstākļos visiem dzīvniekiem palīdzēt nav iespējams, bet informācija par dabiskās mirstības apjomu ir ļoti svarīga turpmākai populācijas apsaimniekošanai.