Ilgtspējīgas medības – 21.gs. aizsardzības instruments

Sākums » Aktualitātes » 2011

Ilgtspējīgas medības – 21.gs. aizsardzības instruments
CIC (Starptautiskā medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komiteja) iestājas par to, ka medību aizliegumi nedod vēlamo rezultātu, bet gluži otrādi - rada apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai.

27.04.2011.

"Ilgtspējīgas medības turpinās būt galvenais dabas aizsardzības instruments 21.gadsimtā. Medības saglabā savvaļas dzīvnieku populācijas, kā arī bioloģisko daudzveidību, turpretīm medību aizliegumi var tikai veicināt sugu izzušanu," WFSA (Šaušanas sporta nākotnes pasaules forums) Nirnbergā sacīja CIC Tropisko medījumu komisijas prezidents Dr. Rolfs D. Balduss (Rolf D. Baldus). WFSA pārstāv vairāk nekā 100 miljonus sporta šāvēju no visas pasaules.

 

Nav iemesla medniekiem aizsargāt savas pozīcijas vai slēpt savu nodarbošanos. Visas pasaules mednieku tēriņi, kā arī investīcijas dabas biotopu aizsardzībā ir lielākais ieguldījums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Vienlaikus tas ļauj nodokļu maksātājiem ietaupīt miljoniem dolāru vai eiro, kas būtu jātērē tiem pašiem mērķiem, ko mednieki mēģina sasniegt brīvprātīgi.

 

Dr.Balduss forumā sacīja, ka pilnīga savvaļas dzīvnieku aizsardzība un medību aizliegumi bieži vien rada pretēju efektu, jo tie likvidē dzīvnieku ekonomisko vērtību. Kaut kas bez vērtības ir nolemts bojāejai.

 

Tādēļ arī CIC ļoti uztrauc dāžādu dabas aizsardzības organizāciju iniciatīva ievietot Āfrikas lauvu ASV Apdraudēto sugu sarakstā, tādā veidā liedzot iespēju ievest lauvu trofejas ASV. Visi lieli kaķi, kas jau gadu desmitiem tādā veidā tiek aizsargāti, patiesībā iet mazumā, piemēram, tīģeris, sniega leopards un jaguārs. Kenijā lauvu jau likumīgi nemedī 30 gadus, bet šo gadu laikā lauvu populācija samazinājusies līdz 10 % no kaimiņvalstī Tanzānijā mītošās populācijas skaita. Tanzānijas lauvu populācijas skaits tiek regulēts. Līdz ar to var secināt, ka aizliegumi nevis uzlabo populāciju stāvokli, bet gluži otrādi – paātrina sugas izzušanu.

 

Savvaļas lauvu populācijām ārpus nacionālo parku teritorijām nākotne ir iespējama, ja lauku iedzīvotāji to saglabāšanā redz kādu ieguvumu. Oficiālas un kontrolētas medības mudina cilvēkus atstāt neskartus medību iecikrņus, nepārvēršot tos par ganībām vai lauksaimniecības zemi, kurā likvidēta bioloģiskā daudzveidība. Aizliedzot lauvu trofeju medības vai radot ierobežojumus medniekiem legāli vest mājās likumīgi iegūtu trofeju, par dzīvnieku populāciju noteiktai sabiedrības daļai vairs nebūs interese, līdz ar to nebūs apsvērumu veicināt dzīvnieku aizsardzību. Šis līdzsvars tika izjaukts Kenijā, kur lauva kļuva par kaitēkli, vietējiem zemes apsaimniekotājiem ķeroties klāt pie lauvu indēšanas. Ir grūti ierobežot malu medības, ja lauvas apdraud cilvēku iztikas avotus.

 

Tādēļ ir nepamatota dzīvnieku aizsardzību organizāciju darbība un pieeja, proti, piespiežot neatkarīgo Āfrikas valstu nabadzīgos lauku iedzīvotājus pieņemt Disnejlendas Āfrikas versiju. Lauvu medību aizliegums ir pirmais solis uz to, lai Āfrikā vispār aizliegtu likumīgas medības. Tādā veidā tiek liegta arī iespēja attīstības valstīm un lauku iedzīvotājiem saņemt ekonomiskus ienākumus no bioloģiskās daudzveidības.

 

Velkot paralēles, iespējams rast līdzības ar lielo plēsēju skaita regulāciju Latvijā. Ja Latvijā aizliegtu vilku vai lūšu medības, iespējams, šo dzīvnieku skaits ilgtermiņā samazinātos.

 

Papildus interesantu informāciju par medībām Āfrikā iespējams atrast Dr. Rolfs D. Balduss privātajā mājas lapā.

 

Avots: CIC

Pievienot komentāru

Vārds *
E-pasts *
Komentārs *
Skaitļu trīs un pieci summa (drošības kods) *
* atzīmētie lauki ir aizpildāmi obligāti!