Vai mednim ir labi, ja to medī?

Sākums » Aktualitātes » 2011

Vai mednim ir labi, ja to medī?
28.martā Zemkopības ministrijā notika sanāksme, kurā tika spriests par "Medņa aizsardzības plānu".

29.03.2011.

Vai mednim ir labi, ja to medī? Tāds pēc būtības bija sanāksmes galvenais jautājums, uz kuru tā arī viennozīmīgu atbildi saņemt neizdevās.

 

Sanāksme sākās ar "Medņa aizsardzības plāna" autora ornitologa Helmuta Hofmaņa prezentāciju, kurā mēģināja izskaidrot plāna būtību, kas balstās uz šādiem principiem:

- sugas aizdardzības pasākumi

- sugas biotopa aizsardzības pasākumi

- monitoringa ieviešana

- medības.

 

Helmuts Hofmanis norādīja, ka medņu medības Latvijā varētu turpināties, ja mednieki aktīvi piedalītos aizsardzības pasākumos, kā arī, ja tiktu veiktas izmaiņas esošajā medību kārtībā. Būtiska bija arī norāde uz to, ka medņu riestu teritorijās un to tuvumā nav pieļaujama nekāda medījamo dzīvnieku mākslīgā piebarošana. Svarīgi būtu arī nepieļaut, ka vienā riestā tiek nomedīts vairāk par vienu medņu gaili, kā arī tas, ka riestā medības būtu pieļaujamas, ja tajā ir vismaz četri gaiļi.

 

Tomēr drīz vien diskusijas ievirzījās pavisam citā gultnē, proti, vai Latvijā medņu medības pavasarī vispār būtu pieļaujamas? Situāciju gandrīz vai bezcerīgu padara fakts, ka ir saņemta vēstule no Eiropas Komisijas, kurā norādīts uz to, ka Latvijas piemērotās atkāpes uz medņu Tetrao urogallus medīšanu pavasarī neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzības prasībām. Direktīva nosaka, ka dalībvalstis jo īpaši rūpējas par to, lai sugas, uz kurām attiecas medību likumi, netiktu medītas ligzdošanas laikā, kā arī atsevišķu vairošanās stadiju laikā. Ir paredzēti daži izņēmumi, proti:

- sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs;

- lidojumu drošības interesēs;

- lai nepieļautu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīviekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem;

- lai aizsargātu floru un faunu.

Neviens no šiem gadījumiem nav attiecināms uz Latvijas medņu pavasara medībām.

 

Kā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, medņa aizsardzības plānā jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem par labu medībām pavasarī, lai pret Latviju netiktu uzsākta pārkāpuma procedūra. Šādas argumentācijas plānā pašlaik nav. Lai gan plāna autors norādīja, ka mednim pie mums klāsies labāk, ja tā medības turpinātos, tomēr jāņem vērā, ka alternatīva - medņu medības rudenī - noteikti nenesīs gaidītos rezultātus, jo tas nav tradicionāls medību veids Latvijā.

 

Ir tomēr arī vairāki argumenti par labu pavasara medībām:

- mednieki ir liela ieinteresēta grupa, kas varētu dot milzu ieguldījumu medņa aizsardzībā, ja vien tiktu saglabātas medņu medības pavasarī, pie nosacījuma, ka mednieki tiek izglītoti;

- medņu medības pavasarī ir daudz selektīvākas un kontrolējamas, nekā medības rudenī;

- medņu pavasara medību aizliegums veicinās nelikumīgi nomedīto putnu skaita palielināšanos, tādā veidā vēl vairāk apdraudot jau tā sarūkošo medņu populāciju;

- tā kā cilvēkresursi un finansējuma apjoms ir ierobežots, pavasara medņu medību laikā būtu iespējams izmantot medniekus monitoringa un uzskaites veikšanai.

 

Vēl gan jāņem vērā tas, ka medņa medības varētu turpināties, ja Latvijā veiktu sugas monitoringu, bet šāda pētījuma izmaksas ir milzīgas - vairāki desmiti tūksoši latu. Ja to attiecina pret atļauto nomedīto medņu skaitu, nav grūti aprēķināt, cik viens nomedītais mednis izmaksās medniekiem un valstij.

 

Lai gan sanāksmes laikā noskaņa bija visai pesimistiska, tomēr mest plinti krūmos īsti neviens vēl negribēja. Pirmkārt, tika nolemts, ka, ņemot vērā visus apstākļus, medņu medības 2011.gada pavasarī būtu uzskatāmas par nepieņemamām, šogad Valsts meža dienests noteiks "nulles limitu" šai sugai. Otrkārt, Helmuts Hofmanis vēl gaidīs priekšlikumus Medņa aizsardzības plāna pilnveidošanai. Tādā veidā mēs iegūsim laiku, lai varētu sagatavoties turpmākajai cīņai.

 

Sanāksmes galvenais secinājums bija pietiekami glaimojošs medniekiem - medības nav iemesls tam, ka Latvijā medņu skaits samazinās, ir virkne citu faktoru. Lai medņu populācijas stāvokli uzlabotu, nepieciešams pasākumu komplekss, gan attiecībā uz mežsaimniecisko darbību, gan dzīvnieku piebarošana, plēsēju skaita regulāciju u.t.t. Vai Latvija ir tam gatava?

 

Foto: LVM pētījums "Priekšlikumi medņu riestu apsaimniekošanai"

Pievienot komentāru

Vārds *
E-pasts *
Komentārs *
Skaitļu trīs un pieci summa (drošības kods) *
* atzīmētie lauki ir aizpildāmi obligāti!