Medību likumu aptur

Sākums » Aktualitātes » 2013

Medību likumu aptur
Saeimā trešajā lasījumā 22.maijā skatīja Medību likuma grozījumus.

31.05.2013.

Tomēr likuma virzība tālāk par "kaķu" jautājumu netika. Par šo jautājumu savus priešklikumus bija iesnieguši trīs deputāti:

 

Deputāts I.Līdaka: izteikt 3.panta otrās daļas 3) punktu šādā redakcijā: „3) klaiņojošu suņu (izņemot šķirnes medību suņus, kas tiek izmantoti medībās un ir apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes medību suņu apzīmēšanu) nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošus normatīvos aktus, vai pēc nebrīvē audzētu dzīvnieku īpašnieka vai pašvaldības rakstveida lūguma medību tiesību īpašniekam vai lietotājam, ja klaiņojošie suņi tieši apdraud nebrīvē audzētus vai savvaļas sugu dzīvniekus vai uzbrūk tiem."

 

Deputāts V.Agešins: Izteikt likumprojekta 2.pantā iekļautā Medību likuma 3.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā: „3) klaiņojošu dzīvnieku tūlītēja nonāvēšana slimību kontroles valsts programmu ietvaros."

 

Deputāte I.Čepāne: Izteikt Medību likuma 3.panta otrās daļas 3.apakšpunktu šādā redakcijā: „3) klaiņojošu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus, gadījumos, ja tas ir vienīgais risinājums un, pamatojoties uz vietējās pašvaldības lēmumu, ir nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības vai drošības interesēs."

 

V.Agešins savā uzrunā deputātiem uzsvēra, ka nepieļaus, ka nepamatoti tiek nogalināti dzīvnieki, kā arī ka tiem tiek sagādātas ciešanas. Deputāts uzsvēra, ka klaiņojošu suņu un kaķu šaušana ir barbarisks un azartisks izklaides veids. 

 

Savukārt deputāte I.Čepāne, uzrunājot klātesošos, sacīja, ka šajā jautājumā nevadās pēc emocijām, bet nav pieļaujama situācija, kad "mednieks nāk mājās no medībām un šauj pa kaķi, lai pārliecinātos, ka spēj vēl kam trāpīt".

 

Ļoti pamatots bija Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora A.Ozola skaidrojums, ka klaiņojošo dzīvnieku šaušana nenotiek mednieku intereses dēļ, bet gan, lai glābtu no ārpuses īpašnieka kontroles esošos plēsējus, proti, kaķus un suņus. Viņaprāt, I.Čepānes priekšlikums, ka klaiņojošu dzīvnieku nogalinšāna būtu jāveic nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības vai drošības interesēs, ir vērā ņemams un būtu apvienojams ar I.Līdakas priekšlikumu. 

 

Sēde beidzās ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Jāņa Ozoliņa aicinājumu juristiem izstrādāt visiem pieņemamu attiecīgā panta redakciju. 

 

Nākamās sēdēs vēl tiks aplūkots tāds pretrinīgi vērtēts jautājums kā loku medību legalizēšana.

 

LATMA preses dienests