Pārtraucot piebarot meža dzīvniekus, palielinās postījumu risks

Sākums » Aktualitātes » 2013

Pārtraucot piebarot meža dzīvniekus, palielinās postījumu risks
Eiropas Parlamentā sprieda par lielo medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem.

31.07.2013.

14.maijā sadarbībā ar Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federāciju (FACE) bija iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta Ilgtspējīgu medību, bioloģiskās daudzveidības, lauku aktivitāšu un meža darba grupas sanāksmē, kurā sprieda par lielo medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai. Piedāvājam nelielu ieskatu galvenajās sanāksmes tēzēs:

 

Lai veicinātu lielo medījamo dzīvnieku ilgtspējīgu apsaimniekošanu

14.maijā, 2013 Eiropas Parlaments, Briselē

 

Dažus pēdējos gadus arī EP Ilgtspējīgu medību, bioloģiskās daudzveidības, lauku aktivitāšu un meža darba grupas uzmanības lokā nonācis jautājums par lielo medījamo dzīvnieku apsaimniekošanu, kā arī problēmām, ko rada šo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecībai. Pirms dažiem mēnešiem Eiropas Zemes īpašnieku organizācija (ELO) prezentēja pētījumu par mežacūku nodarītajiem postījumiem. Mežacūku populācijas eksplozija ir novērota Eiropā. Šā iemesla dēļ medniekiem pieaug finansiālais slogs, ko rada postījumi, taču jautājums ir tāds, vai mednieki ir vainojami dzīvnieku demogrāfiskajā eksplozijā?

 

Pēdējās desmitgades laikā pārnadžu populāciju postījumi tiek uzskatīti par valsts nacionālo jautājumu, bet pēdējā laikā tas jau tiek aplūkots plašāk. Mednieku aktīva loma šajā vienādojumā kļūst arvien nozīmīgāka, ja ir vēlme rast līdzsvaru savvaļas dzīvnieku populācijās. Ir jāsaprot un jāidentificē mehānismi, kas izskaidro pārnadžu populāciju eksploziju. Preventīva apsaimniekošana nepieļaus masveida dzīvnieku nogalināšanu, tas nozīmē, ka nepieciešamais dzīvnieku skaita samazinājums kļūst svarīgāks par kvalitatīvu polulācijas apsaimniekošanu. Savu artavu dzīvnieku apsaimniekošanā dod zemes īpašnieki, lauksaimnieki un mednieki, sniedzot arī lielu ieguldījumu dabisko dzīvotņu atjaunošanā. Savvaļas dzīvnieku apsaimniekošana un īpaši mežacūku postījumu gadījumu Eiropā Frančesko Kinsky dal Brogo prezentēja pētījumu par mežacūku demogrāfisko sprādzienu Eiropā.

 

Attēlā: Mežacūkas Berlīnē 2008.gadā. Avots: ELO pētījums

 

Mežacūkas dzīvo grupās, kam ir sarežģīta sociāla struktūra. Mātītēm ir svarīga loma, jo tās darbojas kā līderes un lemj, kur grupa barosies. Tādēļ mednieki lielākoties izvairās no sivēnmāšu atšaušanas, jo tā tiek sadalīta un izjaukta konkrētā grupa. Mežacūka ir ļoti sociāls radījums un viegli pielāgojas dažādām vidēm un barībai. Berlīnē dzīvo ap 5 līdz 8 tūkstoši mežacūku. Vidēji Eiropā pēdējo divdesmit gadu laikā mežacūku populācija palielinājusies par 200%. Mežacūkas priekšroku dod meža augļiem – kastaņiem, zīlēm, ja salīdzina to izvēli ar mākslīgo barību – graudiem un kukurūzu. Tomēr mežā atrodamā barība nodrošina ikdienas enerģijas devu, bet nedod pietiekami daudz proteīnu, lai iegūtu ķermeņa masu un palielinātu auglības līmeni.

 

Populācijas eksplozijas iemesli:

- klimata izmaiņas un vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās

- modificētie meža biotopi

- jaunu infrastruktūru un aizsargājamo teritoriju veidošana

- medību tradīcijas

- saīsinātās medību sezonas

- lauksaimniecības metožu izmaiņas

- intensīva barošanās - bagātīga barības bāze

 

Ar mākslīgo piebarošanu mežacūkas paliek mežā un visticamāk ne tik lielā mērā postīs laukus. Eiropā atšķiras mākslīgās piebarošanas nosacījumi. Piemēram, Vācijā uz kvadrātkilometru var izmantot 20 kg barības, savukārt Itālijā ierobežojumu nav. Mākslīgai piebarošanai ir liela nozīme, it īpaši pavasarī, kad kultūras ir visjutīgākās. Pastāv bažas, ka piebarošana paaugstina auglību, līdz ar to mātītes kļūst auglīgas agrāk, tomēr Francijā dažās testa platībās tika aizliegta piebarošana. Gada beigās konkrētajā teritorijā bija pieaudzis nodarīto postījumu apjoms. Francijā nodarīto postījumu apmērs tiek lēsts 50 miljoni eiro. Tas iekļauj arī ceļu satiksmes negadījumus un slimību risku.

 

ELO pētījumā ir atklāts, ka mežacūku skaits pieaudzis daudzās Eiropas valstīs, ievērojami palielinājies arī nomedīto dzīvnieku skaits. 


Attēlā: nomedīto mežacūku skaits Čehijas Republikā


 

Attēlā: Mežacūku skaits dažādās ES valstīs 2008.gadā


Nomedīto un esošo mežacūku skaits

Secinājumi:

- piebarošana ir viens efektīvs veids, lai kontrolētu postījumus un aizsargātu lauksaimniecības kultūras;

 

- vajadzētu veidot arī "klusās" platības mežā, kur mežacūkas var netraucēti uzturēties

 

- jāveicina sadarbība starp iesaistītajām pusēm, it īpaši medniekiem, lauksaimniekiem un zemju apsaimniekotājiem

 

- jāpagarina medību sezona (attiecas uz citām ES valstīm)

 

- aicināt lauksaimniekus labāk apsaimniekot robežas starp laukiem un mežu, veidojot t.s. koridorus

 

Pētījuma autori viennozīmīgi uzsvēra, ka mežacūku postījumu risks ievērojami palielinās situācijās, kad tiek pārtraukta mākslīgā piebarošana, jo dzīvnieki sāk meklēt barību, kur vien iespējams. Tādēļ svarīgi ir ievērot nosacījumu, ka vietās, kur ir uzsākta barošana un mežacūku skaits ir ievērojams, piebarošanu pātraukt nedrīkst. 

 

Dzīvnieku skaita pieagumu ietekmē arī tas, ka pēdējos gados ievērojami palielinājusies to barības bāze, it īpaši ar intensīvo lauksaimniecību. Arī tas ir viens no mežacūku eksplozijas iemesliem. 

 

Visu pētījumu (gan franču valodā) var atrast šeit: http://www.wildlife-estates.eu/

 

Atbalsta Medību saimniecības attīstības fonds