Sākas darbs pie Medību noteikumiem

Sākums » Aktualitātes » 2013

Sākas darbs pie Medību noteikumiem
5.septembrī Zemkopības ministrijā notika pirmā sēde, kurā sāka pārspriest iespējamos grozījumus Medību noteikumos.

06.09.2013.

Ņemot vērā to, ka nākamā gada janvārī spēkā stājas virkne grozījumu Medību likumā, spēku zaudēs vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas jāpārstrādā no jauna. Visliekākais darbs paredzēts tieši ar Medību noteikumiem, jo tajos jāgroza esošas lietas un jāiekļauj jaunas, kas izriet no likuma grozījumiem. 

 

LATMA Zemkopības ministrijai ir iesniegusi vairākus būtiskus priekšlikumus attiecībā uz medību normatīvās vides sakārtošanu, sākot ar medījamo sugu saraksta papildināšanu un dažādām izmaiņām termiņos, kā arī attiecībā uz medību dokumentācijas sakārtošanu, piemēram, atbrīvošanos no medību pārskata. Priekšlikumos iekļauts arī aicinājums atļaut individuālās medībās izmantot medību suņus arī uz limitētajiem medījamiem dzīvniekiem. 

 

LATMA ir iesniegusi priekšlikumu papildināt medījamo sugu sarakstu ar mērkaziņu, kas ir medījama 14 Eiropas Savienības valstīs, tajā skaitā Francijā, Dānijā un Lielbritānijā. Saskaņā ar AEWA (Līgums par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību) datiem ES ir ap 2,5 miljoni mērkaziņu, to statuss tiek vērtēts kā stabils. Savukārt, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasa atzinumu no Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB), kas vēsturiski bija uzstājusi, lai mērkaziņu izslēdz no medījumo sugu saraksta tādēļ, ka to var sajaukt ar citiem nemedījamiem putniem. Latvijas Valsts mežu pārstāvis sēdē uzsvēra, ka joprojām spēkā ir norma - šaut pa skaidri redzamu mērķi, tādēļ arguments par to, ka nav iespējams putnus atšķirt, neiztur kritiku, jo Medību noteikumi nosaka tās sugas, kas medījamas, un ja notiek kāds pārkāpums, tad mednieks ir attiecīgi sodāms. 

 

Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) līdz šim ir konsultējusi LATMA attiecībā uz iespējām papildināt medījamo sugu sarakstu ar konkrētām putnu sugām. FACE uzsver, ka juridiski saistoši ir AEWA dati, kas nenorāda uz to, ka mērkaziņu populācija būtu apdraudēta. FACE arī uzsver, ka kā izņēmums no "Putnu direktīvas", ko atbalsta arī Eiropas Komisija, medījamo sugu listē būtu iekļaujams arī kormorāns. EK ir izstrādājusi vadlīnijas attiecībā uz šo sugu ar ieteikumiem, kā ieviest šo izņēmumu.

 

Jūras krauklis - vadlīnijas izņēmuma ieviešanai.

 

Savukārt VARAM pārstāvis pauda neizpratni, kādēļ medniekiem būtu vajadzīgs kormorāns kā medījamais putns, ja jau tagad ir iespējams to iegūt saskaņā ar Kārtība, kādā izsniedz nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas atļauju. Lietuvā, piemēram, kormorānu olas pavasarī apstrādē ar slāpekli, tās sasaldējot, lai nepieļautu mazuļu šķilšanos. Tas esot ne-medību iegūšanas veids un šāda situācija VARAM apmierina. Jautājums gan rodas tāds, vai šāds apsaimniekošanas veids ir ētiskāks nekā medīšana?

 

LATMA ir svarīgs viedoklis par to, vai, medniekprāt, kormorāns kā izņēmums būtu iekļaujams medījamo sugu sarakstā?

Savus viedokļus iespējams paust, rakstot uz latma@latma.lv. Kā arī aicinām izteikt savu viedokli par izmaiņām, kas būtu nepieciešamas Medību noteikumos.