Ja atvērs Puntu direktīvu, tad ne mednieku interesēs

Sākums » Aktualitātes » 2014

Ja atvērs Puntu direktīvu, tad ne mednieku interesēs
23.spetembrī Briselē notika konference, kas veltīta Putnu direktīvai. Nākotnes vīzija nesola neko labu.

29.09.2014.

Konference "Jauna Putnu direktības vīzija un pozitīvā medību nozīme"

23.09.2014.

Brisele

Konferenci FACE rīkoja ar nolūku parādīt, ka esošā putnu aizsardzības sistēma darbojas. Tas bija jo svarīgi, ņemot vērā faktu, ka Eiropas Komisija ir uzdevusi vides komisāram pārskatīt Putnu direktīvu. Ja Putnu direktīvu atvērtu, tad noteikti ne tādēļ, lai pieņemtu lēmumus, kas paplašinātu medību iespējas, bet gluži otrādi, būtu vērsti uz lielāku medību ierobežošanu. Tādēļ ir svarīgi informēt ne tikai EK pārstāvjus, bet arī dažādu valstu atbildīgo ministriju pārstāvjus par to, ka pašlaik direktīva darbojas, lai gan ir dažādi konflikti un problēmas, kas ir risināmi. Arī Birdlife pārstāvji uzsver, ka grozījumi nav nepieciešami. No Eiropas Komisijas ir pat izteikts priekšlikums apvienot Putnu un Biotopu direktīvas. Un par spīti FACE un Birdlife International līgumam, kas noslēgts 2004.gadā ar apņemšanos, ka neviena no pusēm neveiks grozījumus Putnu direktīvā, izskatās, ka cita puse tēmē direktīvu atvērt. Vējš pūš no Vācijas puses, kur enerģijas nozares pārstāvji mēģina panākt, ka NATURA 2000 platībās tiek izveidoti vēja ģeneratoru parki. Ja tas nonāks tik tālu, tad pastāv liela iespēja, ka mednieku intereses tiks ziedotas enerģijas nozares vārdā.

 

Konferences konspekts:

Gilbert de Turckheim – FACE prezidents: Pagājuši 35.gadi kopš Putnu direktīva darbojas, tajā medības tiek atzītas kā putnu aizsardzības sastāvdaļa, lielā mērā arī no sociālā un ekonomiskā viedokļa. FACE nevēlas, lai tiktu veikti grozījumi direktīvā, jo gala iznākums varētu būt neparedzams. Svarīgi ir aizsargāt dzīvotnes, lai saglabātu putnu populācijas.

 

Vides komisārs Janez Potocnik: Putnu direktīvu pieņēma, jo bija lielas bažas par to, ka daudzu putnu sugas samazinājās. No putnu viedokļa direktīva tiem noteikti nākusi par labu. Direktīva tik pat lielā mērā attiecas uz cilvēkiem, kā uz dabu. Eiropa ir uzņēmusies pienākumu samazināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2020. Kāpēc vēl tik daudz putnu sugām ir problēmas? Galvenās problēmas ir zemes fragmentācija, urbanizācija, dzīvotņu iznīcināšana, lauksaimniecība un pesticīdu izmantošana, klimata izmaiņas. Medības, ja nav ilgstpējīgas, var radīt problēmas. Ilgtspējīgas medības ir risinājums putnu aizsardzībā. Jāveido uzticība starp medību un dabas aizsardzības NVO. Nepieciešamības gadījumā konkrētu sugu medības iespējams uz laiku būtu jāpārtrauc, tas ir grūts lēmums, bet no tā mednieki tikai iegūs. Nelikumīgas medības tomēr ir liela problēma daudzos Eiropas reģionos. Nedrīkst pieļaut, ka nelikumīgas medības turpinās, citreiz pat tradīciju vārdā.

 

Gilbert de Turckheim: Labs piemērs ir sadarbība lielo plēsēju jomā, kas pierāda, ka var sadarboties.

 

EP deputāts Karl-Heinz Florenz: EP parlamentā, ja runā par medībām, nepieciešams dalībvalstu atbalsts. Medību Intergrupai EP nepieciešams atbalsts, deputāti vieni paši nevar neko izdarīt. EP ir daudz intergrupu, un medību intergrupai nepieciešams atbalsts. Ja gribam uzvarēt, tad katrai dalībvalstij jāiet pie saviem EP deputātiem un jāaicina atbalstīt. Iespējams, ka agrāk pieļautas kādas kļūdas, bet jāveic objektīva pagātnes analīze, nākotnē jābūt gudriem, lai veiktu izmaiņas tad, kad tas ir nepieciešams. Tas ir tas, ko darām tagad.

 

Yves Lecocq, FACE padomnieks:  Putnu direktīvas 7.pants attiecas uz medībām, kur medības uzskata kā dabas aizsardzības sastāvdaļu. 1979.gadā direktīva tika radīta 9 dalībvalstīm, tagad kopā ir 28, kas ir radījis dažādas problēmas. 20.gs. sākumā Vidrujūras reģionā notika intensības putnu medības, medīja arī dziedātājputnus gan gaļas, gan spalvu dēļ, tādēļ Eiropas ziemeļas aktīvi pret to protestēja. Septiņdesmitajos gados radās arvien vairāk diezgan agresīvas putnu aizsardzības NVO. Rachel Carson 1962 Silent Spring grāmata iedvesmoja daudzus uz diezgan radikālām idejām. 1967. un 1973.gadā pieņemtas dažādas rezolūcijas, kas nemaz nevienai dalībvalstij nebija saistošas. 1971.gadā nāca aicinājumi ieviest normatīvos aktus, lai apturētu putnu nogalināšanu. 1972.gadā par vides jautājumiem lēma Ekonomikas un sociālā komiteja. 1973.gadā tika izteikts aicinājums sūtīt EK vēstules un petīcijas ar lūgumu aizsargāt Eiropas putnus. Tas viss tika darīts speciāli ar vienu mērķi, kas arī nostrādāja. Sākotnēji gan nebija paredzēts pieņemt saistošus noteikumus visām dalībvalstīm par putnu aizsardzību. Vācu EP deputāts Hans Edgars Jāns atsaucās radikāliem putnu aizsardzības aicinājumiem, un aktīvi iesaistījās pasākumā, sākot ar Itālijas gadījumu izvērtēšanu. Arī EK sāka darboties, jo bija solījuši veikt pētījumu, ko uzsāka profesors B.Grzimek, kurš nebija nedz ornitologs, nedz arī zinātnieks, kurš veica pētījumu, balstoties uz ziņojumiem no radikālajām putnu sargātāju organizācijām. Šis ziņojums EK nepatika. 1977.gadā tika publicēts priekšlikums direktīvai par putnu aizsardzību. 1977.gadā EK ieteica veidot pielikumu, kurā iekļautas 13 sugas, kas uzskatītas par kaitniekiem, uz kurām neattiektos pavasara medību aizliegums, jeb kādi ierobežojumi. Tas pazuda gala versijā. Tajā laikā Eiropas Padome varēja veikt jebkādas izmaiņas, kas ienāca prātā bez jebkāda saskaņojuma. 1977.gadā kopā savācās neliela darba grupa, kas sastāvēja no valstu Zemkopības ministriju pārstāvjiem, kas radīja tādu direktīvas priekšlikuma versiju, kas bija identiska 1979.gadā pieņemtajai, daudz ko no sākotnējiem priekšlikuma izsvītrojot. Nākamos divus gadus par direktīvu notika daudz diskusiju, bet aiz slēgtām durvīm, jo par to bija maz informācijas. 1979.gadā 2.aprīlī to pieņēma bez diskusijām. Interesanti, ka šīs sēdes protokolā bija vairākas deklarācijas, piemēram, no Vācijas un Dānijas, kas apšaubīja direktīvas pamatu, Nīderlandei arī bija iebildumi, Itālija iebilda. Jebkas var notikt, kad radikāļi kaut ko pieprasa. Ievēlēti deputāti drīzāk pavelkas uz emocionāliem novērtējumiem, nevis zinātniskiem datiem. Lai nostātos pret emocijām, ir nepieciešama zinātne.

 

Džons Svifts, BASC: Direktīva ir kā vārdu veļasmašīna, kad salikti kopā vārdi, piemēram, veļasmašīnā ieliek bikses, bet izņem kreklu, bet lielākā problēma rodas tad, kad tās drēbes pēc tam ir jāvalkā. Sešdesmitajos gados ekoloģija un dabas aizsardzība bija kopējā mistērija, kuras risināšanā iesaistījās arī daudzi mednieki. Septiņdesmitajos gados spēkā stājās dažādas konvencijas, kuru mērķis bija apturēt nekontrolētu dzīvotņu un dzīvnieku un putnu sugu zaudēšanu. Daudzi no tiem, kas par šiem normatīvajiem aktiem cīnījās, paši bija mednieki. Medības nedrīkstēja samazināt dzīvnieku skaitu vai noplicinot populācijas. Normāla un toleranta attieksme pret medībām būtu ja tie, kas pret tām iebilst sacītu, jā, mums tas nepatīk, bet ja jūs to darāt ilgstpējīgi, tad to var darīt. Daba parasti nelasa cilvēka uzrakstīto scenāriju bet dara pārsteidzošas lietas.

 

Attēlā: Konferencē piedalījās kā Birdlife International, Eiropas Komisijas, tā arī Eiropas mednieku organizāciju pārstāvji. Pašlaik Eiropas Komisijas un Birdlife International jājamzirdziņš ir nelikumīga putnu nogalināšana Maltā. 

Birdlife international Brussels, Ariel Brunner: Vides komisāram ir dots mandāts pārtraukt nelikumīgas medības. Pastāv noteikta likumu bāze, ir laba medību regulācija, ir arī daudz strīdu, bet arī instrumenti dialogam. Ir skaidrs, ka aizsardzība strādā un daudzviet sugas atgriežas. Putnu direktīva ir it kā veca, bet ir pagājis daudz laika pirms tā ieviesta. Tas attiecas tieši uz aizsargājamo teritoriju ieviešanu. Tomēr ir vēl daudz kas darāms, un cerams, mēs to varēsim darīt kopā. ES patiesībā ir viena no efektīvākajām likumu normām pasaulē. Tomēr nelikumīgas medības joprojām ir aktuālas, un dažu idiotu dēļ ēna krīt uz visu koncepciju.

 

Prof. Colin Galbraith uzsver, ka, izstrādājot Putnu direktīvu, ilgtspējīgas medības sevī ietvēra izpratni par to, ka nepieciešami medību ierobežojumus putnu ligzdošanas un vairošanās laikā. Jautājumi ir par to, kad tieši notiek migrācija, kad sākas un beidzas vairošanās sezonā – kā to nodefinēt? Sugām vairošanās laiku noteica pēc laika, kad sugas iekārtojas uz ligzdošanu līdz brīdim, kad izvesta jaunā paaudze. Nākotnē svarīgi ir saglabāt dzīvotnes visā ES, jākoncentrējas uz to kvalitāti, ne tikai uz kvantitāti, kā arī jānostiprina partnerība starp dažādām ieinteresētām grupā.

 

Legal issues, National interpretation of the Birds Directive, Jan Bouckaert:

Juridiskie jautājumi, Putnu direktīvas nacionālo normatīvo aktu interpretācija. Direktīva ir radījusi daudz konfliktu un tiesasdarbu. Pēdējo gadu laikā ir bijis ap 30 lietu. Tādā ziņā tā ir populāra direktīva, kā arī iespēja daudziem juristiem no dabas aizsardzības organizācijām. Bez putnu vērotājiem un putnu mīļotājiem, direktīva ir kļuvusi par populāru tiesā – pamats kaislīgām emocijām. Ja skatās uz lēmumiem attiecībā uz medībām, putnu ķeršanu, var redzēt, ka ir divu veidu lēmumi. Pirmā attiecas uz valstīm, kas nav ieviesušas direktīvas prasības. 2013.gadā bija lieta pret Nīderlandi, kas nebija aizliegusi putnu medības no lidmašīnas. Lai gan agrāk tādas medības tika piekoptas, vairs nekas tāds nenotika, toties šāds aizliegums nebija ieviests. Otrs lēmumu veids ir tad, kad soda dalībvalstis, kurās netiek aizsargāti vārnveidīgie. Tiesai tomēr ir savs uzdevums – sargāt ES juridisko pamatu. Ja runā par pirmo variantu, saprata, ka nav tāda mehānisma kā Bernes konvencijai, kur ir padome, kas lemj tehniskos jautājumus. Putnu direktīvai ir komiteja, bet tai nav tik praktiska un pragmātiska darbība kā Bernes konvencijai, it īpaši attiecībā uz interpretācijām. Daži uzskata, ka direktīvas interpretācija bijusi pārāk stingra, ļoti ierobežota. Diskusija Notiek disukusijas par dāžādiem tiesas lēmumiem, kad Somijā ļoti ierobežotas pīļu medības pavasarī tika aizliegtas, tādā veidā zaudējot 10 tūkstošu mednieku interesi sugu saglabāšanā. Uz ko Eiropas Komisijas pārstāvis atbildēja, ka šajā gadījumā tika lemts, ka somu medniekiem ir pilnīgi pieņemamas alternatīvas medībām rudenī.

 

Somijas piemērs Kristians Krogels, Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija: 300 000 mednieku Somijā, uzdevums ir aicināt viņus darīt pareizās lietas tur, kur tas nepieciešams. Visu darbu veic Somijas Savvaļas dzīvnieku aģentūra. Tātad mednieki dara ļoti daudz dabas aizsardzības labā, ņemot vērā Putnu direktīvas prasības. Ir iespējams sasniegt daudz, ja pasākumā iesaista lietotāju – mednieku. Mednieki, kas veic brīvprātīgo darbu, nākotnē spēlēs arvien lielāku lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

 

Attēlā: Kristians Krogels, ar kura rīkojumu šogad Somijā aizliegtas sējas zosu medības, jo mednieki nebija nodrošinājuši informāciju par nomedīto zosu apjomu. Tādēļ izskanējis aicinājums Latvijas medniekiem ziņot par nomedītajām sējas zosīm pirms nonākam līdz līdzīgam lēmumam. 

 

Pia Bucella, EK: Nepieciešama pamatīga zinātnisko pētījumu bāze par putnu situāciju, lai parādītu, cik ilgtspējīgas ir medības. Medniekiem jāpalīdz EK cīnīties ar nelikumīgu putnu nogalināšanu/tirdzniecību utt.

 

Īstenots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.

Pievienot komentāru

Vārds *
E-pasts *
Komentārs *
Skaitļu trīs un pieci summa (drošības kods) *
* atzīmētie lauki ir aizpildāmi obligāti!