Jāveiciena starpvalstu sadarbība medību jautājumos

Sākums » Aktualitātes » 2014

Jāveiciena starpvalstu sadarbība medību jautājumos
12.martā Dānijā notika 2. Baltijas un ziemeļvalstu mednieku organizāciju tikšanās.

19.03.2014.

Pagājušā gadā  tā notika Rīgā, kad bija iespēja aplūkot imedību trofeju zstādi Mežaparkā. Sanāksmē jautājumus apskatīja FACE (ES Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija) kontekstā, jo piedalās jaunais izpilddirektors Filipo Segato.

 

Baltijas un z-valstu mednieku organiācijas FACE ir ļoti aktīvas, un mēs pārstāvam lielu daļu Eiropas medību tradīciju, ar šādiem vārdiem savu prezentāciju sāka Dānijas pārstāvji. Dānija ir  175 tūkstoši mednieku, kas ir  3% no iedzīvotājiem! Medības atļautas no 16 gadu vecuma,  mednieka atļaujas cena ir ap 70 eiro. Dānijā, ja pieder kaut vai 1 ha, tad var medīt pats visu, kas tur atrodas, bet ja ir 5 ha, tad jau šo platību var iznomāt citam.

 

Dānija medību saimniecības apskats

 

Dānijā parādījušies vilki, tuvojas arī mežacūkas, kuras līdz šim šajā valstī nav sastopamas. Brieži taisa postījumus, novēroti pat 500 briežu bari uz laukiem. Problēma tāda, ka dāņu mednieks grib šaut bulli, nevis briežu teļus, kas arī ir liels izaicinājums, ar ko jāstrādā dāņu asociācijai. Spriež par to, ka mežacūku apsaimniekošanai vajadzīgs plāns. Dānijā ir pirmais Eiropā pieņemtais migrējošo putnu apsaimniekošanas plāns, aptver Norvēģiju, Beļģiju un Dānija.

 

Zosis rada milzu postījumus, tādēļ mērķis ir šaut vairāk. Limits ir 60 tūkstoši pāru, proti, kamēr skaits ir  lielāks, tikmēr šauj un šauj, kamēr sasniedz vēlamo skaitu - 60 tūkstoši zosu pāru.  Pelākais ronis ir problēma, pirmo reizi ilgā laikā saņemta atļauja iegūt 10 vai 20 pelēkos roņus, kas nav medības, bet dzīvnieku skaita kontrole, kas drīzāk ir politisks gājiens no to puses, kuriem jāiegūst politiskie bonusi no zvejnieku vidus. Mednieki paši no šīs problēmas risināšanas atturas. Bet galvenais ir saprast, ka medības ir veids kā veikt dzīvnieku kontroli.

 

Dānijā uzmanība pievērsta mērkaziņai, pūkpīlei un baltvaigu zosij. Baltvaigu zosis nemedī, bet jāsāk kaut kas ar to darīt, jo skaits pieaug. Arī sāk spriest par to, ka vajadzētu atļaut mērkaziņu medības rudenī. 

 

Dāņu mednieku pārstāvniecība veicina medniekus sadarboties, apvienot platības, nevis lai medītu, bet gan apsaimniekotu kopā. Lauksaimniecība ir tas, kas ievērojami izmaina dzīvotnes, ietekmē it īpaši zaķu populāciju. Jenotsuns, A-ūdele rada lielas problēmas.

 

Dāņi uzskata, ka svarīgi ir dažādām valstīm darboties kopā un vienoties par līdzīgām apsaimniekošanas iniciatīvām. Ja piemēram pūkpīlei skaits samazinās Dānijā, tad nav nozīmes aizsardzības pasākumiem, ja neiesaitās citas valstis.

 

Lielie plēsēji  

 

Lielo plēsēju skaits daudzās valstīs pieaug, kas nozīmē, kas aizsardzības pasākumi bijuši sekmīgi. Biotopu direktīvas nosaka apsaimniekošanas principus, jo dalībvalstis nevar darīt visu, ko iedomājas, jo ne tikai jādara kas rakstīts, bet jālasa arī starp rindiņām. Piemērs ir Somijas vilku lieta ar Eiropas Komisiju, kurā Somija uzvarēja.

 

ES runā par jaunu iniciatīvu, meklējot jaunus veidus, kā apsaimniekot lielo plēsēju populācijas. Jo ziemeļvalstis un arī Spānija ir kritizējusi ES politiku, jo dalībvalstis nespēj rast risinājumu vietējām problēmām, liekot kritizēt esošo sistēmu. Problēma ir direktīvas pielikumos. Runa ir par 4 sugām, un visām sugām klājas labi z-valstīs un Baltijā, protams, populācijas ir arī citur, bet ne tik lielas. Lielā mērā visas šīs populācijas ir saistītas ar Krievijas populāciju. Piemēram, zviedru vilki ir krievu vilki, lai gan ceļojuši caur Somiju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Attēlā no kreisās soms Lauri Kontro, kur pilda Ziemeļvalstu medību organozāciju apvienības priekšsēdētāja un FACE valdes locekļa pienākumus.

 

Pagājušā gadā bija plaša tikšanās par lielo plēsēju jautājumu, tagad veido platformu, uz kuras balstīt jauno iniciatīvu. EK nākusi klajā ar Līgumu, ko noslēgt starp dažādām pusēm, kas nosaka, kā sadarbosies kopā lielo plēsēju jautājumā. Tomēr ar šo līgumu puses uzņemas politiskas saistības, kas var radīt sekas, jo ar šo līgumu puses arī sasaistas rokas. Krievijā ir 60000 vilku, katru gadu nomedī 15000, bet skaits tik un tā pieaug. Tas nozīmē, ka vilks nemaz tik lielā mērā nav apdraudēts. Arī Somijā vilku skaits pēdējo 15 gadu laikā ievērojami pieaudzis. EK līgums ir sadarbības rezultāts, bet Baltijas un ziemeļvalstu mednieku organizācijas vēl vilcinās šo līgumu parakstīt, jo tajā ne ar vienu vārdu nav pieminētas medības. Lielākā problēma ir ar lauksaimniecības dzīvnieku audzētāji, kuri iebilda pret līguma redakciju. Līguma pamatā ir direktīva, bet tas paredz eleastīgākus pasākumus konfliktu mazināšanai. Lopkopji gribētu vispār izsvītrot direktīvu, lai varētu brīvi rīkotos. Paredz līgumu parakstīt jūnijā ar grandiozu ceremoniju. Līguma teksts ir ārkārtīgi vienkāršs, bet esošajā redakcijā nedod konkrētus risinājumus. Medības atzīst par instrumentu dzīvnieku regulācijai, nav paredzēti dīvaini pasākumi vilku skaita ierobežošanai, piemēram, to transportēšana uz citu vietu. Ja runā par dzīvnieku aizsardzības organizācijām, tad tām būtu jāpieņem tas, ka vilku skaits būtu jāregulē.

 

Piemēram, Itālijā vilks ir stingri aizsargāts, un ar to arī visas diskusijas beidzas, rezultātā rodas konflikti un malumedniecība, tādēļ ievērojami kritizē pašvaldības, kas šajā jautājumā neko nav darījuši. Mednieki par to neinteresējas, jo vilks nav medījams. Līgums varētu rast pamatu iespējamiem risinājumiem. Problēma ar zinātniskajiem datiem, ko par pamatu ņemtu EK līguma ietvaros, jo, piemēram, Somijā vienā rajonā oficiāli bija uzskaitītas 18 lūšu ģimenes, rezultātā pēc mednieku veiktās uzskaites bija 68. Zviedrijā līdzīga situācija bija ar lāčiem, kad pierādījās, ka lāču skaits ir trīs reizes lielāks nekā oficiāli lēsts.

 

Roņi

 

Novērots trīskārtējs roņu pieaugums Baltijas jūrā, uzsver Zviedrijai. Tas ir liels slogs zvejniekiem. Skaits pieaug, bet ir tirdzniecības ierobežojumi ES, kas paredz to, ka ir iemesls šaut, bet nevar izmantot produktus. Medības ir iespējamas, bet nevar izmantot medījumu, kas ir pretrunā ar medību ētiku, kad medījumu tikai nošauj un pamet. Par to uzstraucas Zviedrijas mednieki, jo viņiem roņu medības ir atļautas, bet iegūto produkciju atļauts izmantot pašpatēriņam. Ar direktīvu, ko pieņēma ES, ir aizliegta roņu izcelsmes produktu tirdzniecība, kas var izraisīt situāciju, ka roņus nošauj, bet pamet. Un šāda situācija medniekiem šķiet ne tikai muļķīga, bet arī ārkārtīgi neētiska. 

 

Šaujamieroči

 

Pastāv liela iespēja pārskatīt  Šaujamieroču direktīvu, kas ir liels drauds medniekiem, jo EK pauž viedokli, ka likumīgie ieroči "baro" nelegālo tirgu. Eiropas Komisijas departaments DG home redz ceļu, ka jāievieš ierobežojumi, ko dara savā politiskā prestiža dēļ. FACE apstrīdējusi EK pieņēmumus, bet komisija neapstāsies. EK veica aptauju, bet nebija apmierināti ar rezultāti, jo sabiedrība pauda viedokli, ka legālie šaujamieroči neapdraud sabiedrības drošību. Tad EK veica vēl vienu aptauju, uzdodot divdomīgus jautājumus, piemēram, vai jūtaties apdraudēti, ja kādam ir ierocis, uz ko visi atbild - "jā". EK ir pasūtījusi jaunus pētījumus. Diemžēl FACE šajā cīņā ar EK ir vienīgā, kas iebilst pret šādu traktējumu, jo lielo šaujamieroču ražotājis nesaprotamu apsvērumu dēļ nav gatavi cīnīties pret iespējamiem ierobežojumiem, ko Eiropas Komisija gribētu ieviest legālo šaujamieroču īpašniekiem. 

 

Projekts īstenots ar MSAF atbalstu.

Pievienot komentāru

Vārds *
E-pasts *
Komentārs *
Skaitļu trīs un pieci summa (drošības kods) *
* atzīmētie lauki ir aizpildāmi obligāti!