Krīze vai blefs?

Sākums » Aktualitātes » 2014

Krīze vai blefs?
LATMA izpilddirektors Haralds Barviks skaidro situāciju par Āfrikas cūku mēra draudiem.

07.02.2014.

Kāda ir situācija jautājumā par Āfrikas cūku mēri? Cik liels ir pamats uztraukumam?

 

Situācija ir daudz nopietnāka nekā daudzi to uztver, jo, ja ĀCM ir jau Lietuvā, tad lolot ilūzijas, ka mēs būsim kā laimes sala, kurai visas nedienas apies apkārt, nav pamata. Lielākā problēma ir tā, ka ar Lietuvu mums ir dzīva un brīva robeža. Ja uz Krievijas un Baltkrievijas robežas ir kontrole, tad starp Latviju un Lietuvu šādas kontroles nav. Slimības vislielākais pārnēsētājs ir tieši cilvēks, vismaz 85 % gadījumu. Tādēļ ir naivi iedomāties, ka līdz mums šī sērga nenonāks. Jāņem vērā, ka arī klasiskais cūku mēris nekur nav pazudis. Ik pa laikam tiek konstatēts kāds saslimšanas gadījums. Vai slimās cūkas inficējušās Latvijā, jeb ienākušas no kaimiņiem, to neviens nevar zināt. Vēl viens faktors, kas rada bažas, ir augstais mežacūku blīvums. Pēc uzskaites datiem tas ir tieši Lietuvas pierobežā. Mežacūku skaits ir virs tā, kāds būtu pieļaujams. To vērtē pēc bioloģiskās ietilpības un barības bāzes.

 

LATMA izpilddirektors Haralds Barviks skaidro situāciju par Āfrikas cūku mēra draudiem.Kas medniekiem būtu jādara, kā jārīkojas?

Noteikti vajadzētu apdomāt savu situāciju medību iecirknī, izvērtēt populācijas lielumu. Kā programmas minimums būtu nomedīt mežacūkas saņemtā limita ietvaros. To arī pašlaik prasa Pārtikas un veterinārais dienests. Uz neko vairāk neaicina. Jo tad jau medniekiem būtu vieglāk aizstāvēt savas pozīcijas, sak, valsts mums šādu limitu iedeva, mēs to izpildījām. Svarīgi būtu padomāt arī par higiēnas normu ievērošanu. Pēc mežacūkas nomedīšanas iekšējos orgānus un ādas noteikti nevajadzētu atstāt mežā, jo tā ne tikai izplata kādu no cūku mēra paveidiem, bet arī ar trihinelozi inficē citus dzīvniekus. Pagaidām panikai nav iemesla, bet pret šo jautājumu noteikti vajadzētu attiekties nopietni. Tas nav nekāds lobijs, nedz arī lauksaimnieku vai cūkaudzētāju pasūtījums. Būsim taču reāli un iztiksim bez sazvērestības teorijām!

 

 

LATMA izpilddirektors Haralds Barviks skaidro situāciju par Āfrikas cūku mēra draudiem.

 

 

Vai dzinējmedības ir obligātas?

Nē, dzinējmedības noteikti nav obligātas. Tas ir tikai viens no medību veidiem, lai atvieglotu medniekiem mežacūku ieguvi. Ja ar dzinējmedībām medījat vilkus, lūšus vai lapsas, tad tagad būs arī iespēja nomedīt mežacūku. Katrs kolektīvs pats lemj, vai šo iespēju izmantot. Kādas varētu būt sekas, ja mednieki šo jautājumu vienkārši ignorē? Ja būs situācija, ka ĀCM Latvijā nonāk, tad vairs nebūt sarunu medniekiem draudzīgā vēlējuma formā. Tad visi pasākumi būs jāveic piespiedu kārtā. Tad vairs nenotiks medības, bet gan dzīvnieku izšaušana. Ir pietiekami daudz normatīvo aktu, kas ļauj sodīt par darbību vai bezdarbību, kas veicina bīstamas slimības izplatīšanos. Tad sekos Ministru kabineta rīkojums par mēru ieviešanu, un tad jau situācija būs līdzīga kā Lietuvā. Tādēļ aicinu medniekus izturēties nopietni un ar izpratni.

 

Ko atbildēt visiem tiem, kas saka, ka šajā jautājumā skrienam pa priekšu vilcienam?

Daudz vēlamāk ir veikt profilaktiskos pasākumus tagad, nevis pēc tam skriet pakaļ vilcienam. Labāk maksimāli darboties tagad un būt solīti priekšā. Ja sērga ienāks Latvijā, un man ir pamatotas bažas par to, ka tā arī notiks, pastāv reāls drauds, ka pazaudēsim vienu no interesantākajiem medību veidiem. Spānijā ar šo infekciju cīnījās teju vai 30 gadus, un šī valsts nav Krievija vai kāda mazattīstīta valsts. Tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts! Tādēļ medniekiem tagad būtu vismaz jāizpilda programmas minimums un iespējams jāattālina brīdis, kad ĀCM skar Latviju, kā arī mazināt inficēšanās iespējas.

 

Ir izskanējis viedoklis, ka dzīvnieku skaita samazināšana nekādā veidā nemazinās ĀCM draudus.

 Profilakse ir nepieciešama. Samazinot dzīvnieku skaitu, kā arī pieturot tos konkrētās vietās, mazināsies kontakts starp mežacūkām. Kontakta ceļā arī notiek inficēšanās. Tādēļ es uzskatu, ka mežacūku piebarošana noteikti būtu jāturpina, lai sasniegtu šos mērķus. Ja populācija ir par lielu, tad dažādas slimības samazina to skaitu, tā dabā iekārtots. Tas notiek neatkarīgi ne no kā! Tam ir tūkstošiem piemēru! Tādēļ aicinu sekot līdzi informācijai, neskaidrību gadījumā zvanīt man personīgi, vai arī vērsties pie citām mednieku organizācijām, lai saņemtu skaidrojumus par radušos situāciju. Nevajag izteikt pieņēmumus vai klausīties "ko viena tante teica", jo tas tikai veicina neskaidrības. Mēs turpināsim turēt pirkstu uz pulsa, piedalīsimies sēdēs, pārstāvēsim mednieku intereses un informēsim par notiekošo.

Sekojiet līdzi informācijai www.latma.lv, neskaidrību gadījumā rakstiet haralds@latma.lv vai zvaniet 29419996!

 

LATMA preses dienests

Pievienot komentāru

Vārds *
E-pasts *
Komentārs *
Skaitļu trīs un pieci summa (drošības kods) *
* atzīmētie lauki ir aizpildāmi obligāti!