Slazdošana - likumīgas medības visā ES

Sākums » Aktualitātes » 2014

Slazdošana - likumīgas medības visā ES
FACE sadarbībā ar somu un zviedru mednieku organizācijām ir izstrādājusi "Labās prakses vadlīnijas zīdītāju ķeršanai ar slazdiem Eiropā - jenotsuņi".

09.06.2014.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības medīt sevī ietver arī tiesības medīt, izmantojot slazdus. Ar slazdiem var ķert noteiktas zīdītāju sugas, kuras klasificē kā medījumu vai kaitēkļus. Savukārt dažās ES valstīs slazdošanas jēdziens tiek nodalīts no medībām, un to regulē atšķirīgi normatīvie akti. Tā kā liela daļa sugu, ko ķer ar slazdiem, ir aktīvas tieši naktī, ir grūti regulēt to populāciju, vai medīt tās ar šaujamieročiem. Tādēļ slazdošanu uzskata par ļoti efektīvu medīšanas veidu. 

 

Slazdošanu uzskata par likumīgu ilgtspējīgu medījamo dzīvnieku apsaimniekošanas metodi:

- sabiedrības drošības interesēt (ondatra)

- lai aizsargātu sabiedrisko un privāto īpašumu (āpsis)

- lai aizsargātu vietējo faunu un ligzdojošos putnus (jenotsuns)

- lai iegūtu dzīvniekus to ādu vai gaļas dēļ (meža cauna un bebrs).

Daudzos gadījumos dzīvniekus ar slazdiem ķer vairāku iemeslu dēļ, gan ādas dēļ, gan arī, lai aizsargātu īpašumus.

 

ES dalībvalstīs slazdošanu regulē noteikti normatīvie akti, nosakot gan slazdu veidus, gan arī apstākļus, kādos tie izmantojami, kā arī metodes, lai izvairītos no citu sugu dzīvnieku noķeršanas. Ir valstis, kurās nosaka slazdošanas metodes, lai novērstu dzīvniekiem ilgtošas ciešanas. Dažas ES valstīs tiem, kas vēlas medīt ar slazdiem, jāiziet kursi slazdošanā un/vai medniecībā, kā arī jānokārto eksāmens. Papildus vēl jāiegūst īpaša atļauja, vai arī zemes īpašnieka atļauja medīt ar slazdiem. Pamatojoties uz FACE (Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija) datiem, Eiropā ir vairāki simti tūkstošu mednieku, kas medī ar slazdiem. 

 

1991.gadā tika pieņemta regula, kas aizliedz kājķeramo slazdu izmantošanu, pēc tam ISO (Starptautiskā Standartizācijas organizācija), piedaloties FACE, izstrādāja pieņemamus slazdošanas standartus no dzīvnieku labturības skata punkta. Tomēr netika noslēgts neviens starptautisks līgums, jo bija noteiktu nevalstisku organizāciju spēcīgs lobijs, bet jau vēlāk starp ES, Kanādu, Krieviju un ASV 1998.gadā tika noslēgts Līgums par starptautiskiem humānas slazdošanas standartiem (AIHTS). 

 

Ir svarīgi, lai ES slazdošanu atzītu par likumīgu un neatņemamu savvaļas dzīvnieku populācijas regulēšanas metodi, jo bez slazdošanas noteiktas dzīvnieku sugas var savairoties pārāk lielos apmēros, radot draudus kā cilvēku veselībai, tā arī īpašumiem, pat ekosistēmai. Bez tam, slazdošana ir likumīgs veids kā iegūt medījumu, tādēļ tas būtu jāatļauj cilvēkiem, kam ir nepieciešamās zināšanas. 

 

FACE uzsver, ka slazdošana ir izplatīta un likumīga ES, tādēļ ir svarīgi, ka katrā ES dalībvalstī slazdošana netiek kā īpaši un nevajadzīgi ierobežota. FACE atbalsta slazdu sertificēšanu AIHTS līguma ietvaros. Šai sistēmai būtu jāļauj katram individuāli konstruēt un izmantot slazdus, kas atbilst standartiem. 

 

FACE sadarbībā ar somu un zviedru mednieku organizācijām ir izstrādājusi "Labās prakses vadlīnijas zīdītāju ķeršanai ar slazdiem Eiropā - jenotsuņi".

 

Ar šīm vadlīnijām, gan angļu valodā, iespējams iepazīties šeit! 

 

Vadlīnijās ilustratīvi attēlots, kādus slazdus efektīvi izmantot jenotsuņu ķeršanai. 

 

Avots: FACE.eu

 

Pievienot komentāru

Vārds *
E-pasts *
Komentārs *
Skaitļu trīs un pieci summa (drošības kods) *
* atzīmētie lauki ir aizpildāmi obligāti!