LATMA kopā ar FACE izstrādā mežacūku apsaimniekošanas stratēģiju

Sākums » Aktualitātes » 2015

LATMA kopā ar FACE izstrādā mežacūku apsaimniekošanas stratēģiju
Pēc tikšanās Parmā 14. un 15.aprīlī, LATMA sadarbībā ar FACE izstrādā mežacūku apsaimniekošanas plānu, ko piedāvāt Eiropas Komisijai.

28.04.2015.

Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) lūdza mūsu organizāciju pārstāvēt mednieku intereses Eiropas Pārtikas drošības organizācijas (EFSA) ekspertu sanāksmē, kas no 14. līdz 15.aprīlim notika Parmā Itālijā. Eiropas Komisija EFSA ir pasūtījusi projektu, kura rezultātā jāizveido stratēģija Āfrikas cūku mēra ierobežošanai valstīs, kur tas ir ievazāts. Starp biologiem, veterinārārstiem un zinātniekiem bija tikai divi mednieku pārstāvji – otrs no Igaunijas. Būtībā šī bija spēle vienos vārtos, jo divas dienas zinātnieki runāja par medībām, īsti nesaprotot, ko tas īsti nozīmē.

 

Ļaunākais ir tas, ka zinātnieku idejas mežacūku apsaimniekošanai ir balstītas tikai un vienīgi teorijā, jo neviens nezina, kādas būs sekas, ja, piemēram, izšauj visas mežacūkas, jeb gluži vienkārši, visu atstāj kā ir. Idejas, kas tika paustas no ekspertu puses, dažbrīd līdzinājās zinātniskaijai fantastikai, piemēram, speciālo vienību izveide, lai visā valstī samazinātu mežacūku skaitu, vienlaikus ignorējot faktu, ka šī pati vienība varētu kļūt arī par vīrusa izplatītāju.

 

FACE biedru kopsapulcē, kas notika 19.aprīlī Brunenā (Šveice), pieņēma lēmumu EFSA ziņojumu Eiropas Komisijai uzskatīt par pretrunīgu, tādēļ neatbalstāmu. Mēs arī FACE biedrus informējām par Āfrikas cūku mēra izplatību Latvijā, par EFSA sanāksmē spriesto. Pašlaik kopā ar igauņu kolēģiem tiek izstrādāta mežacūku apsaimniekošanas stratēģija, ko iesniegt FACE, kas to tālāk nodos Eiropas Komisijai. Ļaunākajā gadījumā EFSA ziņojums beigās varētu kļūt par Eiropas Komisijas diktātu attiecībā uz Āfrikas cūku mēra kontroli ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs un pat Polijā, tādēļ šajā brīdī svarīgi ir atbildīgajiem Eiropā nodot mūsu redzējumu. 

 

Par lielāko ļaunumu EFSA eksperti uzskata piebarošanu, jo tā veicinot mežacūku populācijas pieaugumu, un, vadoties pēc ieviestajiem ierobežojumiem Vācijā un Luksemburgā, bija mēģinājumi līdzīgu kārtību ieviest arī Baltijas valstīs, kur situācija gan attiecībā uz dzīvnieku blīvumu, gan medību platībām krietni atšķiras. Vienlaikus tika uzstāts, ka medniekiem pēc iespējas jāsamazina mežacūku skaits, kaut gan tiek ierobežoti dažādi medību veidi, piemēram, medības ar dzinējiem. Šīs dažādās pretrunas ekspertu ieteikumos radīja pamatotas šaubas par to, vai patiesi izvēlētie eksperti ir gana zinoši, lai varētu rekomendēt kādus konkrētus soļus Āfrikas cūku mēra ierobežošanai. Bija arī priekšlikums pārtraukt vilku medības, jo šie plēsēji varētu samazināt mežacūku skaitu. Igauņu kolēģi gan novērojuši, ka Āfrikas cūku mēris izplatās tur, kur pārvietojas vilku bars.

 

Šajā brīdī ļoti svarīgi būtu apzināt dažādas labās prakses no mednieku ikdienas, novērojumiem, kas verētu palīdzēt apturēt sērgas izplatību, kā arī uzzināt viedokļus par šādiem jautājumiem:

- mežacūku piebarošana

- mednieku vēlme iesaistīties ĀCM profilaksē

- lielo plēsēju medību ierobežošana

- efektīvākie medību veidi mežacūku skaita ierobežošanai

 

Savas domas, lūdzam, paust šeit komentāros, vai arī, rakstot uz epasta adresi haralds@latma.lv

Komentāri

Jānis Ozoliņš, 05.05.2015
Man gan viss šķiet puslīdz skaidrs, tikai mednieki to negribēs dzirdēt: 1. inficētajā teritorijā (kas ir viena inficēta cūka vai poligons, kas savieno inficētās cūkas, ja tās atrastas tuvāk par 10km viena no otras) un 10km ap to šaut bez dzīšanas, var pievilināt ar barību, nerīkot dzinējmedības arī uz citām sugām, neizvest nomedītos un atrastos kritušos cūku līķus; 2. pārējā valstī dzinējmedības uz cūkām cauru gadu, kamēr vien var ko nomedīt, un pilnīgs piebarošanas aizliegums, arī pievilinot; 3. šaut visas cūkas, kuras iespējams, arī sivēnmātes neatkarīgi no sezonas (sivēni paliks nomedītās mātes teritorijā un drīzumā arī ir jānomedī). Un tā trīs gadus. Par pārējo lai rūpējas lauksaimnieki un pārtikas tirgotāji. Skarbi, bet vienīgā reālā iespēja no teorētiskā viedokļa, kas arī bija Itālijas sanāksmes uzdevums. Praktiskajiem jautājumiem droši vien būs nākamā sanāksme :-)
Linda Dombrovska, 30.04.2015
Neviens neiebilda pret mežacūku skaita samazinājumu. Tik paši eksperti nezināja sacīt, kas notiks vienā vai otrā gadījumā. To arī atzina eksperts no Itālijas, kuru uzskatīja par lielāko mežacūku bioloģijas pazinēju.
Problēma ir tajā, ka eksperti piedāvā absolūti pretrunīgus risinājumus:
1) samazināt kontaktu starp cūkām, bet pārtraukt piebarošanu. Tas pats itāļu eksperts sacīja - jā, pirmajā gadā migrācija ievērojami palielināsies, bet vai mums pašlaik ir šis gads?
2) samazināt mežacūku skaitu, bet nedrīkst rīkots dzinējmedības, ko pats pētījumā, Jāni, esi atzinis par efektīvāko dzīvnieku samazināšanas veidu, aizliedz ierīkot normālas pievilināšanas vietas, samazina torņu skaitu, utt.
Tādēļ nav skaidrs, ko tad galu galā eksperti gribēja.
Manuprāt, stratēģijai jābūt vienai un konkrētai:
Ja samazinām, tad visiem iespējamiem veidiem un pēc iespējas ātrāk.
Ja nepieļaujam kontaktu, tad visiem iespējamiem veidiem un uzreiz.
Nav laika gaidīt vienu vai divas sezonas, jārīkojas ir tagad, tik neviens nezina, kas tieši strādās.
Un ja tagad pārtauc piebarošanu, tad visas mežacūkas satiekas vasarā vienā kviešu laukā, kur arī slīmība strauji izplatīsies, jo uz to kviešu lauku iet visas tālas un tuvas apkārtnes cūkas. Ar piebarošanu tās var noturēt mežā un samazināt kontaktu. Bet, eksperti uzskata, ka piebarošana jāpārtrauc, vienlaikus samazinot kontaktu starp cūkām. Tas gluži vienkārši nav iespējams.
Tādēļ arī tas viss izklausās pēc teorētiskas spriedelēšanas bez reāla risinājuma.
Jānis Ozoliņš, 30.04.2015
Arī biju šajā seminārā un varu piebilst, ka, neraugoties uz mednieku vēlēšanos vai nevēlēšanos ieasistīties ĀCM profilaksē, slimības faktiskā izplatība nenotiek zinātnieku teorijās, bet gan reāli dabā meža cūku populācijā. Seminārā tika aplūkots tikai un vienīgi šis jautājums, pagaidām izslēdzot visus blakus faktorus, tajā skaitā mednieku vēlmes, lauksaimnieku intereses un arī tehniskās metodes, kā dzīvās cūkas izretināt pirms saslimšanas vai beigtās cūkas izvākt no meža pēc saslimšanas. Kamēr mednieki nesapratīs, ka vismaz Baltijā un Polijā šodien drastiski nesamazināta meža cūku populācija nozīmē to tikpat vai vēl drastiskāku samazināšanos rīt vīrusa ietekmē, ne zinātniekiem, ne meža cūkām viņu viedokļi nespēs palīdzēt. Pieminētās Latvijas un Igaunijas mednieku pārstāves, šo problēmu tā arī nespēja vai negribēja saprast.

Pievienot komentāru

Vārds *
E-pasts *
Komentārs *
Skaitļu trīs un pieci summa (drošības kods) *
* atzīmētie lauki ir aizpildāmi obligāti!