Vilka atgriešanās Eiropas ainavā

Sākums » Aktualitātes » 2015

Vilka atgriešanās Eiropas ainavā
15.septembrī Eiropas Parlamentā ar FACE dalību tika rīkota konference par vilku situāciju Eiropas Savienībā, kā arī par iespējamiem risinājumiem dažādās konfliksituācijās. Šeit svarīgākās atziņas, kas izskanēja konferencē.

16.09.2015.

Karl-Heinz Florenz (Eiropas Parlamenta Medību un bioloģiskās daudzveidības intergrupas vadītājs) – vilks ir laipni lūgts Eiropā, bet tas ir jāapsaimnieko, un arī vilkam ir jāmācās no mums. Vilku apsaimniekošana ir svarīga, bet tā radījusi daudz diskusijas, bet savā starpā visām pusēm ir jārunā, lai panāktu kopīgu vienošanos.

 

Eiropas Parlamenta deputāts Bendt Bendtsen

Ir grūti radīt vienādus likumus visām valstīm, jo nav vienas receptes visām situācijām. Zviedrijā vilki rada problēmus, zaudējumi lopkopjiem, uzbrūk suņiem un tos nogalina. Dānijā pēdējais vilks savukārt nogalināts 1830-ajos gados. Vilki citur parādās arī pilsētās. Galvenais uzdevums, kā rast labāko risinājumu.

 

Helmut Damman-Tamke, Vācijas Mednieku apvienība

Jau 2010.gadā sākās sarunas par vilku, Vācijas vienā daļā tā skaits strauji pieaug. Radīta iespēja vilkiem izplatīties, jo Dzelzs priekškars neatļāva migrāciju. 2000. gadā pirmā vilku grupa parādījās Vācijā, pēdējie vilki tika nogalināti pirms 100 gadiem. Pēc pieciem gadiem parādījās citas grupas. 2014.gadā vilka izplatība ir bijusi strauja, jau lielā daļā ZA Vācijas. 32 apstiprinātas grupas, papildus vēl individuāli dzīvnieki. Ir jau arī DA Vācijā, un zinātnieki spriež par to, kā tie izplatās. Vilki izplatījušies ļoti strauji. 2013.gadā daudzviet parādījās individuāli vilki, kas vēlāk veidoja pārus, bet pēc tam grupas. Var rasties jaunas problēmas, jo daži vilki ir pat pamanījušies nogalināt lielas govis, kas nemaz nepatika zemniekiem. Vilku populācijas attīstījusies ļoti ātri, apmēram par vismaz 20% gadā. Pierādās tas, ka ir liels potenciāls, un populācija pieaugs, un nevajag sevi mānīt, jo vilki iekaros jaunas teritorijas, un cietīs lopkopība. Radušies šogad vairāki konflikti, bijuši kontakti starp vilku un cilvēku. 77 tuvi kontakti ar cilvēku 2014.gadā. Cilvēki dzīvo blīvi apdzīvotā reģionā, un tādēļ ir šaubas par vilku repopulāciju. Viens vilks manīts pat bērnudārzu tuvumā. Vilki parādās arī piepilsētās. Nofilmēts vilks, kas paiet garām mašīnai, nebaidās no cilvēka. DNS pierāda, ka vilki nāk no Polijas un Baltijas valstīm. Tas pats attiecas arī uz Dānijas vilkiem. Plāno nākotnē ļoti lielu pieaugumu, problēma būs tad, ja cilvēki nepieņems vilkus.

 

Julien Alleau, zinātnieks

Vēsturiski vilkiem ar cilvēku ir kompleksas attiecības Eiropā. 1800.gadu sākumā Lielbritānijā tie jau bija iznīcināti, izmantoja dažādas metodes, tajā skaitā arī indēšanu. 1970-ajos ievērojami samazinājās to apdzīvotās vietas visā Eiropā. Spānijā, Itālijā, Austrumbalkānu valstīs nekad tie nepazuda. 2006.-2011.gados notiek vilku izplatīšanos visās šajās teritorijās. Tas pierāda vienotu poplitisku rīcību ar Biotopu direktīvu un Bernes konvenciju. Vēsturiski lieli konflikti starp cilvēku un vilku, dalīti medījumi un dzīves vide – ap 400 000 gadu, uzbrukumi, trakumsērga, uzbrukumi cilvēkiem, vilku medībām ir sena vēsture. Radušies dažādi simboliski tēli, kas ietekmē cilvēku vēl šodien. Daudzi nīst vilkus un uzskatas tos par liekiem. Tomēr negatīvā uztvere mainās, un veidojas jaunas zinātniskas nozares. Vilks kļuvis par kompleksās ekosistēmas sastāvdaļu. Daudzreiz trūkst komunikācija starp vietējiem iedzīvotājiem un atbildīgajām iestādēm. Liela atšķirība starp lauku un pilsētu sociālām grupām.

 

Dr Eick von Ruschkowski

Kāpēc aizsargā vilku – savvaļas ekoloģiskā sistēma, jo lielie plēsēji ir svarīga ekosistēmas sastāvdaļa; sociālā zinātne, kas liecina par mainītu attieksmi; globālā politiskā perspektīva.

Konflikti:

Izaicinājums cilvēku dominējošo stāvokli.

Sacenšas ar cilvēku interesēm.

Kopš 1950.-adiem reģistrēti 9 nāves gadījumi no uzbrukumiem cilvēkiem. Bez zinātniskiem faktiem nav atļaujama apsaimniekošana. Uzbrukumi lopiem un suņiem.

Paredz, ka 2025.gadā Vācijā varētu būt 626 grupas vilku (4390 indivīdu). Labāk turēties pie zinātniskiem faktiem, nevis pieņēmumiem.

 

Jozef Doczy, Slovākija

300-600 vilku

800 lāču

400 lūšu

Divdesmit gadu laikā krietni pieaugusi vilku izplatība. Līdz 1975.gadam nebija regulētas medības, 1997.gadā pievienojās Bernes konvencijai, ka var kontrolēti medīt. 1999.gadā ieviesa medību sezonu. 2004.gadā pievienojās ES, tika radītas aizsargājamās platības, 79 aizsargājamās teritorijas. Medī saskaņā ar Biotopu direktīvas 5.pielikumu. 46 gados nomedīti 3936 vilku. Katru reizi, kā tika ieviestas kādas izmaiņas likumā, mednieki nepieņēma to, bija grūti pieņemt. Vilku skaits konstanti Slovākijā ir tikai pieaudzis. Katru gadu sasauc visus ekspertus, lai pieņemtu jaunos limitus, apkopojot informāciju.

 

Sami Niemi, Somijas Lauksaimniecības ministrija

Somijā ir visi četri lieli Eiropas plēsēji, pēdas var atrast visās Somijas vietās. To skaits kopš 2000.gada tikai pieaug, piemēram, āmriju skaits ir dubultojies. Cilvēku un lielo plēsēju dzīves vide pārklājas. Tas ir lielākais izaicinājums. Vilki dzīvo ļoti tuvu cilvēkam. Lapzemē audzē ziemeļbriežus, lielie plēsēji var nodarīt lielus zaudējumus. Mediji lielākoties rada konfliktus, radot aizspriedumus. Jāpievērš uzmanība ekoloģiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem šajā jautājumā, un tie ir trīs savienoti aspekti. Vislielākai populācijas kritums ir tikai izskaidrojams ar nelikumīgām medībām.

 

Eiropas Komisijas ziņojums, Stefan Leiner

Vilks ir bijis viens no grūtākajiem jautājumiem, bet vienlaicīgi arī veiksmes stāsts par to, ka dabas aizsardzības normatīvie akti tomēr strādā. Tomēr šī veiksme nāk ar lieliem konfliktiem, ja atgriežas teritorijās, kur tie nav bijuši gadsimtiem. Jābūt skaidram plānam, stratēģijai, par ko tā spriež. Situācijas ir atšķirīgas, arī viedokļi ir dažādi. Pārskatītas direktīvas, vilku jautājums ir pacelts, idejas, ka vajadzētu mainīt vilku statusu. Mainīt direktīvu pielikumus nav viegli. Ir daudz atvērtu jautājumu. Nepieciešami zinātniskie fakti, lai pieņemtu lēmumus.

 

15.09.2015.

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Vārds *
E-pasts *
Komentārs *
Skaitļu trīs un pieci summa (drošības kods) *
* atzīmētie lauki ir aizpildāmi obligāti!