Glābsim mežu kopā

Pauls Beķeris

/Baltijas Koks izpildredaktors/

Jebkuras uz saimnieciskiem pamatiem balstītas mežsaimniecības galvenais mērķis ir audzēt veselīgas, ražīgas un vērtīgas mežaudzes. Un tieši tāpat kā jebkurā biznesā, arī mežkopībā ir ļoti būtiski apzināt riskus, kas var kavēt šī galvenā mērķa sasniegšanu un laicīgi plānot darbības, ar kurām riskus mazināt un novērt. Kā atzīst AS Latvijas valsts meži (LVM) Mežkopības direktors Mārtiņš Gūtmanis, pēdējos trīs gados valsts mežu apsaimniekošanā risks numur viens ir briežu dzimtas dzīvnieku (staltbriežu, aļņu un stirnu) postījumi jaunaudzēs. To pašu atzīst arī daudzi privātie mežu īpašnieki, vienīgi viņu gadījumā trūkst precīzas, visaptverošas statistikas. Toties LVM tāda ir, un fakti runā paši par sevi – 2015. gadā briežu dzimtas dzīvnieku radīti bojājumi jaunaudzēs konstatēti 6,4 tūkstošu hektāru platībā, no kuriem 450 ha bojājumu intensitāte sasniegusi 80-100%. Citiem vārdiem sakot – šīs jaunaudzes ir pilnībā iznīcinātas. Ja to pārvērstu nākotnē teorētiski iegūstamajā koksnes ražā, tad nozare zaudējusi aptuveni 150 000 m3 apaļkoku. Protams, šādi rēķināt nav īsti korekti, jo LVM visas nopostītās platības atjauno, taču laiks un līdzekļi tik un tā tiek zaudēti. Bet, ja paskatās uz privātajiem mežiem, tad Latvijā noteikti var atrast ne mazums gadījumu, kad pēc rūpīgi stādītas priežu vai egļu jaunaudzes nograušanas saimnieks atmetis ar roku un ļāvis platībai tālāka atjaunoties dabiski. Varbūt ar bērzu, bet varbūt arī ar baltalksni.

Preventīvo pasākumu veidi

Baltijas Koka lasītāji noteikti atcerēsies, ka par šo jautājumu esam rakstījuši vairākkārt, tāpēc mežam nodarīto postījumu statistikā vēlreiz neiedziļināsimies – aktuālie skaitļi un pieauguma tendences labi redzamas rakstam pievienotajos grafikos. Tā vietā paskatīsimies, ko valsts mežu apsaimniekotāji dara, lai nākotnes koksnes ražu tomēr nosargātu.

Kā stāsta Mārtiņš Gūtmanis, vispirms jau LVM nepārtraukti pilnveido un uzlabo bojājumu uzskaites metodiku, lai riska teritorijas būtu iespējams apzināt pēc iespējas efektīgāk un tajās laicīgi varētu uzsākt preventīvos pasākumus. Un tos, savukārt var iedalīt trīs lielās grupās.

Pirmkārt, tā ir jauno kociņu aizsardzība ar dažādiem repelentiem vai mehāniskiem līdzekļiem, piemēram, stumbru spirālēm. Šogad tādā veida darbus paredzēts veikt 9100 hektāru lielā platībā, šim mērķim tērējot 850 000 eiro. Jāpiezīmē, ka pēdējo četru gadu laikā apjoms un līdz ar to arī izmaksas trīskāršojušās.

Otrs preventīvo pasākumu veids ir risku ietveršana ikdienas saimniecisko darbību plānošanā. Saprotot, ka šajā virzienā vēl ir daudz ko uzlabot, sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem uzsākts pētījums, kura ietvaros paredzēts novērtēt meža apsaimniekošanas paņēmienu ietekmi uz briežu dzimtas dzīvnieku bojājumiem jaunaudzēs. Pētījums noslēgsies 2020.gada beigās un tā rezultātā tiks sagatavotas rekomendācijas jaunaudžu kopšanas un krājas kopšanas ciršu plānošanai un izpildei, kā arī citu bojājumu veicinošo faktoru novēršanai vai mazināšanai teritorijās ar lielu briežu dzimtas dzīvnieku bojājumu risku.

Visbeidzot trešais, taču ne mazāk nozīmīgais preventīvo pasākumu veids ir sadarbība ar medniekiem, par ko šoreiz parunāsim nedaudz plašāk.

Sadarbība ar medniekiem

Kā uzsver Mārtiņš Gūtmanis – laba mežsaimniecība nevar pastāvēt bez labas medību saimniecības, tāpēc pirms nedaudz vairāk kā trim gadiem LVM noslēdza sadarbības memorandu ar Latvijas mednieku asociāciju (LATMA) un Latvijas Mednieku savienību (LMS) un biedrību medniekiem.lv ar mērķi veicināt savstarpējo informācijas apmaiņu, izglītošanu un, protams, ciešāku sadarbību.

LVM Mežsaimniecība Meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks atzīst, ka pa šiem gadiem kopīgi izdarīts ļoti daudz. Kopīgi izveidoti nosacījumi medību infrastruktūras ierīkošanai uz valsts meža zemes. LVM sākuši slēgt medību tiesību nomas līgumus uz 30 gadiem (agrāk maksimums bija 10) un šobrīd no 915 līgumiem tādu jau ir gandrīz 300. Ir noslēgtas vienošanās par medījamo dzīvnieku piebarošanas lauciņiem 620 ha apjomā; saskaņotas un, izvairoties no jaunaudžu tieša tuvuma, ierīkotas 1931 barotavas. Sadarbībā ar mednieku organizācijām, Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kā arī Valts meža dienestu (VMD) panākts, ka atcelts dzinēju medību aizliegums virknē Āfrikas cūku mēra skarto teritoriju.

Tajā pašā laikā Guntis Ščepaniks, uzsver, ka memoranda pats lielākais ieguvums tomēr ir diskusija un vienotas izpratnes veidošana. Runājot par kopīgi nospraustajiem tuvākās nākotnes uzdevumiem, viņš min memoranda dalībnieku loka paplašināšanu, tajā iekļaujot arī Latvijas Meža īpašnieku biedrību. Paredzēts arī izveidot darba grupu, kas izstrādātu stratēģisko mehānismu mežaudžu aizsargāšanai no briežu dzimtas dzīvnieku bojājumiem, piemērojot līdzīgu praksi, kāda tiek izmantota cīņā ar bebru postījumiem. Uzdevumu sarakstā ir arī stigu un meža meliorācijas trašu ciršanas nosacījumu izstrādāšana medniekiem. „Šī infrastruktūra viņiem ir ļoti būtiska, taču mēs kā mežu apsaimniekotāji tās attīrīšanu no apauguma neveicam tik bieži, lai nodrošinātu mednieku vajadzības. Mērķis ir izstrādāt nosacījumus, lai mednieki to varētu darīt paši," skaidro Guntis Šķepaniks, neslēgumā piebilstot, ka plānots pārskatīt arī paša memoranda redakciju, kas izveidota 2013. gadā un atsevišķās vietās jau ir novecojusi.

Nevērtētā lauksaimniecības ietekme

„Nevar mednieks nostāties pozā – man vienalga, ko tie dzīvnieki noposta. Un nevar mežsaimnieks pie pirmās nograuztās apsītes draudēt ar līguma laušanu," arī LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis ar sadarbību ir apmierinātas, un kā ļoti būtisku izceļ savstarpējo interešu respektēšanu. Pats būdams mežsaimnieks pēc izglītības, viņš lieliski saprot, ka mežs nav statiska ekosistēma, bet nemitīgi mainās. Tāpat, kā gadu gaitā mainījušies meža apsaimniekošanas paņēmieni. Viņš pieļauj, ka postījumi šobrīd varētu būt tik lieli tāpēc, ka notiek daudz intensīvāka jaunaudžu kopšana, kas samazina barības bāzi. Arī kociņu skaits uz hektāru tiek iestādīts mazāks, nekā agrāk. Tiesa, Jānis Baumanis atzīst, ka minējumiem un spekulācijām te nav vietas. Kā esošā mežsaimniecības prakse ietekmē briežveidīgo dzīvnieku postījumu apmērus – to noskaidros iepriekš pieminētais pētījums.

Tajā pašā laikā viņš vērš uzmanību uz to, ka tikpat liela vai pat daudz lielāka ietekme ir arī lauksaimniecības praksei. „Viens ziemas rapšu lauks meža ielokā var koncentrēt 10 un 100 reizes vairāk dzīvnieku, nekā viena barotava," piemēru min LMS valdes priekšsēdētājs. „Ja tuvumā ir arī lielāka jaunaudžu koncentrācija, postījumi būs garantēti, taču pateikt, ka šajā vietā visi brieži jāizšauj, nebūtu pareizi. Jebkurai rīcībai ir jābūt pamatotai uz konkrētiem, ilggadējiem datiem, kas atspoguļo tendences."

Dzīvnieku skaits aug

Balstoties uz Medību likumu, medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanu un pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanu organizē VMD, procesā iesaistot arī medību tiesību lietotājus. Tiesa, ņemot vērā, ka meteoroloģiskie apstākļi Latvijas teritorijā ir atšķirīgi un VMD tehniskās iespējas ierobežotas, dzīvnieku uzskaite nenotiek kā vienlaicīga akcija, bet gan kā skaita ikgadējs vērtējums pēc stāvokļa uz 1. aprīli. Mednieku organizāciju vadītāji atzīst – absolūtie skaitļi līdz ar to var nebūt precīzi, taču statistikā atspoguļotās tendences gan uzrāda patieso situāciju valstī. Pēc VMD mājas lapā publicētajiem grafikiem redzams, ka aļņu un staltbriežu skaits pēdējos 10 gados strauji audzis, sasniedzot attiecīgi 22 000 un 54 000. Stirnas pēc 2009. Un 2010.gada bargajām ziemām gan ir gājušas mazumā, taču šobrīd populācija turas stabila nedaudz virs 130 000 īpatņu.
Ja salīdzināšanai paskatās citu grafiku - ciršanas apjomus valsts mežos, tad lieliski izceļas ar valdības lēmumu krīzes laikā piešķirtie papildus 2+2 miljoni m3. Šobrīd šīs platības ir atjaunotas un kļuvušas par jaunaudzēm. „Ja dzīvniekiem ir barības bāze, loģiski, ka populācija pieaugs," korelāciju izskaidro Jānis Baumanis. „Kurzemē briežveidīgo dzīvnieku skaits jau tā bija lielāks, nekā vidēji Latvijā, tāpēc tur problēmas samilzušas visātrāk."

Līdz ar to gan LVM, gan LMS, gan LATMA pārstāvji ir vienisprātis – kopējie medību limiti pakāpeniski jāpalielina, tos gan rūpīgi izvērtējot katrā iecirknī atsevišķi. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šajā diskusijā aktīvi iesaistītos arī VMD – organizācija, kas veic nomedīšanas apjomu administrēšanu Latvijā. Mednieki neslēpj, ka medību limits bieži vien ir atkarīgs tieši no vietējā mežziņa attieksmes, faktu interpretācijas un informētības līmeņa.

Limiti netiek izpildīti

Guntis Ščepaniks gan atzīst, ka arī šai ziņā memorands un tā ietvaros izvērstā savstarpējā komunikācija ir nesusi augļus – lielā mērā tieši balstoties uz datiem par dzīvnieku postījumiem, 2015./2016. gada medību sezonā izdevies panākt aļņu un staltbriežu nomedīšanas limita pieaugumu par 17%, savukārt stirnu limits audzis pat par 19%. Vienīgi, ir ļoti grūti prognozēt, vai tas dos cerēto rezultātu. Vēsturiski teju vienmēr Latvijā oficiāli nomedīto dzīvnieku skaits ir bijis mazāks par noteikto limitu, turklāt pēdējos gados šīs starpība vismaz staltbriežu un stirnu gadījumā ir pat nedaudz pieaugusi. Limitu izpildi noteikti neveicina arī mednieku skaita sarūkošā dinamika. Par spīti tam, ka katru gadu tiek izsniegtas ap 1000 jaunas mednieku apliecības, kopējais mednieku skaits no 24 000 pēdējo četru gadu laikā sarucis līdz 21 tūkstotim. Gluži vienkārši, vienā brīdī tiek sasniegta maksimālā robeža, ko mednieki ar savu kapacitāti var nomedīt un reāli arī patērēt.

Jānis Baumanis attiecībā uz nākotni gan ir diezgan optimistisks. Viņš vērš uzmanību uz to, ka pēdējos gados Āfrikas cūku mērā dēļ daudzi mednieki lielāku uzmanību veltījuši mežacūkām, briežveidīgo dzīvnieki medības, iespējams, atstājot novārtā. „Domāju, ka pēc pāris gadiem, kad meža cūkas Latvijā vairs nebūs, staltbriežu un aļņu limiti tiks izpildīti daudz labāk," spriež LMS valdes priekšsēdētājs, šīs iemesla dēļ aicinot nestrēbt karstu un būt piesardzīgiem ar vēl lielāku nomedīšanas apjomu palielināšanu.

Jāmedī teļi un govis

Kaut gan runājot par šā brīža optimālo dzīvnieku skaitu valstī abu mednieku organizāciju vadītāji ir piesardzīgi, uzsverot, ka tas atkarīgs no ļoti daudziem lokāliem faktoriem katrā reģionā atsevišķi, viņi ir vienisprātis, ka jācenšas veidot pareiza briežveidīgo dzīvnieku vecuma un dzimumu struktūra. „Galvenie jaunaudžu postītāji ir jaunie dzīvnieki," uzsver Haralds Barviks un atgādina, ka daudzu Eiropas valstu medību saimniecībās uzsvars līdz pat 80% tiek likts tieši tiem. „Lai postījumus mežā samazinātu, ir jāmedī teļi un govis. Kā redzams, buļļu medīšana neko neatrisina. Sabiedrībai to ir grūti uztvert, jo pastāv priekšstats, ka sievietes un bērni jāaizsargā. Taču dabā, kur cilvēks neiejaucas, lielākoties aiziet bojā tieši jaunā dzīvnieku paaudze," spriež LATMA valdes priekšsēdētājs. Viņš rosina mednieku un iesaistīto pušu izglītošanu veicināt valstiskā līmenī. „Ja Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi pilnībā nonāktu mednieku rīcībā, tad mums būtu krietni lielākas iespējas organizēt izglītojošos pasākumus," spriež LATMA vadītājs.

Veiksmes stāsts - bebri

Meklējot optimālo problēmas risinājumu, gan mednieki, gan LVM pārstāvji kā izcilu savstarpējās sadarbības piemēru min cīņu ar bebru postījumiem. Daudzi noteikti labi atceras, ka vēl pirms 15, 10 un pat pieciem gadiem kā galvenais dzīvnieku nodarītais posts mežos tika uzsvērtas bebru appludinātās teritorijas. Šopavasar, sadarbības memoranda dalībnieku ikgadējās sanāksmes laikā šim jautājuma tika veltīta viena īsa frāze - valsts mežos bebru postījumi vairs nav uzskatāmi par nozīmīgu problēmu. „Ja 2001.gadā likvidējamo bebraiņu platības valsts mežos bija 4500 ha, tad 2015. gadā to ir tikai 204 hektāri," stāsta Mārtiņš Gūtmanis un uzsver – tas ir veiksmīgas saskaņotas darbības rezultāts. Uzsākot intensīvu veco meliorācijas sistēmu sakārtošanu un renovāciju, kas lielākoties arī bija galvenā bebru mājvieta mežā, sakārtojot ar bebru medībām saistīto normatīvo vidi, kā arī vienlaicīgi sākot maksāt medniekiem par renovēto grāvju uzraudzību, panākts visām iesaistītajām pusēm optimāls problēmas risinājums.

Protams, visi atzīst, ka šo scenāriju viens pret viens izmantot briežveidīgo dzīvnieku gadījumā nevar. Taču ir skaidrs, ka rezultātu spēj dot tikai koordinēta kopīga darbība. No LVM puses izvērtējot savas saimniekošanas metodes un turpinot lietot repelentus, no mednieku puses medījot un veidojot pareizu dzimuma un vecuma struktūru dzīvnieku populācijas, bet no sabiedrības puses saprotot, ka cilvēka apsaimniekotā teritorijā rezervātu veidot nedrīkst un medības ir vitāli nepieciešams process dabiskas vides uzturēšanā.