Glābsim mežu kopā
Sākums » Aktualitātes » 2016
![]()
Lai novērstu mežkopības šā brīža galveno risku - briežu dzimtas dzīvnieku postījumus jaunaudzēs, nepieciešama mežu apsaimniekotāju un mednieku saskaņota darbība. Latvijā tam ir labs precedents – šāda sadarbības rezultātā vismaz valsts mežos bebru appludinātās teritorijas vairs nav uzskatāmas par nozīmīgu problēmu.
26.07.2016.Pauls Beķeris /Baltijas Koks izpildredaktors/
Jebkuras uz saimnieciskiem pamatiem balstītas mežsaimniecības galvenais mērķis ir audzēt veselīgas, ražīgas un vērtīgas mežaudzes. Un tieši tāpat kā jebkurā biznesā, arī mežkopībā ir ļoti būtiski apzināt riskus, kas var kavēt šī galvenā mērķa sasniegšanu un laicīgi plānot darbības, ar kurām riskus mazināt un novērt. Kā atzīst AS Latvijas valsts meži (LVM) Mežkopības direktors Mārtiņš Gūtmanis, pēdējos trīs gados valsts mežu apsaimniekošanā risks numur viens ir briežu dzimtas dzīvnieku (staltbriežu, aļņu un stirnu) postījumi jaunaudzēs. To pašu atzīst arī daudzi privātie mežu īpašnieki, vienīgi viņu gadījumā trūkst precīzas, visaptverošas statistikas. Toties LVM tāda ir, un fakti runā paši par sevi – 2015. gadā briežu dzimtas dzīvnieku radīti bojājumi jaunaudzēs konstatēti 6,4 tūkstošu hektāru platībā, no kuriem 450 ha bojājumu intensitāte sasniegusi 80-100%. Citiem vārdiem sakot – šīs jaunaudzes ir pilnībā iznīcinātas. Ja to pārvērstu nākotnē teorētiski iegūstamajā koksnes ražā, tad nozare zaudējusi aptuveni 150 000 m3 apaļkoku. Protams, šādi rēķināt nav īsti korekti, jo LVM visas nopostītās platības atjauno, taču laiks un līdzekļi tik un tā tiek zaudēti. Bet, ja paskatās uz privātajiem mežiem, tad Latvijā noteikti var atrast ne mazums gadījumu, kad pēc rūpīgi stādītas priežu vai egļu jaunaudzes nograušanas saimnieks atmetis ar roku un ļāvis platībai tālāka atjaunoties dabiski. Varbūt ar bērzu, bet varbūt arī ar baltalksni.
Preventīvo pasākumu veidi
Baltijas Koka lasītāji noteikti atcerēsies, ka par šo jautājumu esam rakstījuši vairākkārt, tāpēc mežam nodarīto postījumu statistikā vēlreiz neiedziļināsimies – aktuālie skaitļi un pieauguma tendences labi redzamas rakstam pievienotajos grafikos. Tā vietā paskatīsimies, ko valsts mežu apsaimniekotāji dara, lai nākotnes koksnes ražu tomēr nosargātu.
Sadarbība ar medniekiem
Kā uzsver Mārtiņš Gūtmanis – laba mežsaimniecība nevar pastāvēt bez labas medību saimniecības, tāpēc pirms nedaudz vairāk kā trim gadiem LVM noslēdza sadarbības memorandu ar Latvijas mednieku asociāciju (LATMA) un Latvijas Mednieku savienību (LMS) un biedrību medniekiem.lv ar mērķi veicināt savstarpējo informācijas apmaiņu, izglītošanu un, protams, ciešāku sadarbību.
Nevērtētā lauksaimniecības ietekme
„Nevar mednieks nostāties pozā – man vienalga, ko tie dzīvnieki noposta. Un nevar mežsaimnieks pie pirmās nograuztās apsītes draudēt ar līguma laušanu," arī LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis ar sadarbību ir apmierinātas, un kā ļoti būtisku izceļ savstarpējo interešu respektēšanu. Pats būdams mežsaimnieks pēc izglītības, viņš lieliski saprot, ka mežs nav statiska ekosistēma, bet nemitīgi mainās. Tāpat, kā gadu gaitā mainījušies meža apsaimniekošanas paņēmieni. Viņš pieļauj, ka postījumi šobrīd varētu būt tik lieli tāpēc, ka notiek daudz intensīvāka jaunaudžu kopšana, kas samazina barības bāzi. Arī kociņu skaits uz hektāru tiek iestādīts mazāks, nekā agrāk. Tiesa, Jānis Baumanis atzīst, ka minējumiem un spekulācijām te nav vietas. Kā esošā mežsaimniecības prakse ietekmē briežveidīgo dzīvnieku postījumu apmērus – to noskaidros iepriekš pieminētais pētījums.
Dzīvnieku skaits aug
Balstoties uz Medību likumu, medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanu un pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanu organizē VMD, procesā iesaistot arī medību tiesību lietotājus. Tiesa, ņemot vērā, ka meteoroloģiskie apstākļi Latvijas teritorijā ir atšķirīgi un VMD tehniskās iespējas ierobežotas, dzīvnieku uzskaite nenotiek kā vienlaicīga akcija, bet gan kā skaita ikgadējs vērtējums pēc stāvokļa uz 1. aprīli. Mednieku organizāciju vadītāji atzīst – absolūtie skaitļi līdz ar to var nebūt precīzi, taču statistikā atspoguļotās tendences gan uzrāda patieso situāciju valstī. Pēc VMD mājas lapā publicētajiem grafikiem redzams, ka aļņu un staltbriežu skaits pēdējos 10 gados strauji audzis, sasniedzot attiecīgi 22 000 un 54 000. Stirnas pēc 2009. Un 2010.gada bargajām ziemām gan ir gājušas mazumā, taču šobrīd populācija turas stabila nedaudz virs 130 000 īpatņu.
Limiti netiek izpildīti
Guntis Ščepaniks gan atzīst, ka arī šai ziņā memorands un tā ietvaros izvērstā savstarpējā komunikācija ir nesusi augļus – lielā mērā tieši balstoties uz datiem par dzīvnieku postījumiem, 2015./2016. gada medību sezonā izdevies panākt aļņu un staltbriežu nomedīšanas limita pieaugumu par 17%, savukārt stirnu limits audzis pat par 19%. Vienīgi, ir ļoti grūti prognozēt, vai tas dos cerēto rezultātu. Vēsturiski teju vienmēr Latvijā oficiāli nomedīto dzīvnieku skaits ir bijis mazāks par noteikto limitu, turklāt pēdējos gados šīs starpība vismaz staltbriežu un stirnu gadījumā ir pat nedaudz pieaugusi. Limitu izpildi noteikti neveicina arī mednieku skaita sarūkošā dinamika. Par spīti tam, ka katru gadu tiek izsniegtas ap 1000 jaunas mednieku apliecības, kopējais mednieku skaits no 24 000 pēdējo četru gadu laikā sarucis līdz 21 tūkstotim. Gluži vienkārši, vienā brīdī tiek sasniegta maksimālā robeža, ko mednieki ar savu kapacitāti var nomedīt un reāli arī patērēt.
Jāmedī teļi un govis
Kaut gan runājot par šā brīža optimālo dzīvnieku skaitu valstī abu mednieku organizāciju vadītāji ir piesardzīgi, uzsverot, ka tas atkarīgs no ļoti daudziem lokāliem faktoriem katrā reģionā atsevišķi, viņi ir vienisprātis, ka jācenšas veidot pareiza briežveidīgo dzīvnieku vecuma un dzimumu struktūra. „Galvenie jaunaudžu postītāji ir jaunie dzīvnieki," uzsver Haralds Barviks un atgādina, ka daudzu Eiropas valstu medību saimniecībās uzsvars līdz pat 80% tiek likts tieši tiem. „Lai postījumus mežā samazinātu, ir jāmedī teļi un govis. Kā redzams, buļļu medīšana neko neatrisina. Sabiedrībai to ir grūti uztvert, jo pastāv priekšstats, ka sievietes un bērni jāaizsargā. Taču dabā, kur cilvēks neiejaucas, lielākoties aiziet bojā tieši jaunā dzīvnieku paaudze," spriež LATMA valdes priekšsēdētājs. Viņš rosina mednieku un iesaistīto pušu izglītošanu veicināt valstiskā līmenī. „Ja Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi pilnībā nonāktu mednieku rīcībā, tad mums būtu krietni lielākas iespējas organizēt izglītojošos pasākumus," spriež LATMA vadītājs.
Veiksmes stāsts - bebri Meklējot optimālo problēmas risinājumu, gan mednieki, gan LVM pārstāvji kā izcilu savstarpējās sadarbības piemēru min cīņu ar bebru postījumiem. Daudzi noteikti labi atceras, ka vēl pirms 15, 10 un pat pieciem gadiem kā galvenais dzīvnieku nodarītais posts mežos tika uzsvērtas bebru appludinātās teritorijas. Šopavasar, sadarbības memoranda dalībnieku ikgadējās sanāksmes laikā šim jautājuma tika veltīta viena īsa frāze - valsts mežos bebru postījumi vairs nav uzskatāmi par nozīmīgu problēmu. „Ja 2001.gadā likvidējamo bebraiņu platības valsts mežos bija 4500 ha, tad 2015. gadā to ir tikai 204 hektāri," stāsta Mārtiņš Gūtmanis un uzsver – tas ir veiksmīgas saskaņotas darbības rezultāts. Uzsākot intensīvu veco meliorācijas sistēmu sakārtošanu un renovāciju, kas lielākoties arī bija galvenā bebru mājvieta mežā, sakārtojot ar bebru medībām saistīto normatīvo vidi, kā arī vienlaicīgi sākot maksāt medniekiem par renovēto grāvju uzraudzību, panākts visām iesaistītajām pusēm optimāls problēmas risinājums.
|