LATMA valde kļūst lielāka

Sākums » Aktualitātes » 2016

LATMA valde kļūst lielāka
Šonedēļ Rīgā notika Latvijas mednieku asociācijas (LATMA) kopsapulce. Tajā tika pārvēlēta valde un spriests par organizācijas darbību, paveikto un nākotnē darāmo.

10.04.2016.

— Nevienam no kopsapulces dalībniekiem nebija iebildumu pret valdes darbu, — tā LATMA valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. — Prieks, ka cilvēki novērtē to, ko esam darījuši un uzskata, ka darbība bijusi pareiza. Visi valdes locekļi tika pārvēlēti jaunam pilnvaru termiņam, turklāt valde kļuvusi lielāka, jo tajā tika ievēlēta arī žurnāla „Medības" redaktore Linda Dombrovska. Viņa pārstāv Latviju un Latvijas mednieku asociāciju Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijā (FACE). Līdz ar to šī pārstāvniecība būs pilnīgāka.


Valdē, tāpat kā līdz šim, darbosies Edvīns Zakovics, Egīls Ozols, Aldis Felts, Varis Sīpols, Zigmārs Zaķis, Jānis Ķibermanis un Viktors Friliņš.


LATMA turpinās līdzdarboties likumdošanas normu sagatavošanā — Medību likums un Ieroču aprites likums. Tāpat tiks turpināta sadarbība ar Valsts meža dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu, iekšlietu struktūrām. Veidojas sadarbība un ir kopīgi mērķi ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām.


Gribētos lielāku biedru aktivitāti, piemēram, mednieku izglītošanas jomā. Ir programmas, notiek bezmaksas semināri. Taču būtu vērtīgi zināt, kādas tēmas sīkāk būtu jāskaidro konkrētās vietās.


Protams, kopsapulcē tika pārspriesta aktuālākā informācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri. Bijām uzaicinājuši Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvi Mārtiņu Seržantu. Viņš kliedēja ne vienu vien mītu, kurš saistībā ar šo slimību joprojām izplatīts mednieku vidū.


Ir vairākas jomas, kurās risinājums būtu jārod steidzīgi. Piemēram, daudziem zemniekiem lielus zaudējums šobrīd nodara migrējošo putnu bari. Visticamāk, jāvēršas attiecīgajās institūcijās un jālūdz atļauja postījumu vietās veikt nepieciešamos pasākumus. Nekas efektīvāks par medībām šādās situācijās nav izdomāts. Dažu īpatņu nomedīšana populācijai būtiskus zaudējumus nenodarīs, taču sējumu postītājus noteikti aizbiedēs.


Neizpalika arī „suņu" jautājums. Medniekiem nevajadzētu nodarboties ar klaiņojošo suņu atšaušanu — šo dzīvnieku ķeršana ir pašvaldības kompetencē. Ļoti svarīgi ir attīstīt medību suņu kinoloģiju. Laiks būtu pievienoties Latvijas Kineloģiskajai Federācijai.


Tāpat nekavējoties jāsakārto jautājums par suņu iezīmēšanu. Nevar veidoties situācija, ka valsts nosaka kādus uzstādījumus, bet ir atsevišķi biznesmeņi, kuri šajā saistībā cenšas gūt nepamatoti lielu peļņu. Piemēram, suņu čipošanas pamatizmaksas ir aptuveni 12 līdz 15 eiro, taču ir uzņēmēji, kuri par šo pakalpojumu prasa piecdesmit un pat septiņdesmit eiro. Šāda situācija nav normāla, taču to jārisina nevis ir čipošanas apturēšanu, bet ar valsts noteiktiem cenu griestiem un paplašinot pakalpojumu sniedzēju sarakstu, piemēram, dzivnieku patversmes un citas apmācitas personas ne tikai praktizējoši veterinārārsti ar pārspīlētu apetīti.