Mēris nesaudzē nevienu mežacūku, bet lielākais izplatības risks – cilvēks

Sākums » Aktualitātes » 2016

Mēris nesaudzē nevienu mežacūku, bet lielākais izplatības risks – cilvēks
"Latvijas Avīzes" interneta portālā www.la.lv analizētri riski, ko sabiedrībai var radīt nevērīga izturēšanas pret Āfrikas cūku mēri. Šo publikāciju vērts izlasīt.

02.07.2016.

Kļūdas, kas var maksāt dārgi

 

Higiēnas neievērošana. Cilvēks ir vislielākais mēra izplatības risks. Tā mēris no Latgales nokļuva Ziemeļvidzemē, tā mēris patiesībā no Gruzijas septiņu gadu laikā nokļuva līdz Latvijai. Pa ceļiem un dzelzceļiem, kad gaļas produktu konfiskācija beidzās ar produktu izsviešanu pa vilcienu vai automašīnu logiem, kur inficētā gaļa nokļuva līdz mežacūkām. Tā ir tikai viena izplatības nianse. Cilvēks ar svaigi pļautu zāli vīrusu var ienest mājas cūku novietnē. Nenorokot vai nelikvidējot nomedīto mežacūku iekšas, slimība var izplatīties tālāk.

 

Neziņošana par kritušajām mežacūkām. Bailēs no iespējamiem ierobežojumiem medniekiem varētu būt vēlme neinformēt par atrastām mežacūkām. Vismaz labi, ja mežacūkas klusiņām norok, tādā veidā likvidējot infekcijas perēkli. Sliktākajā gadījumā viss tiek pamests un aizmirsts. Tādā ziņā tā ir necieņa pret saviem kolēģiem, jo tiek liegta svarīga informācija par mēra izplatību. Informācijas trūkums arī neļauj tuvumā esošiem mednieku kolektīviem attiecīgi rīkoties, lai mazinātu mēra izplatības risku.

 

Izlikšanās, ka mēra nav. Kamēr problēma konkrētu cilvēku neskar, tikmēr attieksme mēdz būt visai vienaldzīga, sak, uz mani tas neattiecas. Kad mēris ir klāt, tad vairs nezina, ko ķert un grābt. Medniekus pārstāvošo organizāciju biedri uzsver – labāk mežacūkas tagad salikt konservos, nevis tās pēc tam smirdošas un daļēji sadalījušās norakt.

 

Saudzēt! Nemedīt! Tas, ko daudzi mednieki zina, bet varbūt ir aizmirsuši, ir fakts, ka mežacūku saimnieciskais pieaugums katru gadu ir teju vai 200 procenti. Mēris skar visas mežacūkas, gan jaunas, gan vecas, gan sieviešu kārtas, gan vīriešu kārtas. Kad tas atnāk, nav vairs iespējams neko saglābt. Saglābt var tad, ja esošais mežacūku populācijas blīvums ir neliels, tad inficēšanās riski tiek samazināti, līdz ar to arī mazāk kritušo cūku. Ja mežacūkas ir izdzīvojušas, tad nākotnē tās var labi atkopties tieši lielā pieauguma dēļ.

 

Visu rakstu lasiet šeit

 

Avots: www.la.lv