Uztraukums liels, bet iebildumu nav

Sākums » Aktualitātes » 2016

Uztraukums liels, bet iebildumu nav
Šodien Rīgā, Zemkopības ministrijā, notika Vides aizsardzības kluba un atbildīgo institūciju pārstāvjusanāksme saistībā ar Medību likuma grozījumiem, konkrēti, pasākumiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības ierobežošanai.

29.01.2016.

Sanāksmē piedalījās arī Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides aizsardzības kluba un Latvijas Dabas fonda pārstāvji, kā arī pārstāvji no Saeimas.


Lai arī par šo jautājumu plašsaziņas līdzekļos un pārējā informatīvajā telpā ir sniegti neskaitāmi skaidrojumi, uz sapulci uzaicināto dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji pauda bažas, ka, samazinot mežacūku populāciju un tādējādi bremzējot ĀCM izplatīšanās tempus, var ciest īpaši aizsargājamās dzīvnieku sugas, piemēram, melnais stārķis un zivju ērglis.

Vides aizsardzības kluba pārstāvji bija nosūtījuši Saeimas juridiskajam departamentam un citām institūcijām vēstuli, kurā pauda bažas, ka Medību likuma grozījumi turpmāk ļaus medniekiem nekontrolēti medīt dabas rezervātos, kur medības līdz šim bija liegtas.

Taču, analizējot grozījumus, nākas secināt, ka tiesības atļaut medības tur, kur tās kādu iemeslu dēl liegtas, ir pārceltas no pašvaldību medību koordinācijas komisijām uz Valsts meža dienestu (VMD), samazināta iecirkņa platība, kurā atļautas mežacūku medības, un pagarināts termiņš uz kuru VMD var izsniegt speciālo medību atļauju.

Dabas aizsardzības institūciju pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta sagatavotajām prezentācijām par ĀCM un tā ierobežošanas paņēmieniem. Tāpat bija sagatavota informācija, kā nepieļaut ietekmi uz aizsargājamo dzīvnieku sugām — pavasarī medības ar dzinējiem nenotiks, tāpat pievilināšanas vietas būs pietiekami tālu no aizsargājamo putnu ligzdošanas vietām.

Saceltā ažiotāža gan šķiet pārmērīga, jo sapulces gaitā atklājās, ka Dabas aizsardzības pārvalde jau ir vienojusies ar VMD, ka dienests saņems nepieciešamo informāciju par aizsargājamajām dabas teritorijām un tām vietām, kur mežacūku blīvums ir ļoti liels, un kur tās patiešām jāmedī. Tāpat Dabas aizsardzības pārvalde neiebilst pret mežacūku medībām, lai samazinātu populācijas blīvumu.

VMD šobrīd izsnieguši deviņus rīkojumus par atļauju medīt teritorijās, kur iepriekš medības bija aizliegtas, un šajos iesniegumos aptvertā platība ir 1500 hektāru, kas salīdzinoši ir ļoti neliela teritorija. Tāpat VMD saņēmis cilvēku iesniegumus, kuros to rakstītāji iebilst pret medību organizēšanu viņu privātajos īpašumos. Tie gan parāda kādu citu niansi — cik aplami stereotipi par medniekiem valda sabiedrībā un, ka Latvijā ir mednieki, kuri ar savu darbošanos pārējiem godu nedara.  

Mednieki kopumā iesnieguši jau vairāk nekā 7000 pierādījumu par nomedītajām sieviešu dzimuma mežacūkām. Šogad konstatēts ap 120 ĀCM gadījumu. Lielākā daļa no tiem izmeklējot nomedītu mežacūku paraugus, tāpēc atbildīgās iestādes pauda bažas, ka par kritušajām mežacūkām tiek ziņots salīdzinoši reti.

Sanāksmes noslēgumā visas iesaistītās puses secināja, ka problēma Medību likuma grozījumu dēļ tomēr nav radušās. Saceltā ažiotāža, visticamāk, bija radusies nepietiekamas savstarpējās saziņas dēļ.