“Zaļie”: mežacūku ir par daudz, tās apdraud putnus

Sākums » Aktualitātes » 2016

“Zaļie”: mežacūku ir par daudz, tās apdraud putnus
Biologs Vilnis Skuja: “Medības šādās teritorijās (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. – Red. piezīme) ir attaisnojamas tikai tad, kad tām ir nopietns, zinātnisks pamatojums.”

20.01.2016.

Kā vienu no pamatojumiem V. Skuja min pastiprinātus slimību draudus.

 

Pēc tam kad steidzamā kārtā Saeima apstiprināja grozījumus Medību likuma Pārejas noteikumos, kas paredz iespēju atļaut mežacūku medības visā valsts teritorijā līdz 2020. gada 31. martam, dabas draugi jeb tautā sauktie zaļie sacēla milžu ažiotāžu, sak, mežacūku medību dēļ tagad Latvijā izzudīs melnais stārķis, tiek apdraudēts ērglis. Minētie grozījumi tika ieviesti, lai efektīvāk varētu cīnīties ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) draudiem, mednieki šos grozījumus lielākoties negaidīja ar atplestām rokām, tomēr šie grozījumi ievērojami atvieglo mednieku uzdevumu samazināt mežacūku populāciju ar mērķi maksimāli apturēt ĀCM izplatību.

 

Dace Kalniņa, kustības Par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu atbalstītāja, savā rakstā "Nav saprotams, kāpēc nav oficiāli izziņota ārkārtas situācija valstī"*, protestējot pret jaunpieņemtajiem grozījumiem, uzdod šādu jautājumu: "Ar kādām tiesībām par aizsargājamām dabas teritorijām, liegumiem, kuru aizsardzība ir nostiprināta ar Eiropas konvencijām un direktīvām, vai par personu privātīpašumiem ar individuāliem dabas aizsardzības vai apsaimniekošanas plāniem, ir tiesīgas lemt Latvijas Cūku audzētāju asociācija, PVD, meža dienests vai kādas mednieku organizācijas?!" Raksta autore arī min, ka mednieki putnu ligzdošanas laikā tagad dabas aizsargājamās teritorijās izbraukās parkus, piekrastes kāpu zonas, traucēs putnus ligzdošanas laikā, tramdīs mikroliegumus, kā arī mežu biotopus.

 

Vienlaikus Ilzes Pētersones rakstā "No medībām pasargāti tikai kapi un pilsētas"** tiek paustas Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāves D. Sāmītes bažas, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, rīkojot mežacūku medības un iztraucējot ligzdošanas laikā klinšu vai jūras ērgli, melno stārķi un citus putnu pasaules retumus, varam tos zaudēt.

 

Līdz šim rūpīgi sekojot līdzi notikumu attīstībai, bija radies iespaids, ka dabas draugi mežacūkas uzskata par vienu no lielākajiem kaitniekiem. Tām piedēvē dažādus netikumus, un mežacūku kaitīgā ietekme ir minēta daudzos dabas aizsardzības plānos, kas regulē dabas teritoriju apsaimniekošanu.


Raksta turpinājumu lasiet šeit

 

Avots: LA.lv