Kamēr ģimenes ārsti uzsāk streiku - mežā nesaimnieciski tiek pūdēta koksne

Sākums » Aktualitātes » 2017

Kamēr ģimenes ārsti uzsāk streiku - mežā nesaimnieciski tiek pūdēta koksne
Latvijas mežu sertifikācijas padomes interneta vietnē publicēts padomes viedoklis par to, kur meklējams finansējums, lai palīdzētu sakārtot sociālo jomu un kā šo līdzekļu iegūšanai kaitē atsevišķu organizāciju vēlme apgūt fondu naudu.

04.07.2017.

„Slimnīcas nespēs tikt galā ar situāciju, ko rada streiks...”, „Iedzīvotājiem iesaka pārskatīt savas zāļu kastītes, sarūpēt receptes un zāles vismaz trīs mēnešiem...”, „Beztermiņa streika laikā pacienti var rēķināties ar palīdzību tikai kritiskās situācijās...”.

 

Tie ir tikai daži virsraksti, kas pēdējā laikā pāršalkuši masu medijus - šodien mūsu valstī sācies ģimenes ārstu streiks, kura galvenais iemesls ir valsts nespēja nodrošināt pietiekošu finansējumu medicīnas nozarei. Ja ārsti nepanāks savu prasību īstenošanu, tad, piemēram, ģimenes ārstu atalgojumu nākamgad būs vidēji par 200 eiro mēnesī mazāks nekā citiem ārstiem, bet 2020. gadā pat par 350 eiro mazāk. Pašlaik vidējais ģimenes ārstu atalgojums ir 886 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ļoti lielas problēmas ir ar ārstniecībā nodarbinātā zemākā personāla apmaksu, daudzas medmāsas dodas projām no Latvijas. Situācija izskatās katastrofāla...

 

Vai mūsu valstij nav no kurienes ņemt līdzekļus, lai sakārtotu sociālo jomu? Atbilde: līdzekļi ir pieejami, un tos ir no kurienes paņemt, nekaitējot ne dabai ne sabiedrībai, bet, lai to nodrošinātu ir jāpārstāj ilgtspējīgas ražošanas apspiešana, kas balstīta uz atsevišķu personu vēlmi apgūt fondu naudas un nespēju izprast, ka ražošana, nevis putnu pārskaitīšana ir valsts attīstības pamatakmens.

 

Pēdējā laikā, atsevišķu vides organizāciju vadīti, masu mediji neizpratnē apgalvo, ka mežsaimniekiem nu ir beigušies koksnes resursi un tiek apdraudēti Piejūras priežu meži, ka nu jau vairs nav atlicis ko cirst, tāpēc tiks cirsti jaunāki koki utt. Šādu, nepamatotu ziņu propagandēšana ir izdevīga tikai to izplatītājiem, lai celtu to reitingus. Diemžēl Latvijā, atšķirībā no tādām valstīm kā Somija, Zviedrija, Igaunija neesam tikuši vaļā no atziņas, ka "Labas ziņas ir sliktas ziņas". Pēdējā laikā rosinātās izmaiņas Latvijas mežu apsaimniekošanā jau sen ir īstenotas mūsu kaimiņvalstīs, pietam izvairoties no nepamatotas mežsaimnieku apvainošanas.

 

Pirmkārt, sabiedrībai Latvijas kontekstā ir jāaizmirst tāds vārds kā "Mežu izciršana" - koku ciršana ir neatņemama mežu apsaimniekošanas sastāvdaļa un termins "Meža izciršana" ir izdevīgs tikai vides organizācijām kurām interesē tikai savas pārliecības propagandēšana un finansējuma apguve, nevis ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, kura sevī apvieno vides, sociālos un ekonomiskos aspektus.

 

Zinātniski pamatoti nacionālā meža monitoringa dati, nevis emocijas, pierāda, ka Latvijas mežos dažādās sadalīšanās stadijās atrodas 65,18 milj. m3 dažādu sugu beigtas koksnes, kas 10 gadu laikā ir palielinājies par 7,5 milj. m3 jeb 12%.

 

Savukārt: Kokaudžu koksnes ikgadējais pieaugums Latvijā (vismaz): II cikla 3 gadi: 2,57 milj. m3 + 14,6 milj. m3 + 6,8 milj. m3 = 24,0 milj. m3 III cikla 3 gadi: 2,62 milj. m3 + 16,8 milj. m3 + 6,2 milj. m3 = 25,6 milj. m3., bet vidējais koksnes ieguves apjoms pēdējo 10 gadu laikā ir ap 11 milj. m3 koksnes gadā.

 

Neatkarīgi no augstāk minētajiem datiem, slēpjoties aiz mazu putnēnu bildēm atsevišķas vides nevalstiskās organizācijas apgūst vairāku miljonu vērtus projektus, kuru mērķis nav palīdzēt cilvēkiem, kā to dara mediķi, bet tieši otrādi - apgrūtināt mežsaimniecisko un lauksaimniecisko darbību, kurā, starp citu, tiek nodarbināti cilvēki, pie tam galvenokārt tieši Latvijas reģionos, kur tā jau ir dažāda rakstura sociālās problēmas. Tā vien šķiet, ka atsevišķām personām joprojām liekas, ka nauda rodas bankomātos, nevis pārdodot preces un pakalpojumus.

 

Avots: www.lmsp.lv