Cita acī skabargu meklē, savā baļķi neredz!

Sākums » Aktualitātes » 2019

Cita acī skabargu meklē, savā baļķi neredz!
Valsts kontrole sagatavojusi kritisku ziņojumu par Zemkopības ministrijas īstenoto sadarbības praksi ar lauksaimniecības un mežu nozares nevalstiskajām organizācijām. Tajā tiek pārmesta necaurskatāma lēmumu pieņemšana, kas neliecinot par demokrātiju.

22.08.2019.

Katrai no valsts institūcijām, tāpat kā sabiedriskajām organizācijām ir savi uzdevumi un kompetences robežas. Tās pārkāpjot, rodas ne tikai pārpratumi, bet tiek sabojāts arī priekšstats par organizāciju kā tāds, zūd uzticība. Šobrīd pāri savas kompetences robežām raugās Valsts kontrole un sabiedrība "Delna", kuras, šķiet, roku rokā nolēmušas vērsties pret lauksaimnieku, mežsaimnieku un mednieku organizācijām, cenšoties radīt šaubu ēnu pār tiem, kuri joprojām, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām un dažbrīd nepamatoti naidīgi kādas sabiedrības daļas attieksmi, cenšas valstij radīt produkciju tās iedzīvotāju iztikai un labklājībai.

 

Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzskata, ka negatīvisma vilnis sācies pirms gadiem sešiem, septiņiem. "Skabargu meklētāji" nonākuši tiktāl, ka mēģinot sameklēt problēmas labi strādājošā mehānismā neredz patiešām kliedzošus faktus par miljoniem lieliem, racionāli neizskaidrojamiem tēriņiem, kas atgādina labi noslīpētu milzu naudas summu "apgūšanas" veidu.

 

"Pēdējo sešu, septiņu gadu laikā jau bijušas trīs Valsts kontroles pārbaudes institūcijās, kuras izmanto Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus. Tas ir ļoti interesanti, jo tās ir visai maznozīmīga, gan pēc naudas līdzekļu apjoma, gan arī pēc atklātības līmeņa sfēra. Ja iepriekšējos ziņojumos tika atzīmēts, ka viss ir ļoti labi un pārskatāmi, tad pašreiz Valsts kontroles attieksme ir diametrāli pamainījusies, lai gan darbība šo gadu laikā palikusi nemainīga. Tas mūs pārsteidz!" uztraucas Haralds Barviks.  

 

"Finansējums šajā fondā ir maigi sakot knaps. Mūs pārsteidz arī tas, ka nekur ziņojumā neparādās tas, ka mednieki jau desmit gadu saistībā ar šo fondu tiek apzagti! Citādi to nosaukt nevar. Netiek ievērota likumā noteiktā kārtība un fonda līdzekļi tiek izmantoti citām vajadzībām. Tas bija saprotams krīzes laikā, kad nebija iebildumu situācijā, kad pašai valstij bija jāizdzīvo. Krīzes vairs nav, taču nekas nemainījās, izņemot ierēdņu apetīti. Nezinu kāpēc, bet visiem šķiet, ka mednieki ir tā sadaļa, kuriem nekas nav vajadzīgs! Un tas neskatoties uz to, ka patiesībā mednieki par saviem līdzekļiem sargā kā mežsaimniecību, tā lauksaimniecību, tajā skaitā lopkopību. Neviens mums šīm lietām finansējumu nepiešķir!

 

Pašreizējā situācija mums, medniekiem, ļoti nepatīk, jo izskatās, ka ļoti tendenciozi un ar zināmu virzību tiek darīts viss, lai nomelnotu visas nevalstiskās organizācijas, kas apvieno tos, kuri Latviju apgādā ar lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, un gādā par Latvijas attīstību kā tādu. Uzbrukumi notiek lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un arī medniekiem – visām ražojošajām un strādājošajām pusēm, kas rada darbavietas un maksā nodokļus.

 

Pārsteidz, ka pretēji mums kā labais piemērs tiek pasniegts Vides aizsardzības fonds, kura pārvaldība paši sevi ievēl un paši par sevi nobalso (principā nedemokrātisks process), fonda vadītājs savai ģimenei piešķir realizācijai projektus, kuru vērtība ir pusotrs miljons eiro, tā sauktais pupuķu projekts Ādažu poligonā. Ja tas mums tiek pasniegts kā labais piemērs, tad jāsāk domāt par Valsts kontroles objektivitāti.

 

Nākamais, kas rada šaubas par šīs iestādes objektivitāti ir mēģinājums kļūt par tādu pašu iestādi, kā padomju laikos bija partijas komiteja – organizāciju, kas ar pirkstu parāda, kuru vajadzētu tiesāt, kuru pazākāt. Tāpat šīs iestādes ievērojami pārsniedz savas kompetences robežas. Kā? Piemēram, iesaistoties jautājuma "risināšanā" par 16gadniekiem medībās. Tas nav nekādā veidā saistīts ar Valsts kontroli. Nule uzsākts mēģinājums iesaistīties limita noteikšanā atsevišķām medījamo dzīvnieku sugām. Konkrēti – paaugstināta interese bijusi par lūšu nomedīšanas limitu. Kā tas būtu saistāms ar iestādes darbības sfēru – valsts naudas izlietojuma kontroli?

 

Līdz ar to jāsāk stipri šaubīties par Valsts kontroles neatkarību! Politiķiem un Saeimas deputātiem noteikti būtu jāizvērtē Valsts kontroles vadības  darbība.

 

Vēl kāda nianse – Gaujas nacionālajā parkā pa 800 000 eiro tika nomizoti dzīvi augoši koki. Un tas neskatoties uz to, ka pēdējo trīs, četru gadu laikā Latvijā sauso koku apjoms ir pieaudzis par vismaz četriem miljoniem kubikmetru. Pamatojumu šādām izdarībām saskatīt ir grūti un sabiedrība vēlētos redzēt to izklāstu. Pēc manā  rīcībā esošās informācijas bijušas milzīgas izmaksas par darbiem, kuras racionāli nav izskaidrojamas. Bet Valsts kontrole par to klusē un nepievērš uzmanību tam, vai miljoniem eiro iztērēti pareizi un lietderīgi…

 

Runājot pat jauniesaistījušos organizāciju "Delna", varu teikt, ka tas ir nekompetences kalngals! Cilvēki dara, nesaprotot ko! Ja nāk uz tikšanos ar lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un medniekiem, būtu lietderīgi vismaz iepazīties ar tēmu, nevis referēt tukšas runas bez satura. Tās būtu tiklab piemērotas arī avīžu un saldējuma tirgotājiem.

 

Arī šīs organizācijas iesaistīšanās ir tendencioza un būtu jāvērtē kompetentām iestādēm, kas pēta to, vai nav notikusi diversija pret Latvijas valsti. Arī šai iestādei pašai ir problēmas ar naudas izlietojumu, piemēram 360 tūkstošiem eiro "kapu tramvaja projekta" uzraudzībai. Šī nauda principā ir notrallināta! Ko viņi par šo naudu ir uzraudzījuši? Paši sevi?

 

Es, strādājot Latvijas Mednieku asociācijā, naudu par to nesaņemu! Toties mēģinām ietaupīt līdzekļus, lai izdarītu vismaz pašu minimumu, kas jāizdara. Jā, arī izmantojot iekšējās rezerves un nedodot iespēju kādam saņemt neadekvāti augstu samaksu.  

 

Valsts kontroles ziņojumā tiek apšaubīta lietderība piedalīties starptautiskajās organizācijās: FACE vadošā medniekus pārstāvošā organizācija Eiropā kura tiešsaistē strādā ar Eiropas Parlamentu un Eiropas komisiju un CIC (Medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas), kura sevī apvieno 83 valstis un aptver praktiski visu civilizēto pasauli. Tiek izteikts jautājums, kāpēc jāpiedalās valdes sēdēs. Pirmkārt, tas ir liels gods, ka mūsu pārstāvis ir valdē. Tas, ka valdes sēdes ir jāapmeklē, vispār nav apšaubāms. Līdzekļu taupīšanas nolūkos, es personīgi kā organizācijas vadītājs, atšķirībā no citu valstu kolēģiem, ģenerālās asamblejas neapmeklēju. Mums ir brauciens saplānots pēc pašām minimālākajām izmaksām. Valsts ieņēmumu dienests mums pērn pieprasīja detalizētu līdzekļu izlietojumu braucienā. To izvērtējot, viņiem neradās ne mazākās šaubas par līdzekļu objektīvu izlietojumu.

 

Pateicoties mūsu starptautiskajai sadarbībai, esam ievēroti visā Eiropas savienībā un tiekam aicināti vadīt seminārus Eiropas komisijā un citās Eiropas savienības dalībvalstīs, konkrēti par Āfrikas cūku mēri, kas ir drauds visai Eiropai. Ja šāda veida sadarbības lietderība tiek apšaubīta, mums nekas cits neatliek, kā atkal apšaubīt Valsts kontroles kompetenci.

 

Visticamāk, iestādes vadībā ir cilvēks, kurš vēlas īstenot savas personīgās ambīcijas un vienlaikus slēpt Vides aizsardzības fonda, Dabas aizsardzības pārvaldes un citu līdzīgu organizāciju vaļības, piemēram, līdzekļu tērēšanu, ko varētu veikt tikai zinātniskas institūcijas, nevis ornitologu vai kādas citas biedrība, kas ir sabiedriskas, nevis sertificētas zinātniskas organizācijas. Ja tas apzināti tiek nepamanīts, te atkal darbs kompetentām iestādēm.

 

Atliek gaidīt nākošo samazgu un apmelošanas vilni no dažādām dzeltenā bulvāra lapelēm, kuras kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu tukšu salmu kūlējiem un sensāciju meklētājiem."