Ik dienu saņemam izmisuma pilnus tālruņa zvanus no zemniekiem

Sākums » Aktualitātes » 2019

Ik dienu saņemam izmisuma pilnus tālruņa zvanus no zemniekiem
Klāt kārtējais pavasaris un kārtējo reizi lauksaimniekiem nav reālu iespēju pasargāt savus sējumus un zosu postījumiem. Ne Dabas aizsardzības pārvalde, ne medību koordinācijas komisija nav pietiekami aktīvas, lai palīdzētu lauksaimniekiem.

28.03.2019.

"Ik dienu saņemam izmisuma pilnus tālruņa zvanus no zemniekiem, kuri informē par intensīvo zosu pārlidojumu un ar to saistītajām problēmām. Putni nodara milzīgus zaudējumu ziemāju sējumiem. Drīz sāksies pavasara sējai, īpaši pupu un zirņu sējai. Iepriekšējo gadi pieredze liecina, ka zosis šādus sējumus spēj pilnībā iznīcināt vienas – divu dienu laikā," tā Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.

"Zvanītājiem iesakot vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē, lai varētu saņemt kādas atļaujas, viņiem nolaižas rokas – neviens lūgums nekad ne ar ko pozitīvu nav rezultējies. Tā ir nihilistiska attieksme pret lauku ražotājiem! Pārsteidz arī medību koordinācijas komisiju impotence – citādi to pat nosaukt nevar! Viņi nav spējīgi uz esošo situāciju operatīvi reaģēt, tad jājautā, kāpēc vispār šādas komisijas bija vajadzīgas! Šīm komisijām būtu jāpalīdz saziņā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, tad ziņojumiem ir pavisam cits svars. Ja cilvēks vēršas Dabas aizsardzības pārvaldē, ierēdņi iesniegumu "nomarinē" 30 dienu un atsūta atbildi, ka nav pietiekama pamatojuma izsniegt atļauju. Cilvēks atkal gatavo dokumentus pamatojumam un nes vēlreiz uz pārvaldi. Atkal laiks izskatīšanai un tikai niecīga cerība kādu atļauju saņemt, bet tikmēr zoslēni jau izšķīlušies un sākuši lidot… Tas atkārtojas gadu no gada un uz labo pusi nav gājis. Pārspīlētais zaļais lobisms prātam neaptverams!"

Zemes īpašniekam atliek vien aprēķināt zaudējumus, sakost zobus un domāt, kā norēķināties par degvielu, sēklu, minerālmēsliem, izmaksāt algu strādājošajiem. Vismaz teorētiski viņi varētu lūgt valstij, kura izvēlējusies sargāt gan putnus, gan pārnadžus no radikālākiem ietekmēšanas līdzekļiem, izmaksāt kompensācijas. Tomēr iespējas tās saņemt ir vairāk nekā ierobežotas.

Putni ir gudri un neletālās atbaidīšanas metodes, piemēram, skaņas lielgabali uz viņiem darbojas vien īsu brīdi, kamēr viņi apjauš, ka skaņa viņiem neko būtisku nenodara. Pārceļas uz blakus lauku un drīz vien ir atpakaļ. Taču pat šis darbības jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

Ja valsts izlēmusi sargāt putnus, tai jārēķinās, ka lauksaimniecības produktu ražotājiem ir tiesības par šo izvēli ne tikai prasīt, bet arī reāli saņemt kompensācijas. Pretējā gadījumā jāizvēlas citu Eiropas valstu pieredze, aicinot palīgā medniekus. 

Putnu medības postījumu vietās pavasarī, piemēram, atļautas Zviedrijā, kā arī Nīderlandē. Neliela putnu skaita nomedīšana populāciju neapdraud, toties putni atturas apmesties vietā, kur viņus medī.