Zosis atlido uz tīrumu kā uz restorānu…

Sākums » Aktualitātes » 2019

Zosis atlido uz tīrumu kā uz restorānu…
Zemnieki sākuši sēju un uztraukti par ieilgušo sausumu, taču vēl pirms varēs just sausuma izraisītās sekas, kā nule, tā arī pagājušajā rudenī iesētos tīrumus steidz postīt milzīgi zosu bari.

16.04.2019.

Latvijas Mednieku asociācija regulāri saņem informāciju no zemniekiem ar izmisīgu lūgumu palīdzēt. Problēma kļuvusi ļoti masveidīga visā Latvijas teritorijā.

 

Kāda saimniece no Rikavas pagasta raksta: "Lūgums vērst pastiprinātu uzmanību uz postījumiem kas nodarīti gājputnu, mūsu gadījumā, savvaļas zosu, rezultātā. Esam šogad zaudējuši apmēram 10 – 15 hektāru sējumu. Zaudējumi radušies ne tikai neiegūtās ražas dēļ, bet arī jau ieguldīto līdzekļu dēļ: tehnikas apkopes nauda, degviela, sēkla, minerālmēsli, darba alga strādājošajiem. Zaudēts arī vērtīgais laiks, kas sausā pavasarī īpaši svarīgs. Aicinām panākt atļauju zosu medībām pavasarī, tā kā visi citi preventīvie pasākumi zosu atbaidīšanā nedarbojās."

 

Zemnieku iesūtītajos video materiālos redzams, ka zosis no tīrumiem spēj pacelt vien automašīna, kas tām tuvojas, braucot pa tehnoloģisko sliedi. Taču putni vien apmet loku un turpat nolaižas. Pēc putniem paliek izpostīts un pieķēzīts lauks.

 

Protams, šobrīd vienīgā likumīgā iespēja vērsties ar Dabas aizsardzības pārvaldē un pieteikties kompensācijām par migrējošo sugu, piemēram, zosu un dzērvju nodarītajiem postījumiem. Savā interneta vietnē pārvalde atgādina, ka, lai saņemtu kompensāciju, postījumu vietā ir jābūt īstenotiem aizsardzības pasākumiem postījumu novēršanai, piemēram, jābūt uzstādītiem vizuālajiem vai akustiskajiem atbaidītājiem.

 

Kad iesniegti nepieciešamie dokumenti, Dabas aizsardzības pārvalde izveido komisiju, kura 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas veic pārbaudi dabā un konstatē postījumus. Pēc pārbaudes dabā Pārvalde nosaka zaudējumu apmēru un divu mēnešu laikā pēc zaudējumu apmēra noteikšanas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, nosakot kompensācijas apmēru, vai lēmumu par atteikumu piešķirt kompensāciju.

 

Taču zemnieku pieredze, diemžēl, ir bēdīga un iespēja saņemt kompensācijas – niecīga. Lai lieki netērētu savu laiku, spēkus un līdzekļus, daudzi pat necenšas neko pieprasīt. Šāda situācija nav normāla! Valstij, kas izvēlējusies sargāt putnus no radikālākiem ietekmēšanas līdzekļiem, par šo izvēli jāmaksā, to nevar novelt uz lauksaimnieku vai kādiem citiem pleciem, kas Latvijā kļuvis par tradīciju! Ja naudas vai vēlēšanās maksāt nav, jāpieņem politisks lēmums un jāizvēlas citu Eiropas valstu pieredze, aicinot palīgā medniekus.

 

Putnu medības postījumu vietās pavasarī, piemēram, atļautas Zviedrijā, kā arī Nīderlandē. Neliela putnu skaita nomedīšana populāciju neapdraud, toties putni atturas apmesties vietā, kur viņus medī.

 

Izlemšanas procesu var ietekmēt tieši lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, kam ir iespējas izvirzīt priekšlikumus un sekmēt lēmumu pieņemšanas gaitu. Galu galā, runa iet par ļoti lieliem, miljonos eiro mērāmiem zaudējumiem.

 

Latvijas Mednieku asociācija aicina zemniekus nepalikt vienaldzīgiem malā, bet likumīgiem veidiem cīnīties par to, lai lauksaimnieku intereses tiktu ievērotas un valsts atbildētu par savlaik pieņemtajiem lēmumiem vai mainītu nostāju! Diemžēl, šobrīd ar zaļiem saukļiem tiek pamazām iznīcināti laukos strādājošie ražotāji.