LATMA kategoriski iebilst pret deputātu vēlmi mainīt diennakts tumšā laika definīciju

Sākums » Aktualitātes » 2021

LATMA kategoriski iebilst pret deputātu vēlmi mainīt diennakts tumšā laika definīciju
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 3.novembrī sprieda par Medību likuma grozījumiem. Sēdē attālināti piedalījās arī LATMA pārstāvis.

04.11.2021.

Saeimas deputāti Dace Rukšāne-Ščipčinska un Mārtiņš Šteins komisijai iesniedza virkni priekšlikumu, kas būtu jāiekļauj likumā. Viens no priekšlikumiem paredzēja, ka būtu jānosaka diennakts tumšā laika definīcijas. Proti, deputāti aicināja papildināt likuma 1. pantu ar jaunu 16. punktu šādā redakcijā:

16) diennakts tumšais laiks — laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai.

Jānorāda, ka jau tagad Medību noteikuma 80.punkts nosaka, kas uzskatāms par diennakts tumšo laiku:

80. Medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju, izņemot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medības laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim, kā arī ūdensputnu medības.

Diskusijas laikā Valsts meža dienests un Zemkopības ministrija izteica priekšlikumu, ka būtu jāmaina divas stundas uz vienu stundu, pret ko arī iebilda LATMA pārstāvis.

Tika lemts, ka likumā tiks iekļauta diennakts tumšā laika definīcija jau spēkā esošajā redakcijā - diennakts tumšais laiks sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta.

Ar grozījumiem un priekšlikumiem var iepazīties šeit!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalsta grozījumus Medību likumā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 3.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Medību likumā, kas paredz precizēt medību iecirkņu reģistrācijai nepieciešamās minimālās platības.

Plānots, ka medību tiesību īpašnieks medību iecirkni varēs reģistrēt, ja medību platības tajā nebūs mazākas par 350 hektāriem. Tā pati prasība attieksies arī uz medību tiesību īpašniekiem, kuru medību platības atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu.

Ja medību iecirkni reģistrēs medību tiesību lietotājs, to platībām būs jābūt 1000 hektāru lielām.

Tāpat plānots paplašināt stirnu un meža cūku medību platību no pašreizējiem 200 hektāriem līdz ne mazāk kā 350 hektāriem.

Grozījumi paredz, ka turpmāk varēs medīt arī pilsētā vietās, kur konkrētā pašvaldība būs atļāvusi to darīt, gadījumos, ja medījamie dzīvnieki apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību vai radīs postījumus.

Papildu esošajiem izņēmumiem medīt varēs arī vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja notiks ievainota medījamā dzīvnieka izsekošana.

Patlaban ir aizliegts medīt pilsētu teritorijā, kapsētās un vietās, kur to aizliedz citi normatīvi akti. Tāpat tas ir aizliegts vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona. Tāpat izņēmums ir nelimitēto medījamo dzīvnieku medības ūdenstilpēs un to tauvas joslā.

Izmaiņas paredz, ka turpmāk meža cūku, lapsu un jenotsuņu medībās varēs izmantot siltumu uztverošus tēmēkļus diennakts tumšajā laikā.

Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka pēdējos gados ir būtiski pieaugušas stirnu, staltbriežu un aļņu populācijas un tādējādi arī to nodarītie postījumi lauksaimniecības platībās un mežā, it īpaši tikko atjaunotajās platībās un jaunaudzēs. Līdz ar izmaiņām pilnvērtīgāk tiks apsaimniekotas savvaļas medījamo dzīvnieku populācijas un medību platības, teikts anotācijā.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trešajā – galīgajā - lasījumā jāpieņem Saeimai.