Grozījumi Medību noteikumos

Sākums » Aktualitātes » 2022

Grozījumi Medību noteikumos
12. aprīlī Ministru kabinets pieņēma grozījumus Medību noteikumos. Tie paredz virkni izmaiņu.

14.04.2022.

Konsolidētā noteikumu versija atrodama šeit!

Noteikumu projekta anotācijā minēts, ka primāri noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu medību jomu reglamentējošo normatīvo aktu atbilstību grozījumiem Medību likumā, kas stāsies spēkā 2022.gada 1.aprīlī, kā arī lai izpildītu Valsts sekretāru 2022.gada 20.janvāra sanāksmē doto uzdevumu: Zemkopības ministrijai sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 “Medību noteikumi” (21-TA-1825) atbilstoši Valsts kontroles ieteikumam revīzijas lietā Nr. 2.4.1-16/2019 “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?”, izslēdzot lūsi no medījamo sugu saraksta.


Noteikumu projektā ietverti grozījumi, kas paredz medību norises dokumentēšanas procesa vienkāršošanu un tiesiskās vides pilnveidošanu. Grozījumi nerada pusēm papildu izdevumus un nepalielina administratīvo slogu.

 

Lielākās izmaiņas ir tieši medījamo dzīvnieku sarakstā. No limitēto medījamo dzīvnieku saraksta izslēgtas stirnas un mežacūkas. Lai noskaidrotu, kā turpmāk rīkot šo dzīvnieku medības, gaidām atbildi no Valsts meža dienesta, ko publicēsim tuvākā laikā.

 

Tāpat ir noteikti jauni termiņi staltbriežu medībām:
staltbrieži (Cervus elaphus):
– buļļi no 1. septembra līdz 15. februārim;
– līdz divus gadus veci staltbriežu buļļi no 15. augusta līdz 31. martam;
– govis no 15. jūlija līdz 31. janvārim;
– teļi (vecums līdz vienam gadam) – no 15. jūlija līdz 31. martam.
Noteikumos arī iekļauts punkts, ka, izmantojot staltbrieža govs medību atļauju, atļauts nomedīt līdz divus gadus vecu staltbriežu bulli.
Tāpat arī noteikts, ka medības ar dzinējiem vai traucēšanu (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. martam, bet mežacūku un staltbriežu dzinējmedības – līdz 31. janvārim.

 

Lūsis ir izslēgts no medījamo dzīvnieku saraksta.

 

Mainīta ir bebra un ondatras medību sezona:


– bebri (Castor fiber) un ondatras (Ondatra zibethicus) – no 15. jūlija līdz 15. aprīlim, meliorācijas sistēmās – no 15. jūlija līdz 30. aprīlim.

Grozījumi arī paredzēti tajā, ko uzskata par vienlaidus medību platību, proti, ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis medību tiesību lietotāju vienošanos par medību iecirkņu kopīgām robežām ar visiem blakus esošajiem medību iecirkņiem (turpmāk – robežlīgums) un tā ir reģistrēta Valsts meža dienestā, medību platība ir uzskatāma par vienlaidu medību platību arī tad, ja attālums starp viena medību tiesību lietotāja platībām reģistrētā robežlīguma ietvaros ir lielāks par 100 metriem.

 

Savukārt par blakus esošajiem medību iecirkņiem uzskata:
– medību iecirkņus, kas savstarpēji saskaras;
– medību iecirkņus, kas savstarpēji nesaskaras un starp tiem nav reģistrēts cits medību iecirknis;
– medību iecirkņus, starp kuriem ir publiskā ūdenstilpe, kuras platums šaurākajā vietā starp medību iecirkņiem nav lielāks par 100 metriem.

 

Noteikumos ir ieviests jauns jēdziens, proti:
Robežlīgums satur:
– ziņas par medību tiesību lietotājiem, kas slēdz robežlīgumu;
– robežlīguma priekšmetu – medību iecirkņa ārējās robežas, kas veido teritoriju ar līgumslēdzējpusēm skaidri saprotamām, precīzi norādītām medību iecirkņa ārējām robežām, kas kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā;
– robežlīguma darbības termiņu (ne mazāku par vienu gadu);
– robežlīguma izbeigšanas (laušanas) un termiņa pagarināšanas nosacījumus.

 

Tāpat tiek regulēta nakts redzamības un termālo tēmēkļu lietošana:
– medījot lapsas, jenotsuņus vai mežacūkas, ja tiek lietots mākslīgais gaismas avots, nakts redzamības tēmēklis, siltumu uztverošs (termālais) tēmēklis vai pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, ir jāaizpilda medību pārskats.

 

Definēts tas, ko uzskata par medību sākumu:
Ja medībās medījamo dzīvnieku gaida, tam pieiet vai to pievilina (turpmāk – individuālās medības), par medību sākumu uzskata brīdi, kad mednieks ierodas medību iecirknī (medību platībās) un sagatavo lietošanai medību rīkus vai medību šaujamieroci. Par lietošanai sagatavotu uzskata medību šaujamieroci, kas izņemts no iesaiņojuma un gatavs pielādēšanai.

 

Ir noteikts, ka medības ar ieročiem nav atļautas, ja dabiskais apgaismojums neļauj izšķirt mērķi, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības, ja tiek izmantoti mākslīgie gaismas avoti, nakts redzamības tēmēkļi vai siltumu uztveroši (termālie) tēmēkļi, atrodoties uz dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju.

 

Noteikumi paredz, ka pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, ierocis, kam pievienots nakts redzamības tēmēklis, mākslīgās gaismas avots vai siltumu uztverošs (termālais) tēmēklis, ir izlādēts, izņemot gadījumus, ja tiek pārbaudīts šāviena rezultāts vai izsekots ievainots medījamais dzīvnieks.

 

Svarīgi, ka tagad ieviesta skaidrība, kā jāizmanto marķieris:
– Pirms limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanas no vietas, kur tas nomedīts, nomedītā dzīvnieka ķermeni marķē ar īpašu Valsts meža dienesta izsniegtu marķieri. Marķieri redzamā veidā nostiprina uz nomedītā dzīvnieka ķermeņa vai ap ragu tā, lai marķieri nebūtu iespējams noņemt, to nesabojājot. Marķieri aizliegts noņemt no ķermeņa vai raga, kā arī ķermeni sadalīt pirms veidlapas “Informācija par izlietotajām medību atļaujām” (3. pielikums ) aizpildīšanas.
– Par nomedītā dzīvnieka pārvietošanu uzskatāma arī ķermeņa ievietošana transportlīdzeklī vai piestiprināšana pie transportlīdzekļa, izmantojot sakabes elementus.
– Par nomedītā dzīvnieka pārvietošanu nav uzskatāma iekšējo orgānu izņemšana (vēdināšana) vietā, kur tas nomedīts.

 

Līdz 2023. gada 1. aprīlim ir atļauts medīt stirnas un mežacūkas medību iecirkņos, kas mazāki par 350 hektāriem, ja ir spēkā līgums par attiecīgo sugu limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos.

 

Noteikumi stājas spēkā pēc publikācijas Latvijas Vēstnesī.

 

LATMA valdes priekšsēdētāja Haralda Barvika komentārs:

 

"Diemžēl no tām izmaiņām, kas bija paredzētas lai uzlabotu dzīvi medniekiem un samazinātu administratīvo slogu, pieņemtajā grozījumu redakcijā palicis ļoti maz. Var teikt, ka palikušas ir tikai drupačas. Taču arī katrs pussolītis uz priekšu ir pussolītis uz priekšu. Pozitīvi vērtēju gan mežacūku gan stirnu iekļaušanu nelimitēti medījamo dzīvnieku sarakstā. Medniekiem būs pašiem iespējas koriģēt un plānot savu saimniecību un dzīvi neatkarīgi no dienestu vēlmēm.



Jāaizsaka ļoti liela nožēla un neizpratne par valdošās koalīcijas gļēvulību attiecībā par lūša statusa izmaiņām. Es daudzkārt esmu dzirdējies no koalīcijas partneriem, ka lēmumi jābalsta uz zinātniskiem atzinumiem, nevis jāklausās populistos. Taču šeit viss aizgāja otrādi. Mazas, nebūtiskas sabiedrības grupiņas vēlmes tikai ļoti vētraini aizstāvētas un klusu, klusu virzītas uz priekšu. Neatkarīgi no tā, kādas ir bijušas sarunas iepriekš, kādi bijuši  zinātnieku skaidrojumi, lūsis ir no medījamo dzīvnieku aprites izslēgts.



Cilvēkiem, kas virzīja šos grozījumus un pieņēma lēmumus, vēlāk būtu jāuzņemas arī reāla atbildība par to, ja lūšu populācija būs zaudētāja. Tas tā neizbēgami notiks un man šaubas par to nerodas. Līdzīgs eksperiments tika veikts Igaunijā un rezultātu redzam – lūšu populācija ir samazinājusies un populācijas stāvoklis ir daudz sliktāks nekā tad, kad šos dzīvniekus medīja."