Spēkā stājas grozījumi Medību likumā

Sākums » Aktualitātes » 2022

Spēkā stājas grozījumi Medību likumā
1. aprīlī (2022) spēkā stājas būtiski grozījumi Medību likumā, kura konsolidētā versija atrodama mājas lapā Likumi.lv! Likums ir piedzīvojis vairākus būtiskus grozījumus.

01.04.2022.

Pirmkārt, tagad likumā ir definēts, kas ir diennakts tumšais laiks. Tas ir laikposms, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta.



Otrkārt, ir noteikts, ka situācijās, ja medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus, medīt pilsētu teritorijā atļauts saskaņā ar pašvaldības noteikto kārtību. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par medībām pilsētā, nosakot teritorijas (zonas), kurās atļauts medīt, un, ja nepieciešams, papildus medību jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem nosakot arī medībās izmantojamos rīkus, līdzekļus, metodes, paņēmienus un drošības nosacījumus.
Tas nozīmē, ka ir atcelts aizliegums rīkot medības pilsētās, bet tagad ir noteiktas situācijas, kad to var darīt, bet tam būs jānotiek saskaņā ar pašvaldības iztrādātajiem noteikumiem.



Treškārt, likums nosaka jaunus nosacījumus, lai izvedotu jaunu medību iecirkni.
17.pants. (1) Medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļaujamās medību platības nav mazākas par:
1) 350 hektāriem, ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību īpašnieks vai medību tiesību īpašnieki, kuru medību platības atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu;
2) 1000 hektāriem, ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību lietotājs.



(2) Ministru kabinets nosaka:
1) medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kritērijus medību platību atzīšanai par vienlaidu medību platību;
2) medību tiesību apriti, nosakot to nodošanas kārtību un minimālo termiņu, šo tiesību īstenošanas, kā arī atcelšanas kārtību;
3) kārtību, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās.



Tāpat, būtiskas izmaiņas piedzīvojis likuma 19. pants. Grozījumi šī panta pirmās daļas 1. apakšpunktā skan šādi: stirnu un mežacūku medībām — ne mazāk kā 350 hektāru, ieskaitot šādas zemes kategorijas: lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mežs, krūmājs, purvs, ūdens objektu zeme (izņemot ezerus) un pārējā zeme, izņemot līnijveida funkcionējošus infrastruktūras objektus, kas nodalīti kā atsevišķa zemes vienība. Tas nozīmē, ka ir grozītas stirnu un mežacūku medībām paredzētās minimālās platības.
Savukārt pārejas noteikumi nosaka, Valsts meža dienesta pieņemtie lēmumi par tādu medību iecirkņu reģistrāciju, kuri neatbilst šā likuma 19. panta pirmās daļas prasībām, ir spēkā līdz 2023. gada 31. martam.



Tagad 24.pants izskatās šādi:
24.pants. Par nelikumīgām medībām atzīst:



1) medīšanu tādā termiņā un kārtībā, kas neatbilst medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem un kārtībai;
2) atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībā bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts, izņemot šā likuma 3. panta trešās daļas 3. punkta “c” apakšpunktā un 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;
3) medīšanu ar šaujamieroci, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība, mednieka sezonas karte vai medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, kā arī limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību atļaujas;
4) medījamo dzīvnieku medīšanu ar medību rīkiem, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība un mednieka sezonas karte, kā arī medību rīku neatļautu lietošanu;
5) limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanu no vietas, kur tas nomedīts, vai ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošanu, ja nav aizpildīta medību atļauja;
6) medīšanu vietās, kur medīt aizliegts, kā arī vietās, kur aizliegtas attiecīgās dzīvnieku sugas medības, izņemot šā likuma 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;
7) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18.pantā un 29.panta sestās daļas 3.punktā minētos gadījumus;
8) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;
9) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:
a) “putnu” līmi, aklus vai sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu,
b) skaņu ierakstus,
c) mākslīgus gaismas avotus diennakts tumšajā laikā, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības,
d) nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu diennakts tumšajā laikā, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības,
e) spoguļus un citas apžilbinošas ierīces,
f) lāzertipa tēmēkļus,
g) tīklus, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,
h) kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,
i) arbaletus, lokus,
j) pusautomātiskus šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,
k) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus,
l) ieročus, kas nav klasificēti kā medību šaujamieroči,
m) siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus diennakts tumšajā laikā, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības;
10) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:
a) ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām,
b) elektriskas vai elektroniskas ierīces, kas spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku,
c) sprāgstvielas, patšāvējus,
d) indes un saindētu vai imobilizējošu ēsmu,
e) gāzes vai dūmus;
11) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja;
12) medīšanu, izmantojot jebkurus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt sugas izzušanu vietējās pašvaldības vai valsts teritorijā.

Visu Medību likumu lasiet šeit!

Avots: medibam.lv