Par spīti premjera solījumiem necelt nodokļus, 29.11. paceļ medību nodevas

Noteikumu projekts pieņemts bez konsultācijām, ignorējot nozares iebildumus, ar kļūdām, kā rezultātā tiks palielināts lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto postījumu apjoms, kā arī tiek veicinātas malumedības.

Pirmkārt, norādām, ka, izstrādājot šo noteikumu projektu, nenotika konsultācijas ar nozares nevalstiskajām organizācijām, tāpat tika ignorēti nevalstisko organizāciju iebildumi. Zemkopības ministrija aicināja tikai uz vienu darba grupas sēdi, kurā panāktā vienošanās netika ņemta vērā.  Šāda rīcība ir pretrunā ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu, kura mērķi ir sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos.

Otrkārt, pieņemtie grozījumi nav izpildāmi, jo ir pretrunā viens ar otru. Noteikumu 3.7.  punkts nosaka, ka par medību atļaujas izsniegšanu:  3.7.1. jebkura dzimuma un vecuma aļņa (Alces alces), aļņu buļļa un staltbriežu (Cervus elaphus) buļļa nomedīšanai – 15,00 euro. Savukārt noteikumu 3.7.2. apakšpunkts nosaka, ka staltbriežu (Cervus elaphus) govs vai teļa, aļņu (Alces alces) govs vai teļa, medņa (Tetrao urogallus), rubeņa (Tetrao tretrix) un vilka nomedīšanai (Canis lupus) – 7,50 euro.

Cik tad galu galā ir jāmaksā par aļņa govs vai teļa medību atļaujas izsniegšanu – 15 vai 7,50 euro?

Treškārt, savos iebildumos LATMA Ministru kabinetam norādīja, ka ņemot vērā, ka Zemkopības ministrija noteikumu projektā nav ņēmusi vērā nosacījumus, par kādiem tika panākta vienošanās darba grupā, LATMA kategoriski iebilst pret 3.7.1. un 3.7.3. apakšpunktos minētajām summām. Ņemot vērā to, ka pieaug briežveidīgo medījamo dzīvnieku nodarītais postījumu apmērs un to, ka mednieku kolektīviem tiek piešķirtas pat līdz 200 nomedīšanas atļaujām, nodevas celšana par aļņu un staltbriežu nomedīšanas atļaujām novedīs pie tā, ka mednieki neizņems visas piešķirtās atļaujas, neizpildīs noteiktos nomedīšanas apjomus gluži vienkārši tādēļ, ka mednieku kolektīvam, kuram ir biedrības statuss, nav tādu līdzekļu. Diemžēl, atsevišķos gadījumos tas novedīs arī pie malumedībām. 

Ceturtkārt, LATMA izsaka iebildumu par 3.8.1. apakšpunkta redakciju. Ieviešot šādu samaksu par tiesībām ārvalstniekiem medīt Latvijā, mūsu valsts kļūst par vienu no dārgākajām Eiropas Savienības valstīm šajā jomā, kas neveicinās nedz tūrismu, nedz arī vēlmi ierasties Latvijā medībās. Ja būs iespēja izvēlēties, medību tūristi dosies medīt uz Lietuvu un Igauniju, jo pirmajā vispār nav nodevas par tiesībām medīt valstī, bet otrajā - ārvalstu medniekam jāmaksā tāda pati nodeva, kā Igaunijas pilsoņiem.

Norādām arī, ka līguma par Eiropas Savienību 9. pantā ir noteikts, ka visās darbībās ES ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās. Tādēļ ir diskriminējoši Eiropas Savienības pilsoņiem noteikt lielāku nodevu par mednieka sezonas karti nekā Latvijas pilsoņiem.

Priekšlikums bija, ka par ārvalstu mednieka atļauju medīt Latvijā būtu nosakāma tādā pati summa, kā par mednieka sezonas kartes izsniegšanu Latvijas pilsonim, proti 30 eiro.