Pētījumi
Sākums » Medības Latvijā » Pētījumi
|
Sējas zosis Kad 2013. gadā Zviedrijā notika konference, kurā sprieda, ka pēdējo desmit gadu laikā strauji samazinājies taigas sējas zosu skaits, Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) nolēma veikt nelielu pilotprojektu, lai saprastu, cik daudz taigas sējas zosu mednieki nomedī. Atgādinām, ka Latvijā ir medījamas sējas zosis, neizšķirot pasugu. Bet Latvijai pāri migrē abas pasugas – taigas un tundras. Ar tundras sējas zosīm viss esot kārtībā, bažas Eiropas zinātniekiem radījušas taigas iemītnieces. Tādēļ 2014. gada rudenī izskanēja aicinājums iesūtīt nomedīto sējas zosu galvas attēlus. Pēc trīs gadus ilgušās datu vākšanas šogad apkopoti iegūtie rezultāti. Jāatzīmē, ka šis bija pilotprojekts par 2013. – 2016. gadu, un, kā izrādās, šis ir vienīgais veids, lai kaut cik iegūtu datus par sējas zoss pasugu sastopamību Latvijā. Dr. biol. Dmitrijs Boiko, piesaistot kolēģi no Zviedrijas, izpētīja iesūtītos attēlus un secināja, ka no kopumā 141 sējas zoss, kas aplūkojama bildēs, pasuga rossicus konstatēta 139 īpatņiem jeb 98,58%, bet pasuga fabalis – diviem īpatņiem jeb 1,42%.
Nomedīto sējas zosu (Anser fabalis) monitorings 2014.-2016.
Pēc AS "Latvijas valsts meži" pasūtījuma no 2005. līdz 2009.gadam tika veikts pētījums "Medņu riestu telpiskā sadalījuma pašreizējā stāvokļa analīze un priekšlikumu izstrādāšana medņu riestu dzīvotņu apsaimniekošanai, balstoties uz riestu un dzīvotņu analīzi".
Šī, viena no apjomīgākajiem un 5 gadus ilgā projekta partneris ir Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Vērtējot pētījuma rezultātus jāsecina, ka ir iegūts viens no apjomīgākajiem pētījumu apkopojumiem latviešu valodā. Ir arī iegūti jauni rezultāti, kas atsevišķos gadījumos atšķiras no līdz šim literatūrā minētajiem. Pētījuma autori norāda arī uz faktoriem, kas nav tieši saistīti ar meža apsaimniekošanu – plēsīgo dzīvnieku, meža apmeklētāju un transporta (dzelzceļa, valsts nozīmes autoceļu) traucējumu ievērojamo negatīvo ietekmi uz medņiem. Šī izpēte ir veikta ar mērķi iegūt zināšanas meža apsaimniekošanas plānošanas atbalstam.
Priekšlikumi medņu riestu apsaimniekošanai Latvijā PDF formātā
Lielie plēsēji
Lielo plēsēju populācijas zinātniskā pētījuma 2010.gada rezultāti PDF formātā
Lielo plēsēju populācijas stāvokļa izmaiņas medību ietekmē 2011.gada rezultāti
Ūdensputni
Šīs informācijas ieguves mērķis – atklāt medījamo ūdensputnu populācijām kritiskos faktorus gan ligzdošanas, gan pēcligzdošanas laikā, veikt korekcijas ūdensputnu populāciju apsaimniekošanā atbilstoši mainīgajiem apstākļiem.
Jau vairākus gadus šis pētījums saņem finansējumu no Medību saimniecības attīstības fonda. Pētījuma pasūtītājs ir Zemkopības ministrija, bet veicējs ir Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts. Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu monitoringa 2009.gada rezultāti PDF formātā
Pārnadži
Pētījumu "Pārnadžu (aļņu, stalbriežu) monitorings" sāka 2008.gadā. Tā pasūtītājs ir Zemkopības ministrija, finansējums tiek saņemts no Medību saimniecības attīstības fonda, bet izpildītājs ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava".
"Pārnadžu (aļņu, staltbriežu) monitorings" 2009.gada rezultati PDF formātā
|
Lielo plēsēju populācijas zinātniskais pētījums ir būtisks, lai Latvijā varētu turpināt medīti vilkus un lūšus. Projekta pasūtītājs ir Zemkopības ministrija, to finansē no Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļiem. Pētījuma izpildītājs Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava".
Mūsdienu Latvijas medību saimniecībā ir gan vēlme, gan iespēja palielināt pārnadžu populācijas, taču pārmērīgi vai neefektīvi izmantojot šo medījamo dzīvnieku resursus, tie var radīt būtiskus zaudējumus mežsaimniecībai. Projekta mērķis ir, novērtējot pašreizējo aļņu un staltbriežu populāciju stāvokli vietās ar atšķirīgām saimniekošanas metodēm, dabiskajiem apstākļiem un vides noslogojumu, atrast reāli pastāvošu optimālāko situāciju, kurā pie minimāliem mežaudžu postījumiem pastāv maksimāli populāciju kvalitatīvie rādītāji. Izmantojot iegūto informāciju, sagatavot ieteikumus pārnadžu populāciju apsaimniekošanai.