Starptautiskā zinātniskā žurnālā Nature Sustainability 2025. gadā publicēts pētījums sniedz būtisku ieguldījumu diskusijā par medību lomu dabas aizsardzībā. Pētījuma autori – Džeikobs E. Hils, Kenets F. Kellners un Džerolds L. Belants – analizēja vairāk nekā 1600 sauszemes zīdītāju sugu datus visā pasaulē, izmantojot IUCN Sarkanā saraksta informāciju par sugu izmantošanu, tirdzniecību un populāciju tendencēm.
Pētījuma rezultāti ir skaidri – sugas, uz kurām attiecas regulētas medības, ievērojami biežāk ir ar stabilām vai pieaugošām populācijām un retāk tiek klasificētas kā apdraudētas, salīdzinot ar sugām, uz kurām medības neattiecas. Vienlaikus konstatēts, ka sugas, kuras tiek medītas pārtikai, nav biežāk pakļautas populācijas samazinājumam vai apdraudējumam nekā nemedītas sugas.
Šie secinājumi liecina, ka labi regulētas medības var būt saistītas ar labvēlīgāku sugu aizsardzības statusu un var kalpot kā ilgtspējīgas savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas instruments.
Lai gan pētījumam ir globāls mērogs, tā secinājumi ir īpaši nozīmīgi Eiropas kontekstā. Eiropas medību sistēmu raksturo stingrs tiesiskais regulējums, zinātnē balstītas kvotas, pastāvīga monitoringa sistēmas un kontroles mehānismi. Šādos apstākļos medības nav pašmērķis, bet gan savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas instruments.
Daudzu Eiropā medījamu zīdītāju sugu – piemēram, stirnu, staltbriežu, mežacūku un aļņu – populāciju aizsardzības stāvoklis ir labvēlīgs. Tas ir ilgstošu apsaimniekošanas sistēmu rezultāts, kurās mednieki ir aktīvi iesaistīti gan populāciju uzskaitē, gan biotopu uzturēšanā un datu nodošanā valsts institūcijām.
Medības kā daļa no plašākas dabas aizsardzības politikas
Pētījuma autori uzsver, ka medības nav vienīgais risinājums dabas aizsardzībā un nekad nevar aizstāt biotopu saglabāšanu vai plašākas bioloģiskās daudzveidības politikas. Tomēr mērķētas, zinātniski pamatotas un stingri regulētas medības var būt nozīmīga ilgtspējīgas savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas sastāvdaļa.
Šāda pieeja pilnībā saskan ar Eiropas Savienības un nacionālo valstu normatīvo regulējumu, kur medības tiek atzītas par likumīgu instrumentu populāciju regulēšanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un cilvēka un savvaļas dzīvnieku konfliktu mazināšanai.
Saskaņa ar FACE pierādījumu bāzi
Pētījuma secinājumi papildina arī Eiropas Medību un dabas aizsardzības federācijas (FACE) līdzšinējo pierādījumu bāzi. FACE Bioloģiskās daudzveidības manifests uzskatāmi parāda mednieku ieguldījumu biotopu saglabāšanā un uzturēšanā visā Eiropā. Savukārt FACE Ungulate Harvest Report 2025, kurā apkopoti medījumu dati no 34 Eiropas valstīm, apliecina, ka regulētas medības, balstītas uz uzskaiti, ziņošanu un adaptīvu apsaimniekošanu, veicina lielo zīdītāju populāciju ilgtspējīgu pārvaldību un atjaunošanos.
Kopumā šis jaunais Nature Sustainability pētījums kopā ar Eiropas praktisko pieredzi vēlreiz apliecina, ka medības, ja tās tiek īstenotas atbildīgi un zinātniski pamatoti, ir leģitīms un efektīvs dabas aizsardzības instruments, nevis bioloģiskās daudzveidības apdraudējums.
