Pieci izplatītākie mīti par medībām (un kāpēc tie nav patiesi)

by LATMA

Sabiedrībā joprojām pastāv vairāki maldīgi priekšstati par medībām, kas balstās emocijās, nevis faktos. Medības nav tikai tradīcija vai vaļasprieks — tās ir būtiska dabas resursu apsaimniekošanas sastāvdaļa, kas nodrošina līdzsvaru, bioloģisko daudzveidību un drošību cilvēkiem. LATMA apkopo piecus biežāk dzirdētos mītus un skaidro, kāpēc tie neatbilst patiesībai.

1. Mīts: Medības ir “nogalināšana izklaidei”

Patiesība: medības ir populāciju apsaimniekošana, nevis izklaide.
Latvijā un Eiropā medības regulē stingri normatīvie akti, balstoties zinātniskos datos, populāciju monitoringos un ekosistēmu vajadzībās. Medības palīdz samazināt ceļu satiksmes negadījumus, novērst postījumus mežsaimniecībā un lauksaimniecībā, uzturēt veselīgas dzīvnieku populācijas un nodrošināt dabisku, veselīgu un ilgtspējīgu gaļu. Tās nav spontāna rīcība, bet plānota dabas pārvaldība.

2. Mīts: Daba pati visu regulē, mednieki nav vajadzīgi

Patiesība: mūsdienu Eiropā “dabiskās” ekosistēmas nepastāv.
Latvijā valda mozaīkas tipa ainava — meži, lauki, pilsētas, infrastruktūra un intensīva saimnieciskā darbība. Šādā vidē dabiskā regulācija vairs nedarbojas pilnvērtīgi. Plēsēju populācijas bieži rada papildus problēmas un konfliktus, jo to mērķis nav tikai savvaļas dzīvnieki, daļa sugu zaudējušas biotopus, savukārt dzīvnieki pilsētās vairojas straujāk nekā jebkad. Medības aizstāj procesus, kas dabā vairs nenotiek dabiski.

3. Mīts: Mednieki izšauj visu, kas kustas

Patiesība: medības ir augsti regulēts process ar stingrām kvotām un noteikumiem.
Latvijā vairākas sugas ir definētas kā limitētie medījamie dzīvniekie (aļņi, brieži, vilki), medījamās sugas ir sadalītas pēc dzimuma un vecuma, medību laiki noteikti pēc bioloģiskā cikla, un medniekam jāiziet apmācība, eksāmeni un regulāri jāpilnveido zināšanas. Mednieks nedarbojas pēc principa “gribu — negribu”, bet ievēro plānu, kas balstīts populāciju monitoringa datos.

4. Mīts: Medības kaitē bioloģiskajai daudzveidībai

Patiesība: pareizi organizētas medības var palielināt bioloģisko daudzveidību.
Pārāk lielas populācijas degradē biotopus, bojā meža atjaunošanos, bojā zemsedzi un ierobežo citu sugu iespējas. Medības palīdz saglabāt līdzsvaru, kas nepieciešams veselīgām un dzīvotspējīgām ekosistēmām.

5. Mīts: Gaļu veikalā iegūt ir “humānāk” nekā medīt

Patiesība: medījumu gaļa ir viens no dabiskākajiem un ilgtspējīgākajiem pārtikas avotiem Eiropā.
Medījumu gaļa ir 100% dabiska, bez antibiotikām un hormoniem, ar zemu oglekļa pēdu un iegūta no brīvi dzīvojošiem dzīvniekiem. Dzīvnieks dzīvo brīvībā, barojas dabīgi un tiek nomedīts ar vienu precīzu šāvienu — bez industriālās lopkopības radītā stresa. Tā ir kvalitatīva vietējā pārtika, kas tiešā veidā atbalsta ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.

Secinājums

Medības nav mīts, bet zinātnē balstīts dabas apsaimniekošanas instruments, kas nodrošina līdzsvaru starp dzīvniekiem, cilvēkiem un apkārtējo vidi. LATMA aicina balstīt diskusijas faktos, nevis stereotipos — Latvijas dabas nākotne ir mūsu visu atbildība.

You may also like

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu jūsu lietošanas pieredzi. Mēs pieņemam, ka jums tas ir pieņemami, taču, ja vēlaties, jūs varat atteikties Piekrītu Uzzināt vairāk

Privātuma un sīkdatņu politika