Svētā Huberta diena tiek svinēta 3. novembrī, un viņš ir mednieku aizbildnis. Daudzviet šajā dienā tiek svinēta Svētā Mise par medniekiem, kurā tiek lūgts par drošību un pateicību par dabas dāvanām. Pēc vai pirms Mises var notikt dzīvnieku – suņu, zirgu – svētīšana. Šī svētīšana tiek veikta, izmantojot Vispārējo svētību grāmatu, kur ir paredzētas svētības dzīvniekiem un darba rīkiem, bet ne medījumiem.
Tāpat brieža ienešana baznīcā vai altāra priekšā ir neoficiāls, simbolisks rituāls, kas attīstījies no Centrāleiropas mednieku tradīcijām – Svētā Huberta Mises.
Šādos dievkalpojumos baznīcu rotā ar zaļumiem, trofejām un medību simboliem, un mūzika tiek spēlēta ar medību ragiem.
Jā, katoļu baznīcas oficiālajā liturģijā nav paredzēta īpaša kārtība vai rituāls, kas aprakstītu nomedīta brieža ienešanu baznīcā, suņu vai mednieku svētīšanu Svētā Huberta svētku laikā. Tomēr šādas tradīcijas pastāv tautas dievbijības un mednieku kultūras līmenī, īpaši Viduseiropā (Polijā, Vācijā, Čehijā, Slovākijā, Austrijā) un dažviet arī Latvijā.
Senākos laikos cilvēki mēdza nest uz Baznīcu kā pateicības dāvanu to, kas viņiem ir – ēdienu, apģērbu, finanses, kas pēc dievkalpojuma tika izdalītas trūcīgajiem.
Tādēļ arī šodien nav nekas ārkārtējs, ja mednieki savā dievkalpojumā pienes to, kas viņiem ir – svaigu medījumu, ko pēc tam notiesā paši, vai kas tiek nodots draudzei, kura to izdala tālāk tiem, kam tas nepieciešams.
Šādu praksi redzam jau no pasaules radīšanas (Kains un Ābels katrs pienesa savas dāvanas: viens – no lauka labumiem, otrs – no ganāmpulka). Tāpat arī par pirmajiem kristiešiem lasām, ka apustulis Pāvils katru aicina ziedot to, kas tam ir, ar priecīgu sirdi – cik kurš vēlas.
Līdz ar to brieža ienešana dievnamā Mises laikā ir kā zīme, ka Dievam pateicamies par svētību un dodam Viņam labāko, kas mums ir – un tas nav nekas ārkārtējs.
Tad jau tikpat ļoti vajadzētu uztraukties par Pļaujas svētkiem, kuru laikā uz dievnamu tiek nestas dārza veltes, konservējumi, arī gaļas izstrādājumi un dažādi citi darinājumi. Tas ir tas pats! Tikai tad, nezin kāpēc, neviens neuztraucas.
Lieldienās cilvēki tiek aicināti nest uz baznīcu gaļu, miltu izstrādājumus, olas, lai tos svētītu un svētība tiktu aiznesta uz mājām.
Zāļu svētdienā, 15. augustā, visi ticīgie ir aicināti uz baznīcu nest ārstniecības augus, ko arī īpaši svēta.
Tāpat Svētā Franciska dienā visā pasaulē uz baznīcu ved mājlopus un mīļdzīvniekus, kur tos svēta – un par to nevajag brīnīties!
Baznīca vienmēr ir atbalstījusi harmonisku dzīvesveidu starp Dievu, dabu un cilvēkiem. Un, svētot ikdienišķas lietas, tas tiek pasvītrots!
