Somijā pieņemts būtisks politisks lēmums lielo plēsēju pārvaldībā. 2025. gada 15. decembrī Somijas parlaments (Eduskunta) ar pārliecinošu balsu vairākumu – 135 pret 35 – pieņēma likumu, kas paredz vilku, lāču un lūšu populāciju apsaimniekošanas medības ar reģionālām kvotām visā valsts teritorijā.
Būtiski, ka lēmums tika pieņemts pāri valdības un opozīcijas robežām, apliecinot plašu politisko un sabiedrības atbalstu šādai pieejai.
Ko paredz pieņemtais regulējums?
Pieņemtais likums:
- ievieš populāciju apsaimniekošanas medības kā instrumentu lielo plēsēju pārvaldībā;
- nosaka reģionālas kvotas vilkam, lācim un lūsim;
- paredz iespēju uzsākt vilka populāciju apsaimniekošanas medības no 2026. gada 1. janvāra.
Medības paredzētas kā ierobežots, kontrolēts un datos balstīts instruments, nevis nekontrolēta vai vispārēja lielo plēsēju ieguve.
Kāpēc Somija pieņem šādu lēmumu?
Somijas Mednieku savienība norāda, ka lielo plēsēju populācijas valstī ir sasniegušas vēsturiski augstu līmeni:
- vilki – aptuveni 570 indivīdi;
- lūši – aptuveni 3500 indivīdi;
- lāči – aptuveni 2500 indivīdi.
Populāciju apsaimniekošanas medības tiek uzskatītas par nepieciešamu instrumentu, lai:
- saglabātu plēsēju cilvēkbailes;
- mazinātu konfliktus ar iedzīvotājiem un lauku kopienām;
- nodrošinātu sabiedrības pieņemšanu lielo plēsēju klātbūtnei ilgtermiņā.
Svarīgi uzsvērt, ka Somijas pieredze rāda – lūšu un lāču populācijas pēdējā desmitgadē ir dubultojušās, neskatoties uz populāciju apsaimniekošanas medībām.
Atbilstība Eiropas Savienības regulējumam
Somija uzsver, ka:
- kvotu medības ir minētas ES Dzīvotņu direktīvā kā viens no populāciju pārvaldības instrumentiem;
- lāču kvotu medības valstī notiek jau kopš 1993. gada;
- ne Somijas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumos, ne līdzšinējā praksē nav noteikti ierobežojumi, kas liegtu šādu pieeju, un Eiropas Komisija to nav iebildusi.
Kas notiks tālāk?
Somijas parlaments uzdevis:
- nekavējoties sagatavot normatīvos aktus lāču un lūšu populāciju apsaimniekošanas medībām;
- pirms galīgo lēmumu pieņemšanas rīkot atklātas reģionālās diskusijas par mērķa populāciju līmeņiem un medību kvotām.
Vienlaikus mednieki tiek aicināti aktīvi iesaistīties:
- ziņojot lielo plēsēju novērojumus Tassu sistēmā;
- nododot vilku DNS paraugus;
- piedaloties lūšu mazuļu uzskaites kampaņās.
Kāpēc tas ir nozīmīgi arī Latvijai?
Somijas piemērs parāda, ka lielo plēsēju aizsardzība un apsaimniekošana nav savstarpēji izslēdzoši procesi. Ja lēmumi balstās:
- zinātniskos datos,
- caurspīdīgā pārvaldībā,
- sabiedrības un vietējo kopienu līdzdalībā,
ir iespējams nodrošināt līdzsvarotu pieeju, kas vienlaikus sargā dabas vērtības un mazina konfliktus ar cilvēkiem.
Šis lēmums ir nozīmīgs signāls arī citām Eiropas valstīm, tostarp Latvijai, kur diskusijas par lielo plēsēju populāciju apsaimniekošanu turpinās.
