Žurnāls Medības savā portālā publicējis informāciju par Somijā veikto zinātnisko pētījumu, kas apstiprina riskus, uz kuriem Latvijas Mednieku asociācija jau iepriekš vairākkārt ir norādījusi likumdevējiem un politikas veidotājiem. Proti – vienpusēja pārnadžu populāciju samazināšana, neņemot vērā plēsēju skaitu un to ietekmi uz ekosistēmu, var radīt blakus efektus, tostarp palielināt vilku uzbrukumu risku suņiem.
Pētījums, kas 2023. gadā publicēts žurnālā European Journal of Wildlife Research, analizē vilku uzbrukumus suņiem Somijas vilku teritorijās un to saistību ar pieejamo savvaļas barības bāzi. Zinātnieki konstatējuši statistiski nozīmīgu negatīvu korelāciju starp pārnadžu blīvumu un vilku uzbrukumu skaitu suņiem. Vienkāršoti – teritorijās, kur vilkiem ir vairāk dabiskās barības (alnis, brieži u.c.), uzbrukumu suņiem ir mazāk, savukārt tur, kur savvaļas pārnadžu blīvums ir zemāks, uzbrukumu risks pieaug.
Pētījums veikts vilku teritoriju līmenī, ņemot vērā gan vilku skaitu konkrētajā teritorijā, gan suņu izmantošanas intensitāti, gan pārnadžu populāciju blīvumu un kopējo biomasu. Rezultāti parāda, ka īpaši būtiska loma bijusi kopējai savvaļas pārnadžu biomasai – jo tā lielāka, jo mazāks uzbrukumu risks suņiem. Vienlaikus autori norāda, ka konflikts ir daudzdimensionāls, taču barības bāzes faktors ir nozīmīgs un izmērāms.
LATMA jau iepriekš diskusijās ar politikas veidotājiem ir uzsvērusi, ka pārnadžu populāciju regulēšana nevar notikt atrauti no plēsēju ietekmes. Latvijā pēdējos gados aļņu skaits ir samazināts, staltbriežu populācija tiek mērķtiecīgi mazināta, stirnu skaitu daudzviet ietekmē plēsēju spiediens, savukārt mežacūku populācija joprojām ir zema Āfrikas cūku mēra dēļ. Tajā pašā laikā vilku populācija saglabājas stabila, bet lāču un lūšu regulēšana Latvijā netiek īstenota.
Šajā kontekstā Somijas pētījums ir būtisks arguments, ka, samazinoties vilkiem pieejamajai dabiskajai barības bāzei, konflikta risks ar suņiem var pieaugt. Tas īpaši aktuāli situācijā, kad Latvijā šā gada sākumā jau nepilnu divu mēnešu laikā konstatēti deviņi vilku uzbrukumi suņiem dažādās vietās – ne tikai medību suņiem mežā, bet arī suņiem māju pagalmos.
Neviens neapstrīd, ka pārnadžu populāciju lielums ietekmē mežsaimniecības un lauksaimniecības postījumus un ceļu satiksmes negadījumu risku. Taču ekosistēma ir savstarpēji saistīta sistēma, kurā vienas sastāvdaļas regulēšana neizbēgami ietekmē citas. LATMA ieskatā lēmumi par pārnadžu populāciju samazināšanu nedrīkst tikt pieņemti izolēti, neanalizējot plēsēju populācijas lielumu un to ietekmi.
Žurnāla Medības publicētā informācija par Somijas pētījumu vēlreiz parāda, ka riski, uz kuriem esam norādījuši, nav hipotētiski. Tie ir zinātniski analizēti un dokumentēti. Tādēļ aicinām atgriezties pie sabalansētas, datos balstītas pieejas savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanā, kur tiek vērtēts ne tikai postījumu apjoms, bet arī plēsēju un pārnadžu savstarpējā mijiedarbība un iespējamās sekas sabiedrības drošībai.
