Šā gada 18.martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba grupas sēdē par grozījumiem Medību likumā piedalījās arī Latvijas Mednieku asociācija (LATMA), paužot skaidru nostāju – problēma ar staltbriežu radītajiem postījumiem atsevišķās teritorijās pastāv, taču piedāvātie risinājumi likuma grozījumu veidā attiecībā uz izmaiņām medību platībās šobrīd ir sasteigti un var radīt būtiskus riskus visai nozarei.
LATMA uzsvēra, ka pēdējos gados mednieki ir būtiski pielāgojušies un ņēmuši vērā lauksaimnieku un mežsaimnieku paustās bažas. Ir ieviesti vairāki instrumenti un atbalstīti risinājumi – palielināti nomedīšanas apjomi, pagarinātas medību sezonas, vienkāršoti nosacījumi un nodrošināta elastīgāka pieeja atļauju piešķiršanai. Tas nozīmē, ka nozare jau aktīvi strādā pie postījumu mazināšanas.
Tomēr būtiski ir saprast, ka medību saimniecība nav mehānisms, kas reaģē uzreiz. Tai ir inerce. To skaidri redzam aļņu populācijā – pat pēc medību limitu samazināšanas populācijas lejupslīde turpinās. Līdzīga situācija veidojas arī ar staltbriežiem – pēdējo sezonu intensīvā medīšana jau sāk dot rezultātus, un populācija samazinās. Taču šis process turpināsies vēl kādu laiku neatkarīgi no tā, vai medību apjomi tiek mazināti.
Tieši tāpēc LATMA brīdina par risku sasniegt lūzumpunktu – brīdi, kad populācija sāk samazināties pārāk strauji un nāksies domāt nevis par skaita ierobežošanu, bet par populācijas atjaunošanu un kvalitātes saglabāšanu. Papildus jāņem vērā arī plašāks ekosistēmas konteksts. Staltbrieži ir būtiska barības bāze lielajiem plēsējiem, un to strauja samazināšana var ietekmēt vilku un lāču uzvedību, radot jaunus izaicinājumus lauku teritorijās.
LATMA uzsvēra, ka lokālas problēmas jārisina lokāli – ciešā sadarbībā starp medniekiem, lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Šāda pieeja jau darbojas praksē un dod rezultātus, kamēr vispārēji likuma grozījumi var radīt medību iecirkņu sadrumstalotību un destabilizēt esošo sistēmu, radot jaunas un neparedzamas problēmas.
Pozitīvi vērtējams, ka turpmākās diskusijas deleģētas Zemkopības ministrijai, dodot iespēju visām iesaistītajām pusēm kopīgi meklēt sabalansētus risinājumus. LATMA ieskatā tas ir pareizais virziens – strādāt ar datiem, sadarbību un mērķētiem pasākumiem, nevis sasteigtiem likuma grozījumiem.
LATMA izsaka pateicību Saeimas deputātiem un sadarbības partneriem par iedziļināšanos šajā jautājumā un cer uz konstruktīvu turpmāko darbu, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus gan postījumu mazināšanai, gan medību saimniecības stabilitātes saglabāšanai.
Atsevišķi LATMA vērš uzmanību uz pagājušajā gadā noslēgto memorandu starp nozares organizācijām, kura mērķis bija tieši šādu jautājumu risināšana sadarbības ceļā. Lai gan likuma grozījumus virza Saeimas deputāti, LATMA ieskatā vienotu nozares nostāju par staltbriežu populācijas pārvaldību un postījumu mazināšanu bija iespējams un nepieciešams izstrādāt tieši memoranda ietvaros. Tas būtu ļāvis visām iesaistītajām pusēm savlaicīgi vienoties par konkrētiem risinājumiem un tos kopīgi virzīt. Šobrīd rodas bažas, ka memorands netiek pilnvērtīgi izmantots, un tas var mazināt arī mednieku motivāciju turpināt uzņemtās saistības un iesaistīties kopīgā problēmu risināšanā.
Foto no Memoranda PAR SAVSTARPĒJO SADARBĪBU SAVVAĻĀ DZĪVOJOŠO DZĪVNIEKU POPULĀCIJU APSAIMNIEKOŠANĀ parakstīšanu pagājušā gadā.
