Publiskajā telpā Latvijā pēdējos gados arvien biežāk izskan apgalvojumi, ka staltbriežu skaits pie mums ir kļuvis par ārkārtas problēmu un ka Latvija it kā nonākusi kādā īpašā situācijā. Tomēr, paskatoties uz Eiropas mēroga datiem, aina ir daudz mierīgāka un vienlaikus arī daudz skaidrāka – Latvija šajā ziņā nekad nav nekāds unikāls izņēmums. Tas, ko redzam pie mums, lielā mērā ir daļa no kopējās Eiropas tendences.
Staltbriežu skaita pieaugums Latvijā nebija nekāda unikāla vai “ārkārtēja krīze” — tas bija loģisks un prognozējams populācijas attīstības posms. Pirms dažiem gadiem Latvijā tika sasniegts maksimālais staltbriežu skaits — ap 71 tūkstoti dzīvnieku, un tieši tad sākās intensīvs spiediens no Zemkopības ministrijas, lauksaimnieku un mežsaimnieku puses par nepieciešamību šo populāciju strauji samazināt. Tagad tas jau vairākus gadus arī tiek darīts ļoti intensīvi. Taču jāatceras — tik būtiska un strauja lielo zālēdāju skaita samazināšana nevar notikt bez sekām. Tas ietekmēs ne tikai medību saimniecību, bet arī meža ekosistēmu, dzīvnieku uzvedību un populācijas struktūru nākotnē.
Jaunākais FACE Ungulate Harvest Report 2025 rāda, ka staltbriežu populācija Eiropā pēdējo desmitgažu laikā kopumā ir pieaugusi gan skaita, gan izplatības ziņā. Līdz ar to pieaudzis arī nomedīšanas apjoms. Ja 2000. gadu sākumā Eiropā ik gadu tika nomedīti mazāk nekā 500 000 staltbriežu, tad šobrīd šis skaits jau sasniedz aptuveni vienu miljonu dzīvnieku gadā 29 valstīs.
Tas nozīmē, ka staltbriežu apsaimniekošana daudzviet Eiropā ir kļuvusi par ikdienas un pilnīgi normālu savvaļas dzīvnieku pārvaldības procesu. Un tieši šajā kontekstā jāskatās arī uz Latviju.
Lielākie staltbriežu nomedīšanas apjomi Eiropā ir Spānijā, Apvienotajā Karalistē un Polijā, kur katrā no šīm valstīm sezonā tiek nomedīti vairāk nekā 100 000 dzīvnieku. Tām seko Francija, Ungārija, Vācija, Austrija, Slovākija, Norvēģija un citas valstis ar ļoti aktīvu staltbriežu apsaimniekošanu.
Latvija šajā Eiropas kartē neatrodas starp lielākajām valstīm, taču arī nav perifērijā. Mēs esam tajā valstu grupā, kur staltbriežu apsaimniekošana ir nopietna, sistemātiska un nozīmīga. Citiem vārdiem – tas, ka Latvijā staltbriežu medības ir intensīvas, nav nekāda anomālija, bet gan pilnīgi saprotama realitāte Eiropas kontekstā.
Tas ir īpaši svarīgi brīdī, kad publiskajā telpā dažkārt tiek radīts iespaids, ka Latvijā notiek kaut kas ārkārtējs un nekontrolējams. Patiesībā dati rāda pretējo – staltbriežu populācijas pieaugums ir plaša Eiropas mēroga parādība, un līdz ar to arī apsaimniekošanas slodze ir pieaugusi daudzviet.
Turklāt FACE ziņojumā minētie pētījumi norāda vēl uz kādu būtisku aspektu – staltbriežu populāciju blīvumu un izplatību Eiropā lielākā mērā ietekmē medības un zemes izmantošana, nevis lielie plēsēji, piemēram, vilki, lūši vai lāči. Tas nozīmē, ka populācijas pārvaldība joprojām lielā mērā ir cilvēka rokās.
Latvijas mednieku situācija šajā ziņā nav ne viegla, ne vienkārša, taču tā arī nav unikāla. Tieši otrādi – mēs dzīvojam līdzīgā realitātē kā daudzas citas Eiropas valstis, kur staltbriežu apsaimniekošana ir kļuvusi par neatņemamu daļu no meža, lauksaimniecības un dabas resursu pārvaldības.
Svarīgākais secinājums ir vienkāršs: staltbriežu klātbūtne un intensīvāka apsaimniekošana pati par sevi nav pierādījums krīzei. Tas ir normāls process, kas daudzviet Eiropā jau sen ir ikdiena. Galvenais jautājums nav par to, vai staltbriežu ir “par daudz” kādā skaļā politiskā vai emocionālā nozīmē. Galvenais ir, vai populācija tiek apsaimniekota gudri, līdzsvaroti un ilgtermiņā pamatoti.
Un tieši tur arī slēpjas atšķirība starp troksni un reālu apsaimniekošanu.
Ar FACE ziņojumu var iepazīties šeit!
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu!
