Vācija ir pieņēmusi būtisku lēmumu savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas jomā – vilks ir iekļauts Federālajā medību likumā. Tas paver iespēju federālajām zemēm ieviest zinātnē balstītu vilku populācijas apsaimniekošanu reģionos ar augstu vilku blīvumu un labvēlīgu sugas aizsardzības statusu.
Vācijas Mednieku asociācija (DJV) šo lēmumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka vilku apsaimniekošanai ir jābalstās savvaļas bioloģijas datos, monitoringā un reālajā situācijā uz vietas, nevis ideoloģiskos pieņēmumos. Pēdējos 20 gados vilku skaits Vācijā strauji pieaudzis, radot daudzas konfliktsituācijas. Pēc vilka aizsardzības statusa maiņas Bernes konvencijas ietvaros, Vācija šobrī radusi iespēju vilku medības atvērt.
Ko paredz likuma izmaiņas?
Jaunais regulējums ļauj:
- noteikt regulāru medību sezonu vilku populācijas kontrolei;
- veikt tūlītēju rīcību gadījumos, kad vilki uzbrūk mājlopiem;
- skaidri noteikt atbildību federālajām zemēm – vairs nav iespējams aizbildināties ar Briseli vai Berlīni;
- atzīt, ka noteiktās teritorijās, piemēram, uz dambjiem vai Alpu ganībās, efektīva ganāmpulku aizsardzība ar žogiem nav iespējama.
DJV uzsver, ka piedāvātais modelis balstās uz savvaļas dzīvnieku bioloģiju – tostarp uz to, ka noteiktos periodos ir iespējams droši atšķirt pieaugušus dzīvniekus no jauniem, un ka apsaimniekošanai jābūt mērķētai, nevis haotiskai.
Sabiedrības atbalsts
Reprezentatīva sabiedriskās domas aptauja Vācijā rāda, ka gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju atbalsta vilku iekļaušanu medību tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu populācijas kontroli. Tas skaidri parāda, ka sabiedrība sagaida nevis pasīvu vērošanu, bet atbildīgu rīcību.
Plašāks Eiropas konteksts
Vilku populācijas atjaunošanās Eiropā ir aizsardzības politikas veiksmes stāsts. Taču jebkurai veiksmei seko atbildība. Ja populācijas pieaugums netiek sabalansēts ar adaptīvu apsaimniekošanu, pieaug konflikti, mazinās sabiedrības uzticēšanās un tiek apdraudēta līdzāspastāvēšana.
Mednieki Vācijā – tāpat kā citur Eiropā – nerunā par sugas iznīcināšanu. Runa ir par ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas vienlaikus:
- saglabā vilku kā sugu,
- aizsargā lauku saimniecības un mājlopus,
- nodrošina sabiedrības drošības sajūtu,
- un uztur sociālo pieņemamību savvaļas dzīvnieku aizsardzībai kopumā.
Vācijas piemērs skaidri parāda – līdzāspastāvēšana nav saukļu jautājums. Tā prasa datus, skaidru atbildību un rīkus, kas ļauj reaģēt reālajā situācijā.
Vācijā vilku populācija ir strauji augusi pēdējo divu desmitgažu laikā, un tā ir kļuvusi par vienu no lielākajām Eiropā. Saskaņā ar Deutscher Jagdverband (DJV) neoficiālām aplēsēm faktiskā vilku skaita valstī varētu būt apmēram 2 000 indivīdu, balstoties ne tikai uz oficiālajiem monitoringa datiem, bet arī lauka novērojumiem un ģenētisko izplatību. Oficiālie monitoringa dati no Dokumentācijas un konsultāciju centra par vilkiem (DBBW) norāda, ka 2024./2025. gada monitoringa periodā tika reģistrēti 219 vilku bari, 43 pāri un 14 teritoriālie indivīdi 276 vilku teritorijās — tas atbilst aptuveni 1 600–1 700 vilku uzskaitītajiem dzīvniekiem. Šie dati liecina par vilku atgriešanos un stabilu piesaisti Vācijas ainavai pēc vairāk nekā gadsimta prombūtnes.
Vilku skaita pieaugums ir dabas atveseļošanās stāsts, taču tas vienlaikus rada izaicinājumus gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā, jo pieaug arī konfliktsituācijas ar mājlopiem un nepieciešamība pēc adaptīviem apsaimniekošanas risinājumiem.
