Pēdējos gados Eiropā arvien lielāku uzmanību pievērš mentālās veselības problēmām. Pētījumi rāda, ka depresija, trauksme un citi psihiskās veselības traucējumi kļūst par vienu no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām. Saskaņā ar jaunāko analīzi Eiropas Savienībā katru gadu miljoniem cilvēku cieš no dažādiem mentālās veselības traucējumiem, un to ietekme uz sabiedrību turpina pieaugt.
Jaunā pētījumā, ko publicējusi Eiropas Vides aģentūra, īpaša uzmanība pievērsta vides faktoru ietekmei uz cilvēka psihisko veselību. Pētījums analizē, kā gaisa piesārņojums, vides troksnis un dažādas ķīmiskas vielas var veicināt depresiju, trauksmi un citus mentālās veselības traucējumus.
Vides piesārņojums un troksnis ietekmē mentālo veselību
Zinātnieki secina, ka ilgstoša pakļaušanās gaisa piesārņojumam, īpaši smalkajām daļiņām (PM2.5) un slāpekļa dioksīdam (NO₂), ir saistīta ar paaugstinātu depresijas risku un depresijas simptomu saasināšanos. Tāpat pētījumos konstatēts, ka arī vides troksnis – piemēram, auto satiksmes, dzelzceļa vai lidmašīnu radītais troksnis – var palielināt trauksmes un depresijas risku.
Hroniska trokšņa iedarbība aktivizē cilvēka organisma stresa reakcijas mehānismus, traucē miegu un var veicināt ilgtermiņa psiholoģisku slodzi. Pētījumos konstatēts, ka pat salīdzinoši neliels trokšņa pieaugums var nedaudz palielināt depresijas un trauksmes risku. Tas nozīmē, ka mūsdienu urbanizētajā vidē, kur dominē intensīva satiksme, trokšņi un piesārņojums, cilvēki arvien vairāk pakļauti faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt mentālo veselību.
Daba kā risinājums
Tajā pašā laikā arvien vairāk pētījumu apliecina arī pretējo – kontaktam ar dabu ir būtiska pozitīva ietekme uz cilvēka psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka uzturēšanās dabā, piemēram, pastaigas mežā, aktivitātes pie ūdens vai citi ar dabu saistīti pasākumi, palīdz samazināt stresu, uzlabo emocionālo stāvokli un veicina psiholoģisko atjaunošanos. Regulāra uzturēšanās dabiskā vidē var mazināt depresijas un trauksmes simptomus un uzlabot vispārējo labsajūtu.
Šādu pieeju arvien biežāk izmanto arī medicīnā. Dažās valstīs tiek attīstīta tā sauktā “dabas terapija” jeb nature-based social prescribing, kur ārsti pacientiem kā papildu terapiju iesaka aktivitātes dabā – pastaigas parkos, darbu dārzā vai citus ar dabu saistītus pasākumus.
Medības – viens no intensīvākajiem veidiem, kā būt dabā
Šajā kontekstā rodas loģisks jautājums – vai medības var būt viena no aktivitātēm, kas palīdz cilvēkiem uzturēt mentālo veselību? Medības ir viena no tām nodarbēm, kas cilvēku ilgstoši un cieši saista ar dabisko vidi. Mednieki pavada daudz laika mežā un citās dabiskās teritorijās, pārvietojas lielos attālumos, novēro dzīvniekus un piedalās dabas apsaimniekošanā.
Šādas aktivitātes apvieno vairākus faktorus, kas, pēc zinātnieku atziņām, pozitīvi ietekmē mentālo veselību:
- fiziskās aktivitātes,
- uzturēšanos klusā dabiskā vidē,
- kontaktu ar dabas procesiem,
- sociālo mijiedarbību ar citiem cilvēkiem.
Turklāt medības bieži notiek vidē, kur nav pilsētas trokšņa un intensīvas satiksmes radītā stresa.
Daba, cilvēks un veselība
Mūsdienu zinātnē arvien biežāk tiek izmantota tā sauktā “One Health” pieeja, kas uzsver ciešo saistību starp cilvēka veselību, dzīvnieku veselību un vides stāvokli. Tas nozīmē, ka cilvēka labsajūta nav atdalāma no dabas kvalitātes. Vesela ekosistēma un pieejama dabiskā vide var būt svarīgs faktors sabiedrības veselības uzlabošanā.
Tieši tāpēc pētnieki uzsver, ka cilvēkiem ir nepieciešams vairāk laika pavadīt dabā un veidot ciešāku saikni ar dabisko vidi. Un šajā kontekstā medības – līdzās citām dabas aktivitātēm – var būt viens no veidiem, kā cilvēki atgūst šo saikni ar dabu.
Foto: Linda Dombrovska
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu!
