Zviedrijā, kur alnis ir nacionālais dzīvnieks, pēdējos gados vērojams būtisks populācijas samazinājums. Ja 20. gadsimta 90. gadu sākumā valstī tika uzskaitīti ap 350 000 aļņu, tad pašlaik to skaits pirms medību sezonas sākuma ir samazinājies līdz aptuveni 250 000 īpatņu. Zviedrijas mediji ziņo, ka suga tuvākajā laikā varētu tikt iekļauta apdraudēto sugu sarakstā.
Par šādu tendenci bažas pauž ne tikai zinātnieki un vides aizstāvji, bet arī tūrisma nozares pārstāvji. Aļņu skaita samazināšanos saista ar vairāku faktoru kopumu – vides pārmaiņām, intensīvāku mežsaimniecību, ilgstošu medību spiedienu un lieliem nomedīšanas limitiem, kā arī plēsēju skaita pieaugumu.
Zviedrijas piemērs uzskatāmi parāda, ka pat valstīs ar ilgstošu un attīstītu savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas pieredzi populāciju līdzsvars var tikt izjaukts, ja apsaimniekošana netiek savlaicīgi pielāgota mainīgajiem apstākļiem. Palielinot limitus, lai mazinātu potenciālos postījumu riskus, neņemot vērā plēsēju spiedienu, var radīt neparedzamas sekas un riskus pašai populācijai.
Situācija Latvijā – nevienmērīga un reģionāli atšķirīga
Arī Latvijā aļņu populācijas stāvoklis nav viennozīmīgs. Lai gan kopējais skaits vēl tiek uzskatīts par samērā stabilu, kaut gan pēdējos gados vērojama populācijas lejupslīde, mednieki arvien biežāk ziņo par reģioniem, kuros aļņu blīvums ir zems un novērojams teļu trūkums. Vienlaikus citviet populācija saglabājas stabilā līmenī.
Papildu izaicinājums ir plēsēju ietekme uz aļņu vairošanos. Praktiskie novērojumi liecina, ka dažos reģionos plēsēju spiediena dēļ govīm neizdodas izaudzināt teļus. Tāpat joprojām lielākoties tiek medīti gados jauni aļņu buļļi, neļaujot dzīvniekiem sasniegt pilnbriedu. Tas ilgtermiņā var novest pie populācijas novecošanās un samazināšanās, pat ja nomedīšanas apjomi formāli tiek ievēroti. Jānorāda gan, ka arī mednieku izpratne Latvijā palielinās un daudzi mednieku kolektīvi ievēro selektīvo medību principus arī aļņu medībās.
Šādos apstākļos īpaši svarīga kļūst pareiza nomedīšanas limitu noteikšana, balstoties uz reāliem lauka datiem, kā arī ilgtspējīgas dzimuma un vecuma struktūras saglabāšana populācijā.
MooseBelt – vienotas apsaimniekošanas pieeja pārrobežu reģionā
Lai uzlabotu aļņu populācijas apsaimniekošanu, Latvijā un Igaunijā tiek īstenots pārrobežu projekts “Vienota aļņu (Alces alces) populācijas apsaimniekošanas sistēma EstLat teritorijā” (MooseBelt).
Projekts tiek finansēts Interreg Igaunijas–Latvijas programmā 2021.–2027. gadam (Est-Lat) un tā mērķis ir izveidot vienotu, zinātnē balstītu aļņu populācijas uzraudzības un apsaimniekošanas sistēmu abās valstīs.
MooseBelt projekta ietvaros tiek:
- apkopoti un salīdzināti dati par aļņu skaitu, struktūru un izplatību;
- vērtēta plēsēju ietekme uz populāciju;
- uzlabotas monitoringa metodes;
- stiprināta sadarbība starp medniekiem, zinātniekiem un valsts institūcijām.
Tā kā aļņi nepazīst valstu robežas, arī to apsaimniekošanai jābūt koordinētai. Vienpusēji lēmumi var radīt nelīdzsvaru populācijā, savukārt kopīga pieeja ļauj pieņemt pamatotākus un ilgtspējīgākus lēmumus.
Zviedrijas pieredze kā brīdinājums
Zviedrijas piemērs skaidri parāda, ka populācijas samazināšanās nav tikai teorētisks risks. Ja netiek savlaicīgi izvērtēta visu faktoru – mežsaimniecības, plēsēju ietekmes, klimata pārmaiņu un medību – kopējā iedarbība, pat tradicionāli stabilas sugas var nonākt apdraudētā stāvoklī.
Latvijai tas ir signāls rīkoties preventīvi, balstoties uz datiem un sadarbību, nevis reaģēt tikai tad, kad populācijas lejupslīde jau ir acīmredzama.
Tieši šādu pieeju paredz MooseBelt projekts – savlaicīga problēmu identificēšana, vienota metodika un praktiska apsaimniekošana, kas nodrošina gan sugas saglabāšanu, gan medību saimniecības ilgtspēju.
