Iepriekš ziņojām, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīti Medību likuma grozījumi (Par likumprojektu “Grozījumi Medību likumā (Uz 1.lasījumu) (Nr. 978/Lp14) (Dok. nr. 3533), kuru tālāku virzību komisija vienbalsīgi noraidīja, pieņemot lēmumu veidot darba grupu, kurā tiks spriests, kā efektīvi risināt esošās problēmas, jo piedāvātie grozījumi Medību likumā nedz palielinās atļauju skaitu, mednieku skaitu, nepalielinās medību platības kā tādas, bet ļaus atsevišķiem mednieku klubiem bez vienošanās ar kaimiņiem, medīt ierobežotā skaitā platību.
25.februārī deputāts Edgars Putra savā Facebook kontā nopublicēja video, kurā redzams sniegots lauks ar dažām stirnām, pievienojot šādu aprakstu: “Gar lauka malu ir 8 metru zaļā josla, kurā kultūraugi netiek audzēti. Tālāk ir ziemas rapsis, varbūt būs, bet ja būs tad stipri ierobežotā apjomā. Bet Saeimā mums ir konkrēti deputāti, kas uzskata, ka lauksaimniecības zemi medību iecirknī iekļaut nevajag- tādi kā Vitenbergs (NA), Patmalnieks (JV), Labucis (JV), jo postījumi jau neesot lauksaimniecības zemēs! Atcerēties šos uzvārdus uz nākamām Saeimas vēlēšanām!!! P.s. video no Zemgales, kur mežu zemes ir maz, bet postījumi tikai pieaug!”
Savukārt, atbildot uz šo ierakstu, LATMA sadarbības partneris Latvijas Mednieku savienība atbildēja ar komentāru, kuram pievienojas arī LATMA:
“Kā saprast, ka tuvojas vēlēšanu gads, neskatoties kalendārā? Sekojiet līdzi politiķu izteikumiem vai, pareizāk sakot, spekulācijām! Šajā Putras kunga ierakstā viss ir “lieliski” – viss mērķa labad, viss “privāto interešu uzvaras” altārim. Šajā Putras kunga ierakstā viss ir “lieliski” – viss mērķa labad, viss “privāto interešu uzvaras” altārim.
Izmantot video, kur laukā ganās stirnas, lai attaisnotu nepieciešamību pēc būtības samazināt minimālās platības staltbriežiem! Stirna vai staltbriedis – kāda tur starpība? Nezinātājiem derēs, lai sabiezinātu krāsas.
Lauksaimniecības zeme nav iekļauta medību iecirknī! Tiešām? Ir meli, lieli meli un tad ir priekšvēlēšanu paziņojumi. Jājautā Putras kungam – kā tad līdz šim tika medīts lauksaimniecības zemēs? Tiešām neviena lauksaimniecības zeme nav iekļauta nevienā medību iecirknī? Pēdējo reizi, kad pārbaudījām, lauksaimniecības zemēs var medīt jau gadu desmitiem.
Atkārtot, ka nevienu neuztrauc postījumi? Skan dramatiski, jo kurš gan ies skatīties oficiālo statistiku un datus par to, ka staltbriežu populācija pēdējos gados tiek strauji samazināta, intensīvi medījot. Kurš ies pētīt pozitīvo praksi, kur reāli ir samazināti postījumi?
Saukt sadarbības un robežlīgumus par piespiedu laulībām, kurās šī līguma spēcīgākā puse (zemes īpašnieks) it kā tiek pastāvīgi apdalīta. Ignorēsim faktu, ka lielākajā daļā Latvijas īpašnieka vēlmes tiek izpildītās nekavējoties, jo viņam ir pieder medību platības un platību zaudēšana ir jebkura mednieku formējuma ļaunākais murgs. Ignorēsim arī faktu, ka visos Latvijas nostūros šie līgumi strādā un ir pierādījuši savu efektivitāti, un problēmas ar tiem ir tikai dažiem. Un tikai tāpēc, ka jāsadarbojas un jāievēro robežas (atgādināsim, ka vienošanās par robežām ir obligāta sadarbības līgumam). Nekas neliedz zemes īpašniekiem jau šobrīd medīt savās platībās – cits stāsts, ka to gribas darīt bez citiem. Un robežlīgumi arī šķiet lieks traucēklis.
Ja jau ir sācies spekulāciju laiks un daži izliekas neredzam mednieku vēlmi palīdzēt un iesaistīties problēmas risināšanā, tad šķiet pašsaprotami neklusēt arī medniekiem un uzspēlēt šo spēli (“paspekulēt”), jo šī spēle ir interesantāka, ja to spēlē divatā.
Varbūt Putras kunga ierakstā minētie deputāti nav pret postījumu novēršanu, bet saprot, ka piedāvātie grozījumi “ož pa gabalu” pēc visa kā cita, tikai ne pēc postījumu problēmas risināšanas? Varbūt viņi saprot, ka grozījumi nemaina nedz medību atļauju skaitu, nedz pieejamo platību daudzumu, nedz vispār ietekmē postījumu līmeni? Tieši tāpēc arī Saeimas komisijas vairākums lēma risināt šo jautājumu darba grupā, nevis virzīt grozījumus Medību likumā. Ko tad tie īsti ietekmē?
Redziet, varbūt ar šiem grozījumiem ir vēlme panākt, ka vairs nevajag slēgt sadarbības līgumu un ar to saistīto līgumu par iecirkņa ārējām robežām? Tas nozīmētu atvērtas durvis medību iecirkņu pārveidošanai un jaunam platību “karu” vilnim. Un praksē ir pierādījies – ja sākas karš par platībām, pēdējais, par ko tiek domāts, ir postījumu novēršana. Bet tas ir tas, ko angliski sauc par “blakuskaitējumu” (collateral damage) – tādi blakus zaudējumi, par kuriem kļūst vienalga, ja privātās intereses ir sakārtotas.
Vai varētu būt tā, ka kādam politiķim primārā problēma nav postījumi, bet gan tas, ka parastajam medniekam ir iespēja cīnīties ar šo problēmu (lasīt – medīt)? Un, ja no šī vienādojuma izņem parasto mednieku, tad pārējo var pieciest?
Vai varētu būt tā, ka labu laiku klīstošās baumas par to, ka kāds politiķis ir apsolījis dažiem lielzemniekiem (ne visiem) un dažiem ārvalstu kapitāla uzņēmumiem (arī ne visiem), ka tiks “sakārtoti” grozījumi Medību likumā, kas ļaus pastumt malā vietējos medniekus un atgriezties improvizētos baronu laikos, kad medības ir pieejamas tikai izredzētajiem, nemaz nav baumas?
Un varbūt nemaz nav baumas tas, ka daži šo grozījumu iespējamie beneficiāri šo solījumu ir ņēmuši tuvu pie sirds un jau sākuši sūtīt paziņojumus par medību tiesību līgumu izbeigšanu pat tur, kur ar postījumiem tika galā? Tikai tāpēc, ka viņiem vairs nevajag vietējos medniekus.
Vai varētu būt tā, ka daži no mednieku sadarbības partneriem, kuri arī domā par Saeimas vēlēšanām, slēdzot memorandu par savstarpējo sadarbību savvaļā dzīvojošo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanā, meloja, skatoties acīs un tagad turpina aicināt uz pragmatisku sadarbību?
Daudz jautājumu un baumu, par kurām padomāt. Labi, ka līdz oktobrim vēl ir pietiekami daudz laika.
Kam noteikti piekrītam, ir Putras kunga aicinājums atcerēties uzvārdus Saeimas vēlēšanās. Tāpēc, jā – ejot oktobrī pie vēlēšanu urnas, atcerieties tos uzvārdus, kuri savu un dažu ārvalstu uzņēmumu interesēs ir gatavi uzspļaut desmitiem tūkstošu Latvijas mednieku.”
Šeit arī vietā deputāta Jāņa Vitenberga komentārs pie konkrētā Facebook ieraksta:
“Edgar, Tu apzināti šauj garām un maldini cilvēkus.
Kad skatījām šo jautājumu komisijā, neviens nepauda, ka postījumi nav, īpaši šajā ziemā. Taču klātesošie norādīja, ka mūsu iesniegtie grozījumi situāciju neuzlabos, gluži pretēji – tikai sāksies medību teritoriju pārdales. Visi vienbalsīgi lēma, ka kopā jāsanāk mednieku pārstāvjiem, zemju īpašniekiem, VMD, ZM un jāatrod risinājums, ko darīt, ja mednieki ar kuriem noslēgti līgumi nereaģē uz postījumiem un zemju īpašnieku sūdzībām…ko darīt, lai ātrāk spētu reaģēt uz postījumu novēršanu. Var jau te taisīt kaut kādu cirku – cik Tu labs un, ka mednieki slinki un nemedī, tik noskatās, kā Tev briedis apēd rapsi. Bet tas, ka Lieģos piecus briežus turpmāk nomedīs Putra, nevis Andris vai Pēteris jau neko nemainīs. Nākam kopā un meklējam risinājumu!”
Arī LATMA ir par to, ka meklējam risinājumu problēmām konkrētās vietās, nevis sabojājam strādājošu sistēmu, kas, protams, visiem nepatīk, bet ir spējīga nodrošināt risinājumu. Pretēji deputāta Putras teiktajam, pēdējo divu medību sezonu laikā medniekiem ir izdeviem ievērojami samazināt staltbriežu skaitu! Tādēļ pamatots ir jautājums – problēma ir esošajā sistēmā vai konkrētu personāliju attieksmē?
