Attēlā redzamais lācis bildēts uz Väike-Maarja–Simuna ceļa, bet iespējams nav vainojams uzbrukumā. Foto: Kaspar Põldmaa
Piektdienas vakarā 10.aprīlī Igaunijā noticis incidents, kas vēl pirms dažiem gadiem šķistu gandrīz neticams. Ap pulksten 20.00 uz Väike-Maarja–Simuna ceļa, virzienā uz Triigi ciemu, lācis uzbrucis velobraucējam.
Šāda veida gadījumi Baltijā joprojām ir reti, taču tie vairs nav neiespējami. Un tas liek uzdot jautājumu – vai līdz ar lāču populācijas pieaugumu šādas situācijas kļūs biežākas?
Neparasts, bet loģisks scenārijs
Lāča uzbrukums cilvēkam, kurš pārvietojas ar velosipēdu, nav tipisks. Visbiežāk konflikti rodas pēkšņās sastapšanās situācijās mežā vai pievilināšanas vietu tuvumā. Tomēr šajā gadījumā būtiska ir kustība – velobraucējs pārvietojas ātri, klusāk nekā transportlīdzeklis un var pārsteigt dzīvnieku ļoti nelielā attālumā. Šādās situācijās lāča reakcija visbiežāk ir aizsardzības instinkts, īpaši, ja tuvumā ir mazuļi vai dzīvnieks jūtas apdraudēts. Tā nav “medīšana”, bet reakcija uz pēkšņu apdraudējumu.
Lācis vairs nav retums
Gan Igaunijā, gan Latvijā lāču populācija pēdējos gados ir pieaugusi. Igaunijā lāči jau sen ir ierasta suga, savukārt Latvijā to skaits oficiāli tiek lēsts ap 190 indivīdiem, taču pēc novērojumu skaita var pieņemt, ka realitātē tas ir lielāks.
Arvien biežāk tiek ziņots par lāču klātbūtni:
- pie ceļiem,
- mežmalās,
- lauksaimniecības teritorijās,
- un pat apdzīvotu vietu tuvumā.
Tas nozīmē, ka sastapšanās risks objektīvi pieaug.
Latvijā līdz šim nopietni lāču uzbrukumi cilvēkiem nav bijuši bieži, taču novērojumu skaits strauji aug. Mednieki un mežā gājēji arvien biežāk ziņo par svaigām pēdām, novērojumiem kamerās un arī tiešām vizuālām sastapšanām. Lācis pakāpeniski kļūst par daļu no mūsu ikdienas – ne tikai medniekiem, bet arī sēņotājiem, ogotājiem un lauku iedzīvotājiem.
Tas nozīmē, ka līdzšinējā attieksme – “tas kaut kur tālu mežā” – vairs nestrādā.
Ko tas nozīmē praksē
Svarīgākais secinājums nav panika, bet realitātes pieņemšana.
Ja lāču skaits pieaug, pieaug arī:
- sastapšanās iespējamība,
- konfliktsituāciju risks,
- un nepieciešamība pēc skaidras rīcības.
Īpaši uzmanīgiem jābūt:
- pārvietojoties klusām (velosipēds, skriešana),
- krēslas stundās,
- vietās ar biezu veģetāciju vai sliktu redzamību.
Tieši šajās situācijās dzīvnieks var tikt pārsteigts.
Secinājums
Igaunijā notikušais gadījums nav ikdiena, bet tas ir signāls. Lāču populācija Baltijā pieaug, un līdz ar to mainās arī mūsu attiecības ar šo sugu.
Jautājums vairs nav par to, vai sastapšanās notiks.
Jautājums ir – cik gatavi mēs tai esam.
