Eiropas Parlaments 28. aprīlī pieņēmis jaunu Eiropas Savienības regulu par suņu un kaķu labturību un izsekojamību. Tas ir nozīmīgs solis ilgstošā likumdošanas procesā, kura mērķis ir uzlabot dzīvnieku labturību visā Eiropā un vienlaikus ierobežot nelegālu un neatbilstošu komerciālo audzēšanu. Jaunie noteikumi tieši skar arī medniekus, jo medību suņu turēšana un audzēšana daudzviet ir būtiska medību saimniecības sastāvdaļa.
Regulas mērķis – sakārtot komerciālo vidi
Regulas galvenais uzdevums ir ieviest vienotus noteikumus attiecībā uz dzīvnieku identifikāciju, reģistrāciju, audzēšanu un nodošanu tirgū. Tādējādi tiek mēģināts novērst situācijas, kurās dzīvnieki tiek audzēti vai tirgoti neatbilstošos apstākļos. Svarīgi uzsvērt, ka regulas centrā ir tieši komerciālā darbība. Tas nozīmē, ka likumdevējs cenšas skaidri nošķirt profesionālu, regulāru audzēšanu no gadījuma rakstura, nekomerciālām aktivitātēm.
Kas mainās praksē?
Viens no būtiskākajiem punktiem ir obligāta visu suņu un kaķu čipēšana un reģistrācija. Lielākajā daļā Eiropas valstu šāda prasība jau pastāv, taču regula to nostiprina kā vienotu standartu.
Tāpat īpaši svarīga ir definīcija par “ievietošanu tirgū”. Galīgajā regulas tekstā skaidri noteikts, ka neregulāra un gadījuma rakstura dzīvnieku nodošana – piemēram, dāvināšana – netiek uzskatīta par komerciālu darbību. Tas ir būtisks aspekts, kas aizsargā medniekus un citas privātpersonas no nepamatotas administratīvā slog.
Regula arī saglabā dalījumu starp mazajiem audzētājiem un komerciālajiem audzētājiem. Par mazajiem audzētājiem tiek uzskatīti tie, kuri audzē līdz diviem metieniem gadā. Uz tiem attiecas vienkāršotākas prasības, lai gan pamatprasības attiecībā uz dzīvnieku labturību jāievēro visiem.
Svarīgi aspekti medību suņu īpašniekiem
Diskusijās īpašu uzmanību piesaistīja vairāki jautājumi, kas ir būtiski tieši medību suņu turētājiem.
Pirmkārt, attiecībā uz apmācības līdzekļiem. Regula paredz aizliegumu izmantot elektrisko strāvu noteiktos gadījumos, taču tā neattiecas uz suņiem, kas netiek ievietoti tirgū. Tas nozīmē, ka medību suņu apmācībā izmantotie risinājumi, kas saistīti ar drošību – piemēram, lai novērstu izskriešanu uz ceļa vai kontaktu ar mājlopiem – netiek tieši ierobežoti.
Otrkārt, svarīgs jautājums ir astes kupēšana. Regula paredz, ka tā var tikt veikta medicīnisku un profilaktisku iemeslu dēļ, ja tas nepieciešams suņa veselības saglabāšanai un atbilst nacionālajam regulējumam. Tas ir īpaši aktuāli darba suņiem, kas strādā blīvā veģetācijā un ir pakļauti traumu riskam.
Treškārt, noteikumi par turēšanas apstākļiem ir pielāgoti dažādajiem Eiropas klimatiskajiem apstākļiem. Regula vairs neparedz stingras temperatūras robežas pieaugušiem suņiem, bet gan nosaka vispārīgākus principus, kas ļauj dalībvalstīm piemērot tos atbilstoši vietējiem apstākļiem.
FACE loma – mednieku interešu aizstāvība Eiropas līmenī
Būtiska loma šī regulējuma veidošanā bija Eiropas Medību un dabas aizsardzības federācijai (FACE), kas pārstāv vairāk nekā 7 miljonus mednieku Eiropā. FACE aktīvi iesaistījās visos lēmumu pieņemšanas posmos – sākot no Eiropas Komisijas priekšlikuma izstrādes līdz pat sarunām Eiropas Parlamentā un dalībvalstu līmenī.
Organizācijas galvenais uzdevums bija nodrošināt, ka jaunais regulējums ir līdzsvarots – tas efektīvi uzlabo dzīvnieku labturību, bet vienlaikus nerada nesamērīgu administratīvo slogu atbildīgiem suņu īpašniekiem un medniekiem.
Tieši FACE panāca vairākus būtiskus precizējumus galīgajā tekstā. Starp tiem ir skaidrs izņēmums attiecībā uz neregulāru un nekomerciālu dzīvnieku nodošanu, kā arī uzsvars uz atšķirīgu pieeju mazajiem audzētājiem. Tāpat FACE konsekventi aizstāvēja darba un medību suņu specifiku, tostarp jautājumos par apmācību un veselības aizsardzību.
FACE prezidents Dr. Laurens Hūdemakers uzsver, ka medību suņu labturība ir prioritāte miljoniem mednieku, un būtiski ir, lai regulējuma piemērošanā tiktu skaidri nošķirti suņi, kas tiek tirgoti, no tiem, kas tiek turēti kā privātīpašums.
Kas tālāk?
Regula stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet tās praktiskā piemērošana sāksies pēc diviem gadiem. Atsevišķiem noteikumiem paredzēti arī garāki pārejas periodi.
Tas nozīmē, ka tuvākajos gados būtiska būs tieši ieviešanas fāze – kā šie noteikumi tiks interpretēti un piemēroti dalībvalstīs. No tā lielā mērā būs atkarīgs, vai izdosies saglabāt līdzsvaru starp dzīvnieku labturību un mednieku ikdienas praksi.
Jaunie ES noteikumi par suņu labturību ir mēģinājums sakārtot nozari Eiropas līmenī. Tie vienlaikus stiprina dzīvnieku aizsardzību un cenšas saglabāt saprātīgu pieeju attiecībā uz nekomerciālām aktivitātēm.
Medniekiem svarīgākais ir tas, ka regulā ir saglabāts skaidrs nodalījums starp komerciālu un privātu darbību, kā arī ņemtas vērā darba suņu specifiskās vajadzības. Turpmāk galvenais izaicinājums būs nodrošināt, lai šie principi tiktu konsekventi ievēroti arī praksē.
Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
