Invazīvās svešzemju sugas rada zaudējumus lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zivsaimniecībai, bojā infrastruktūru un apdraud vietējās sugas. FACE atgādina: šo sugu ierobežošanā būtiska nozīme ir medniekiem, kuri iegulda savu laiku, zināšanas un līdzekļus, bieži darbojoties brīvprātīgi. Latvijai šis jautājums ir īpaši aktuāls saistībā ar tādām sugām kā Amerikas ūdele, jenotsuns un jenots, kas tuvojas mūsu robežām. To pārvaldībā nepieciešama ilgstoša sadarbība starp medniekiem, zemes īpašniekiem, pētniekiem un atbildīgajām iestādēm.
Zaudējumi, kurus ne vienmēr pamanām
Saskaņā ar Eiropas Komisijas izcelto pētījumu invazīvo sugu radītās izmaksas lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai pasaulē no 1970. līdz 2020. gadam sasniegušas aptuveni 612 miljardus eiro. FACE apkopojumā lielākā daļa — aptuveni 484 miljardi eiro — attiecināta uz lauksaimniecību, bet 127 miljardi eiro — uz mežsaimniecību.
Šie ir pasaules mēroga aprēķini par piecdesmit gadiem, nevis Eiropas vai Latvijas ikgadējie zaudējumi. Turklāt pētnieki novērtējumu uzskata par piesardzīgu: tas balstās uz dokumentētajām izmaksām, savukārt daļa invazīvo sugu ietekmes paliek neuzskaitīta.
Ne visus zaudējumus iespējams viegli izteikt naudā. Vietējo sugu izzušana kādā teritorijā, izpostītas putnu ligzdas vai pārveidota ekosistēma rada sekas, kuras ar finansiālu kompensāciju vien novērst nevar.
Dažādas sugas, atšķirīgs apdraudējums
FACE kā vienu piemēru min Ēģiptes zosi (Alopochen aegyptiaca), kas izplatās Eiropas ziemeļrietumos. Tā barojas sējumos un zālājos, kā arī konkurē ar vietējiem ūdensputniem. Mednieki var palīdzēt ierobežot tās populāciju teritorijās, kur tas paredzēts attiecīgajā regulējumā.
Ondatra (Ondatra zibethicus) rada cita veida riskus. Tās alas var vājināt dambjus, ūdensteču krastus un pretplūdu infrastruktūru. Šādos gadījumos sugas ierobežošana ir saistīta arī ar cilvēku īpašuma un drošības aizsardzību. Latvijā ondatrai ir izstrādāts pārvaldības plāns, kas apliecina nepieciešamību šo jautājumu risināt mērķtiecīgi.
Savukārt Amerikas ūdele (Neogale vison) ir plēsējs, kura ietekme īpaši jāvērtē ūdenstilpju tuvumā un putnu ligzdošanas vietās. Tās ierobežošana var palīdzēt aizsargāt vietējo faunu. Latvijā svarīga ir arī precīza sugu atpazīšana, lai mērķtiecīgas pārvaldības pasākumos nekaitētu citām sugām.
Eiropas Savienībā 2025. gadā pieņemts lēmums iekļaut Amerikas ūdeli ES nozīmes invazīvo sugu sarakstā, taču šai sugai attiecīgā statusa un ierobežojumu piemērošana sāksies 2027. gada 7. augustā.
Latvijas mednieku ieguldījums ir praktisks resurss
Mednieki regulāri uzturas dabā un pazīst savas medību platības. Tas dod iespēju pamanīt izmaiņas, ziņot par svešzemju sugu klātbūtni un piedalīties to ierobežošanā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Latvijā šis darbs var būt īpaši nozīmīgs mitrājos un ūdenstilpju apkārtnē, kur sastopamas gan invazīvās sugas, gan aizsargājami vietējie dzīvnieki. Tomēr ar atsevišķu īpatņu ieguvi vien ne vienmēr pietiek. Vajadzīgs konkrētai teritorijai un sugai piemērots plāns, darbu koordinēšana un rezultātu uzskaite.
Ja vienā teritorijā ierobežošana notiek regulāri, bet blakus teritorijās nekādi pasākumi nenotiek, sasniegto rezultātu var būt grūti saglabāt. Tādēļ sadarbība starp mednieku kolektīviem, zemes īpašniekiem un dabas aizsardzības speciālistiem ir būtiska ilgtermiņa panākumiem.
Brīvprātīgs darbs arī maksā
FACE uzsver, ka mednieki invazīvo sugu pārvaldībā bieži iesaistās par saviem līdzekļiem. Sabiedrībai tas var nozīmēt mazākus izdevumus, taču pats darbs nav bez maksas. Aprīkojums, transports, laiks un zināšanu apguve ir reāls mednieku ieguldījums.
Latvijas invazīvo sugu pārvaldības politikā šo resursu ir vērts novērtēt un izmantot pārdomāti. Ja sabiedrība sagaida mērķtiecīgu un regulāru darbu dabas aizsardzības interesēs, nepieciešami arī skaidri uzdevumi, praktiski īstenojami nosacījumi un atbilstošs atbalsts.
Vienlaikus svarīgi dokumentēt paveikto. Novērojumu, iegūto dzīvnieku un sasniegto rezultātu uzskaite palīdz izvērtēt pasākumu efektivitāti un parādīt mednieku ieguldījumu dabas aizsardzībā.
Savlaicīga rīcība izmaksā mazāk
Invazīvo sugu pārvaldībā īpaši nozīmīga ir nepieļaušana, agrīna atklāšana un ātra reaģēšana. Kad suga jau plaši izplatījusies, tās ierobežošana kļūst sarežģītāka un dārgāka.
Tāpēc Latvijā līdzās praktiskajiem ierobežošanas pasākumiem vajadzīga arī informācijas aprite. Par invazīvo sugu klātesamību iespējams ziņot vietnē invazivs.lv, palīdzot papildināt zināšanas par to izplatību.
FACE aicina invazīvo sugu politikā nodrošināt ilgstošus resursus un iesaistīt cilvēkus, kuri jau strādā dabā. Latvijas mednieki var būt nozīmīgi partneri šajā darbā — ar nosacījumu, ka sadarbība ir mērķtiecīga, savstarpēji saprotama un vērsta uz izmērāmu rezultātu.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu!
