Eiropā putnu populāciju samazināšanās un tās iemesli ir viens no būtiskākajiem dabas aizsardzības jautājumiem. Diskusijās kā viens no iespējamajiem ietekmes faktoriem nereti tiek minētas arī medības. Taču jauns Eiropas mēroga pētījums rāda – nav konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp to, vai putnu sugu ir atļauts medīt, un lielāku tās populācijas samazināšanās iespējamību.
Pētījums Neither legal huntability nor harvest-based hunting interest explain broad-scale variation in population decline probability at the European scale publicēts zinātniskajā žurnālā Global Ecology and Conservation. Tā autores ir Eva de la Peña, Beatriz Arroyo, Marta Cruz-Flores un Barry J. McMahon.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai Eiropas Savienības Putnu direktīvas II pielikumā iekļautajām sugām, kuras atļauts medīt, populāciju samazināšanās iespējamība atšķiras no sugām, kuras nav medījamas. Atsevišķi pētnieki analizēja arī to, vai medījamo putnu ieguves apjoms jeb tā dēvētā medību interese ir saistīta ar populāciju tendencēm.
Analizētas 256 putnu sugas deviņās valstīs
Pētījuma pamatā bija plašs Eiropas putnu populāciju datu kopums. Gala analīzē tika izmantoti 992 novērojumi par 256 sugām deviņās Eiropas valstīs – Spānijā, Francijā, Ungārijā, Īrijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.
Pētnieki neaprobežojās tikai ar jautājumu – suga ir vai nav medījama. Analīzē tika ņemti vērā arī vairāki citi faktori, kas var ietekmēt putnu populāciju stāvokli: sugas ligzdošanas stratēģija, saistība ar lauksaimniecības zemēm, lauksaimniecības intensitāte un sugas atrašanās Putnu direktīvas I pielikumā.
Rezultāts ir būtisks – sugas medījamības statusam netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība ar populācijas samazināšanās iespējamību. Medījamības rādītāja p vērtība bija 0,747, kas ir tālu no statistiskās nozīmības robežas.
Arī lielāks ieguves apjoms neuzrādīja saistību ar populāciju kritumu
Pētījuma otrajā daļā zinātnieki pievērsās tikai medījamām sugām, par kurām bija pieejami ieguves dati. Šajā analīzē tika izmantoti 66 sugu un valstu novērojumi par 35 sugām sešās valstīs.
Vidējais gadā nomedīto putnu skaits tika izmantots kā aptuvens medību intereses rādītājs, sadalot sugas četrās grupās – no mazāk nekā 10 000 līdz vismaz 500 000 nomedītu putnu gadā. Paši autori gan uzsver, ka ieguves apjoms nav uzskatāms par tiešu medību spiediena rādītāju, jo to ietekmē arī populācijas lielums, pieejamība, medību regulējums un uzskaites prakse.
Arī šajā analīzē netika atrasta statistiski nozīmīga saistība starp medību interesi un populācijas samazināšanās iespējamību. Citiem vārdiem – pētījumā nebija pierādījumu tam, ka sugas, kuras tiek medītas lielākā apjomā, Eiropas mērogā konsekventi biežāk vai retāk piedzīvotu populācijas samazināšanos.
Ko pētījums patiesībā pierāda – un ko nepierāda?
Šeit nepieciešama būtiska atruna. Pētījuma autori īpaši uzsver, ka iegūtos rezultātus nedrīkst interpretēt kā pierādījumu tam, ka medībām nav nekādas ietekmes uz putnu populācijām.
Pētījums analizē ļoti plašas tendences valstu līmenī. Konkrētai sugai un konkrētā teritorijā medības var radīt gan negatīvu, gan pozitīvu ietekmi, un šādas lokālas atšķirības plaša mēroga datos var nebūt saskatāmas. Turklāt juridiska atļauja sugu medīt pati par sevi neko nepasaka par reālo ieguves intensitāti vai konkrētās populācijas apsaimniekošanu.
Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka daudzu medījamo sugu apsaimniekošana ietver dzīvotņu atjaunošanu un uzturēšanu, plēsēju kontroli vai citus populāciju saglabāšanas pasākumus. Savukārt populācijas, kuras jau cieš no dzīvotņu zuduma vai zemas produktivitātes, var būt jutīgākas pret papildu mirstību. Tādēļ katras sugas situācija jāvērtē atsevišķi.
Pētījumā vēlreiz iezīmējas arī citu faktoru nozīme. Statistiski nozīmīga saistība ar populāciju samazināšanās iespējamību tika konstatēta Putnu direktīvas I pielikuma statusam, ligzdošanas stratēģijai un lauksaimniecības zemju izmantošanas mijiedarbībai ar lauksaimniecības intensitāti.
Tādēļ pētījuma galvenais secinājums nav tas, ka medībām nav ietekmes. Secinājums ir daudz precīzāks: Eiropas mērogā, izmantojot šajā pētījumā analizētos datus, ne juridiskais medījamības statuss, ne uz ieguves apjomu balstīts medību intereses rādītājs neizskaidroja putnu populāciju samazināšanās iespējamības atšķirības. Autori norāda, ka turpmāk nepieciešami detalizētāki dati par ieguves apjomiem attiecībā pret populācijas lielumu, apsaimniekošanas plāniem, demogrāfiju un telpiski precīzām populāciju tendencēm.
Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Kā kļūt par LATMA biedru ?
LATMA ir starptautiski atzīta mednieku intereses pārstāvoša nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas sadarbojas ar valstiskām un nevalstiskām organizācijām, aktīvi iesaistoties medību saimniecības veidošanas procesos. Kļūstot par LATMA biedru, Jūs atbalstās organizāciju, kurai rūp medību saimniecības nākotne un kura cīnās par tiesībām medīt Latvijā. Par LATMA biedriem var kļūt gan fiziskas, gan juridiskas personas, kā arī tiesībspējīga personālsabiedrība.
Lai kļūtu par biedru, jāaizpilda anketa un jānosūta mums. Iestāšanās anketa! Spied šeit!
Biedriem ir šādas tiesības: – piedalīties Biedrības pārvaldē,
– saņemt informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem,
– piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos un projektos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli,
– izmantot Biedrības konsultatīvos un pārstāvības pakalpojumus biedru sapulces un valdes noteiktajā kārtībā,
– izmantot Biedrības vārdu un simboliku tikai biedru sapulces noteiktajā kārtībā. – papildus vēl biedri saņem dažādas privilēģijas un atlaides. Biedrības biedru pienākumi:
– ievērot Biedrības statūtus un pildīt biedru sapulces un valdes lēmumus,
– maksāt biedra naudu biedru sapulces noteiktajā kārtībā un apmērā,
– ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķa un uzdevumu realizēšanu,
– neveikt paziņojumus un darbības Biedrības vārdā bez speciāla biedru sapulces pilnvarojuma,
– neveikt darbības, kas grautu Biedrības reputāciju.
