Igaunijā turpinās tiesvedības par brūno lāču medībām. 19. oktobrī Tallinas Administratīvā tiesa pieņēma kārtējo lēmumu lietā, ko ierosinājusi nevalstiskā organizācija Eesti Suurkiskjad (Igaunijas lielie plēsēji). Tiesa uz laiku apturējusi sešu Igaunijas Vides pārvaldes izsniegto lāču medību atļauju darbību. Vienlaikus tiesa atteikusies jau izskatāmajai lietai pievienot jaunas prasības.
Pēdējo mēnešu laikā organizācija Eesti Suurkiskjad vairākkārt apstrīdējusi Igaunijas Vides pārvaldes lēmumus, ar kuriem izsniegtas izņēmuma atļaujas brūno lāču medībām. Šoreiz organizācija vēlējās jau notiekošajai tiesvedībai pievienot 11 jaunus Vides pārvaldes lēmumus.
Tomēr Tallinas Administratīvā tiesa secināja, ka šāda pieeja neveicinātu ātrāku un efektīvāku lietas izskatīšanu. Katra izņēmuma atļauja tiek izsniegta, ņemot vērā konkrētās teritorijas apstākļus, nodarītos postījumus un citus individuālus faktorus. Tāpēc katra lēmuma tiesiskums ir vērtējams atsevišķi, un jaunie pieteikumi izskatāmi patstāvīgās lietās.
Vienlaikus tiesa līdz 27. oktobrim apturējusi sešu 16. oktobrī izsniegto atļauju darbību, lai dotu Vides pārvaldei iespēju iesniegt savu viedokli.
Būtiski uzsvērt, ka tiesa nav atzinusi lāču medību atļaujas par prettiesiskām un vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par to pamatotību. Šobrīd noteikta tikai pagaidu aizsardzība tiesvedības laikā.
Kurš maksā par nepārtrauktajām tiesvedībām?
Igaunijas Mednieku savienība (EJS) vērš uzmanību uz vēl kādu būtisku problēmu – tiesvedību izmaksām, kuras lielā mērā tiek segtas no valsts budžeta.
Katrs jauns pieteikums tiesā nozīmē papildu darbu Vides pārvaldes amatpersonām. Nepieciešams sagatavot dokumentus, juridiskos argumentus, sniegt paskaidrojumus tiesai un pamatot iepriekš pieņemtos lēmumus. Tas viss prasa gan darba laiku, gan publiskos finanšu līdzekļus.
Interesanti, ka tiesas lēmumā norādīts arī uz pašas organizācijas Eesti Suurkiskjad nenomaksātajām valsts nodevām. Par pēdējiem diviem pagaidu aizsardzības pieteikumiem organizācija nebija samaksājusi kopumā 40 eiro. Tiesa noteikusi, ka šī summa jāsamaksā līdz 21. oktobrim, pretējā gadījumā pagaidu aizsardzība var tikt atcelta.
Igaunijas Mednieku savienība uzdod jautājumus – cik nodokļu maksātājiem izmaksā vienas lāču medību atļaujas aizstāvēšana tiesā? Cik daudz valsts jau iztērējusi šā gada tiesvedībām, kas saistītas ar lāču medībām?
Organizācijas ieskatā sabiedrībai ir tiesības saņemt skaidras atbildes.
Tiesības vērsties tiesā un medību saimniecības intereses
Tiesības apstrīdēt valsts institūciju lēmumus ir neatņemama tiesiskas valsts sastāvdaļa. Tomēr Igaunijas Mednieku savienība aicina vērtēt arī to, kā atkārtotas tiesvedības ietekmē savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanu.
Situācijā, kad Vides pārvaldes izsniegtās atļaujas tiek regulāri apstrīdētas un to darbība apturēta neilgi pirms medību sezonas beigām, rodas tiesiskā nenoteiktība.
Tas skar ne tikai medniekus, bet arī lauku iedzīvotājus, lauksaimniekus un biškopjus, kuru saimniecībām lāči var nodarīt postījumus.
Ja atļaujas izsniegtas, lai novērstu konkrētus postījumus vai mazinātu konfliktus, to izpildes apturēšana var aizkavēt arī attiecīgo problēmu risināšanu.
Igaunijas Mednieku savienība uzsver, ka dabas aizsardzība un lielo plēsēju populāciju labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšana ir svarīgi mērķi. Taču tikpat būtiska ir efektīva savvaļas dzīvnieku apsaimniekošana un valsts institūciju spēja īstenot zinātniski pamatotus, tiesiskus lēmumus.
Galvenais jautājums ir par līdzsvaru starp dabas aizsardzību, savvaļas dzīvnieku nodarīto postījumu novēršanu, tiesisko noteiktību un atbildīgu nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu.
Igaunijas Mednieku savienības ieskatā ir nepieciešama sistēma, kurā domstarpības iespējams atrisināt tiesiski un efektīvi, nepieļaujot, ka savvaļas dzīvnieku apsaimniekošana pārvēršas nebeidzamā tiesvedību virknē.
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
